"Bēres nav balle" - latviešu mācītājs atgādina 5 lietas, ko nedarīt atvadu ceremonijā
Cilvēka došanās mūžībā un atvadu ceremonija lielākoties ir saistīta ar spēcīgām emocijām, tāpēc katrai detaļai var būt nozīme. Apmeklējot bēres, rodas jautājumi - kā uzvesties, ko teikt sērojošajiem tuviniekiem, kāda ir atbilstoša ģērbšanās etiķete.
Ko sēru ceremonijā noteikti nedarīt, iesaka Kabiles draudzē kalpojošais Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas emeritētais mācītājs Viesturs Pirro. Šie padomi ir universāli un noderēs visiem - arī tiem, kuri sevi par reliģioziem neuzskata.
"Bēres ar mācītāju vai kristīgu izvadītāju ir pēdējā svētdarbība mirušajam, tādēļ bērēs jāizturas ar cieņu pret aizgājēju un pavadītājiem. Atbilstošs apģērbs: melns uzvalks vīriešiem, melna vai tumša auduma kleita sievietēm, aukstā laikā - tumšas virsdrēbes. Melnā liturģiskā krāsa Baznīcas tradīcijā nozīmē sēras un dziļas skumjas.
Ko nedrīkst darīt un kas nav pieļaujams bērēs?
1. Nekad neizcel pats sevi, nepievērs uzmanību sev
Bērēs neiederas tavi garie stāsti, dramatiskas pozas, izstieptas dzejas deklamācijas vai citāda veida uzmanības piesaistīšana sev. Bēres nav izrāde. Tavs pienākums ir izteikt līdzjūtību tuviniekiem un palīdzēt tiem pārvarēt sēras, nevis tos raudināt: "cik tev ir grūti!", "kā tu tagad dzīvosi?", "kā tu iztiksi bez viņa (viņas)?" Tā ir tuvinieku morāla spīdzināšana. Tev nav jābūt aktierim un psihoterapeitam, pietiek ar līdzjūtību. Atceries, ka cilvēks, kas "visās kāzās grib būt līgava un visās bērēs - mironis" citiem ir neciešams.
2. Nekad nemēģini sazināties ar mirušo
Mirušo gara izsaukšana ar spiritisma vai zīlniecības paņēmieniem Bībelē ir kategoriski aizliegta. Nāve nekad nekomunicē ar dzīvību. Izsaucot mirušo garus, tu nesarunājies ar tiem, bet ar dēmonu - maldu garu, kas tēlo mirušo. To darot, tu atvērsi durvis ļauno garu ienākšanai un postošai darbībai tavā dzīvē.
3. Nekad nevaino Dievu
Dieva nodomi un lēmumi nav apstrīdami un kritizējami. Tu nezini un nevari zināt visas kopsakarības. Nesaki: "varēja jau vēl dzīvot!", "kādēļ tā notika?", "kā Dievs to pieļāva?". Pilnīga skaidrība par to tev būs Mūžībā. Kāds teologs saka, ka mēs šajā pasaulē redzam tikai vienu gobelēna pusi - mezglus un pavedienu galus. Visu skaisto auduma rakstu mēs ieraudzīsim Mūžībā.
4. Neizsaki negācijas par mirušo
Pat tad, ja aizgājējs tevi ir sāpinājis vai nodarījis pāri, bērēs nav vietas sliktā un nepatīkamā pieminēšanai. Ja nevari pateikt neko labu, klusē. Atceries, ka mēs visi - arī tu, reiz stāvēsim Dieva priekšā un atbildēsim par savām domām, vārdiem un darbiem.
5. Nepārvērt bēres par balli
Tās vienmēr ir sabiedrisks pasākums, kur satiekas ilgi neredzēti radi un draugi. Bērēs nav vajadzīga samāksloti drūma izturēšanās vai tēlota sērošana.
Pie bēru galda var atcerēties aizgājēja dzīves notikumus un tos izteikt ar vieglu smaidu, it īpaši, ja mirušais bija dzīvespriecīgs, humoru cienošs cilvēks. Taču bērēs nav vietas skaļiem jokiem, smiekliem, dejām un līksmībai, ja vien to mirušais nav vēlējies. Bēres nav balle. Tās atgādina par Mūžību un pievērš uzmanību mūsu izvēlēm un patiesajām vērtībām."
