Šos produktus lietojam gandrīz visi - bet tie var veicināt vēzi
Daļa produktu, ko lietojam ikdienā, satur vielas ar kancerogēnu iedarbību. To ietekme neparādās uzreiz, bet uzkrājas gadu gaitā. Par bīstamām vielām pārtikā žurnālam "100 Labi Padomi" stāsta diētas ārste Guna Havensone.
Visbiežāk vēzi izraisa dažādu vielu, dzīvesveida, apstākļu kopums. Viens no lielajiem jautājumiem vienmēr bijis saistīts ar vēzi izraisošajām vielām pārtikā. Cik drošs ir uzturs, ko lietojam? Vai bez bažām varam ēst produktus, kas nopērkami veikalos?
Par kancerogēnām vielām pārtikā stāsta Meijas un Havensones dietoloģijas ārste, uztura speciāliste Guna Havensone.
Vairums šūnu cilvēka organismā visu laiku atjaunojas, proti, no vienas šūnas veidojas divas šūnas, pēc tam sākotnējā šūna iet bojā. Notiekot dalīšanās procesam, pastāv defekta risks – šūnas DNS bojājums. Ja imunitāte to palaiž garām, sākas izmainīto šūnu nekontrolēta augšana un attīstās audzējs. Šūnu var bojāt dažādi kancerogēni un hroniskais jeb klusais iekaisums.
Šūnu dalīšanās procesā notikušās kļūdas uzkrājas. Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo vairāk šūnu dalīšanās ciklu piedzīvo, un daudz ilgāk uz viņu iedarbojas arī ārējā vide, kas ir pilna ar kancerogēniem. Piemēram, āda ir saskarē ar kaitīgo ultravioleto starojumu, plaušās ieelpojot nonāk gaisā esošās kancerogēnās vielas, kuņģa-zarnu trakts saskaras ar uztura kancerogēniem. Tā kā kancerogēnu ietekme neizpaužas uzreiz, bet tad, kad uzkrājies pietiekami daudz negatīvās ietekmes, vēzis neizpaužas jau nākamajā dienā pēc saskares ar kaitīgo vielu, bet tikai pēc ilgāka laika, parasti pēc vairākiem gadiem.
Cilvēka organismā ir tādi orgāni jeb šūnu grupas, kur šūnu dalīšanās notiek biežāk: kuņģa-zarnu trakts, āda, asinsrade. Tieši šajos orgānos biežāk atklāj audzēju.
Visbīstamākie kancerogēni – alkohols un pelējums
Analizējot kancerogēnās vielas pārtikā, pētnieki tās iedala trīs grupās. Pirmā – pārliecinoši pierādītas vēzi izraisošas vielas. Otrā – kancerogēni, par kuriem skaidri zināms, ka tie izraisa audzēju dzīvniekiem, vienlaikus ir arī atsevišķi pētījumi, ka šīs vielas varētu būt kancerogēnas cilvēkiem. Trešā – pētījumos ar dzīvniekiem parādās neliels kancerogenitātes risks, bet pierādījumi cilvēkiem ir nepietiekami.
Pirmais saraksts ir visgarākais. Kancerogēns numur viens pārtikā ir alkohols – tas izraisa mutes, aknu, krūts audzējus. Tieši tāpat, kā nav iespējams noteikt devu, kuru izdzerot cilvēks kļūst atkarīgs no alkohola, nav iespējams pateikt, cik daudz alkohola jāizdzer, lai rastos vēzis. Tomēr ir noteiktas ieteicamās devas, ko dienā nevajadzētu pārsniegt, proti, glāze vīna sievietei, divas glāzes vīrietim.
Bojātas pārtikas lietošanu var salīdzināt ar labajiem nodomiem no teiciena par to, ka šādi nodomi bruģē ceļu uz elli. Šajā gadījumā bojātas pārtikas ēšana bruģē ceļu uz vēzi.
Visu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas no 5. janvāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
