Cik patiesībā izmaksā "elektriskais" kilometrs?
Elektroauto kopējās ekspluatācijas izmaksas veido virkne pozīciju, kas summējot dod pārliecinošas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automašīnām. Viens no centrālajiem un ikdienā redzamākajiem ir tieši operatīvās ikdienas izmaksas jeb auto “uzpildīšana”. Lai arī elektroauto ekspluatācijas izmaksas ietekmē ne tikai elektrības cena un uzlādes paradumi, bet arī apkopes izmaksas, valsts atbalsta mehānismi, nodokļi un finansēšanas nosacījumi, ir svarīgi apzināties, ka viens un tas pats automobilis dažādos scenārijos var izmaksāt būtiski atšķirīgi.
“Ja fokusējamies uz tiešajām uzlādes izmaksām, tad vidēji Latvijas apstākļos viens kilometrs ar elektroauto izmaksā no 2 līdz 8 centiem. Šī amplitūda ir tik plaša tādēļ, ka izmaksas tiešā mērā nosaka tas, kur jūs “uzpildāties”. Lēna uzlāde mājās nakts tarifa laikā būs krietni lētāka nekā ātrā uzlāde lielceļa malā,” stāsta Arturs Svekris, “Ignitis ON” elektroauto uzlādes tīkla attīstības vadītājs.
Veicot uzlādi gudri, “degvielas” izmaksas elektroauto ir būtiski zemākas, salīdzinot ar dīzeļa izmaksām
Lai būtu uzskatāmi, aplūkosim divus dažādu izmēru un jaudas elektroauto piemērus. “Renault 4” ir kompakts un ļoti efektīvs pilsētas krosovers, kura vidējais patēriņš ir aptuveni 15 kWh uz 100 kilometriem. Pie vidējām mājas uzlādes elektroenerģijas izmaksām tas nozīmē aptuveni 3 eiro uz 100 kilometriem jeb tikai 3 centus par kilometru. Vienlaikus “Kia EV5” ir lielāks, komfortablāks un jaudīgāks ģimenes SUV, tādēļ arī tā elektroenerģijas patēriņš ir augstāks – aptuveni 20 kWh uz 100 kilometriem. Šādā gadījumā izmaksas sasniedz ap 4 eiro uz 100 kilometriem jeb aptuveni 4 centus par kilometru. Turpretim automobilis ar dīzeļa dzinēju ar vidējo patēriņu 6 litri uz 100 kilometriem pie pašreizējām degvielas cenām izmaksātu vairāk nekā 10 eiro uz 100 kilometriem jeb virs 10 centiem par kilometru.
Kā redzams, uzpildes izmaksu starpība starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto ar dīzeļa dzinēju var būt vairāk nekā divkārša. Īpaši tad, ja elektroauto tiek lādēts mājās vai izmantojot izdevīgākus elektrības tarifus. Turklāt jāņem vērā, ka elektroauto izmaksas ikdienā bieži ir prognozējamākas, jo elektrības cenu svārstības parasti ir mazāk krasas nekā fosilās degvielas tirgū.
Četri elektroauto uzlādes un izmaksu scenāriji
Vislētākā un ērtākā uzlāde vienmēr būs mājās. To noteikti ir dzirdējuši visi, kas ir interesējušies par elektroauto uzlādes iespējām. Taču arī mājas uzlādē izmaksas var būt atšķirīgas. Tādēļ aplūkosim četrus izmaksu scenārijus, kādos šodien savus elektroauto uzlādē to īpašnieki – no mājas uzlādes veidiem līdz ultraātrajai uzlādei publiskajās uzlādes stacijās.
Mājas uzlāde, izmantojot saules paneļus.
Ja uzlāde notiek dienas laikā, kad saules paneļi ražo elektroenerģiju, tas ir ārkārtīgi lēts un efektīvs elektroenerģijas izmantošanas veids, un izmaksas var pietuvoties pat 0 EUR/kWh. Saules paneļu īpašnieki, kuri pievienojušies neto norēķinu sistēmai, šādu ieguvumu var baudīt arī nakts uzlādes laikā.
Mājas uzlāde no elektrotīkla
Šis ir otrs izdevīgākais uzlādes veids, kad elektroenerģijas cena par kWh parasti svārstās no aptuveni 0,01 līdz 0,18 EUR atkarībā no izvēlētā elektrības tarifa, biržas cenas un sadales tīkla izmaksām.
Publiskā lēnā vai vidējas jaudas uzlāde (AC)
Pilsētvidē šādu uzlādes punktu cena parasti ir robežās no 0,25 līdz 0,35 EUR/kWh.
Ātrā un ultraātrā uzlāde (DC un HPC)
Šeit mēs maksājam par komfortu, ērtību un uzlādes ātrumu gan pilsētā, gan tālākos braucienos, tādēļ cena vidēji variē starp 0,37–0,55 EUR/kWh.
“Dzīvesvieta un dzīvesveids ir tas, kas nosaka, kuri un kādā kombinācijā šie četri scenāriji tiek izmantoti ikdienā. Mēs rūpējamies par to, lai publiskās uzlādes scenārijos elektroauto īpašniekiem iegūt nākamos simtus kilometru ir ēti un vienkārši. Būtiska ir arī pieejamība – ja 2024. gada maijā “Ignitis ON” tīklā Latvijā bija vien 32 uzlādes spraudņi, tad tagad to jau ir 521,” norāda Arturs Svekris, “Ignitis ON” elektroauto uzlādes tīkla attīstības vadītājs.
Autoparka pieaugums pat divas reizes uzlādes infrastrukūras veidotājus nebiedē, jo publisko uzlāžu tīkls turpina augt
“Raugoties uz uzlādes tīkla noslodzes datiem, mēs redzam skaidru tendenci –elektroauto skaits turpina pieaugt. Jautājums par to, kas notiks, kad šo auto skaits dubultosies, ir pamatots, taču bažām nav pamata,” turpina A. Svekris. “Pirmkārt, Latvijas elektroapgādes tīkli kopumā ir pietiekami jaudīgi, un šobrīd liels uzsvars tiek likts uz viedās uzlādes risinājumiem, kas palīdz efektīvi balansēt slodzi un izvairīties no pārslodzēm pīķa stundās. Otrkārt, uzlādes tīklu operatori nepārtraukti seko līdzi staciju noslodzei un lietošanas paradumiem. Ja konkrētās vietās tiek novērots pieaugošs pieprasījums, uzlādes punktu skaitu iespējams salīdzinoši ātri paplašināt. Piemēram, mēs “Ignitis ON” arvien vairāk pārejam no atsevišķām uzlādes stacijām uz lieljaudas uzlādes centru attīstību, kuros vienlaikus iespējams apkalpot vairākus elektroauto. Treškārt, elektroauto skaita pieaugums nav pēkšņs process – tas notiek pakāpeniski, dodot iespēju infrastruktūras attīstītājiem laikus pielāgoties. Mēs aktīvi analizējam tirgus attīstības tendences un attiecīgi plānojam gan jaunu uzlādes punktu izvietošanu, gan nepieciešamo jaudu palielināšanu, lai nodrošinātu ērtu un pieejamu uzlādi visiem elektroauto lietotājiem.”
