Gribas būt slaidam, bet vai vajag sevi pakļaut ciešanām? Ko saka diētas ārste Lolita Neimane
Mūsdienās populāras kļūst arvien ekstrēmākas pieejas – no pilnīgas ogļhidrātu izslēgšanas līdz ilgstošai badošanās praktizēšanai vai pat atteikšanās no visiem augu valsts produktiem. Katrai no šīm radikālajām diētām ir savi argumenti un arī piekritēji, tomēr jautājums paliek: kāda ir cena par ātru rezultātu? To pētī žurnāla "Par Veselību" jaunākajā speciālizdevumā “Aptaukošanās. Kā izkļūt no svara slazda?”.
Konsultē Lolita Neimane, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes bakalaura un maģistra programmu direktore, docētāja, Latvijas Diētas ārstu asociācijas sertifikācijas komisijas locekle.
Starp solījumiem un realitāti
Svarīgi ir ne tikai tas, ko diētas sola, bet arī tas, ko tās atņem. Varbūt īstais jautājums nemaz nav, kura strādā visātrāk, vislabāk, bet gan kas ar ķermeni notiek pēc tam, ilgstoši nesaņemot to, kas tam patiesībā nepieciešams. Lielākā daļa diētu darbojas īstermiņā, taču būtiski atšķiras ar ilgtspēju un riskiem. Jo ekstrēmāka diēta, jo skaļāki solījumi un bieži arī augstāka cena.
Vislielākā sabiedrības interese un visvairāk pozitīvu komentāru šobrīd ir par pārtraukto gavēšanu (Intermittent Fasting). Lielākā daļa datu nāk no pētījumiem un teorijas par dzīvniekiem, un par cilvēkiem tas vēl nav pārliecinoši pierādīts, lai gan rezultāti ir daudzsološi. Pārtraukto gavēšanu uzskata par daudzsološu nefarmakoloģisku pieeju vielmaiņas uzlabošanai – tā palīdz nepārēsties, vienkāršo dienu (jo mazāk ēdienreižu) un ir diezgan droša. Tā var palīdzēt samazināt svaru, uzlabot lipīdu un glikozes vielmaiņu, kā arī samazināt iekaisuma procesus organismā. Tās galvenais efekts ir kaloriju samazināšana, nevis kādi maģiski mehānismi. Taču būtiski ir saprast, ka starp īstermiņa efektu un ilgtermiņa ietekmi ir liela atšķirība, un ilgtermiņa efektivitāte var būt atkarīga no individuāliem ģenētiskiem un vielmaiņas faktoriem. Tas nav “zelta standarts”, kas der visiem.
Otra populārākā ir keto diēta, kas īstermiņā bieži dod strauju svara samazināšanos. Tas motivē, taču tā ir ļoti ierobežojoša un ilgtermiņa pētījumu ir maz. Tā var strādāt, ja ir izteikta insulīna rezistence vai ļoti patīk šāds ēšanas veids, bet to ir grūti noturēt, ir risks pārspīlēt ar taukiem.
“Lai gan dažiem uzlabojas lipīdu profils un samazinās triglicerīdi, citiem rādītāji var būtiski pasliktināties, un to esmu redzējusi arī savā praksē. Prognozēt individuālo reakciju ir grūti,” saka diētas ārste, uzsverot, ka nepieciešami randomizēti ilgtermiņa pētījumi, lai pilnībā izprastu šīs diētas drošību un efektivitāti ilgstošā laika periodā. Medicīnā šī diēta tiek izmantota specifiskos gadījumos, piemēram, epilepsijas ārstēšanā, taču vienmēr stingrā medicīniskā uzraudzībā. Ja cilvēks izvēlas to ievērot ilgtermiņā, obligāta ir regulāra analīžu kontrole.
Karnivora diēta ir vēl striktāka – tajā pilnībā izslēgti visi augu valsts produkti. Un, lai arī sociālajos tīklos tās piekritēji runā par dramatiskiem rezultātiem – strauju svara zudumu un perfektu pašsajūtu –, nevajadzētu aizmirst, ka individuālā reakcija var būt pilnīgi atšķirīga.
“Vienam rādītāji uzlabojas, citam – būtiski pasliktinās, un ilgtermiņa sekas bieži netiek rādītas. Ilgtermiņa pētījumu gandrīz nav, tāpēc arī nav iespējams droši runāt par visiem riskiem. Cilvēkiem, kuri apsver šo diētu, tas jādara ciešā sadarbībā ar ārstu vai uztura speciālistu. Piesardzība ir ļoti (!) pamatota, jo diēta ir ļoti ierobežojoša,” uzsver diētas ārste.
Dzīves kvalitāte bez ciešanām
Daudzas mūsdienās populāras diētas nav ilgtspējīgas. Tās ierobežo ne tikai uzturu, bet arī dzīves kvalitāti. Ilgtermiņa ietekme bieži nav pietiekami izpētīta, un risks katram var būt atšķirīgs.
Kopš Lolita Neimane piedalījusies raidījumā “Dzīvei nav melnraksta”, viņa arvien biežāk domās atgriežas pie šīs vienkāršās patiesības: dzīve mums katram ir tikai viena, melnraksta tai nav. Un tāpēc rodas jautājums, vai tiešām ir saprātīgi eksperimentēt ar savu vienīgo ķermeni, izmēģinot dažādas ekstrēmas diētas ilgtermiņā. Diētas ārste saka – nē.
Bet ko saka zinātne? Viena no visvairāk pētītajām un drošākajām pieejām (bez lieka riska) joprojām ir normāls sabalansēts uzturs ar nelielu kaloriju deficītu. Tas būtībā ir tas, ko sauc par Vidusjūras/Ziemeļvalstu pieeju. Tā balstās līdzsvarā, nevis ekstremālos ierobežojumos, nav uzturvielu deficīta, nav hormonāla stresa, un to var ievērot gadiem, nevis divas nedēļas. Praksē tas nozīmē: proteīns katrā ēdienreizē (gaļa, zivis, olas, pākšaugi), daudz dārzeņu, normāli ogļhidrāti (nevis nulle!), mazāk cukura un ultra pārstrādātas pārtikas.
“Šis ir tas, ko dara cilvēki, kuri notur rezultātu ilgtermiņā,” atklāj diētas ārste, uzsverot, ka patiesībā viss reducējas uz tādu ēšanas režīmu, ko var ievērot 6–12 mēnešus bez ciešanām.
Vairāk lasi speciālizdevumā “Aptaukošanās. Kā izkļūt no svara slazda?”
