Krievijā atklāj ultimāta iespējamos jaunumus. Tie liek ieplest acis

Krievijas Valsts domes deputāts Aleksejs Čepa, kurš vietējā presē regulāri komentē kara norisi un to, ko agresore plāno izdarīt ar Ukrainu, paziņojis, ka jaunās Krievijas prasības, visticamāk, paredzēs ne tikai to, lai Ukraina labprātīgi atdod visus četrus austrumu apgabalus, kurus Krievija tā arī nav spējusi ieņemt kopš 2014. gada martā sāktā Donbasa kara, bet 2022. gada rudenī vienkārši ierakstījusi savā konstitūcijā. Jāpiebilst, ka Donbasa kara rezultātā Krievija sagrāba apmēram trešdaļu Doneckas un Luhanskas apgabalu, tur nodibinot tā dēvētās “tautas republikas”, bet kopš invāzijas sākuma nav spējusi savā kontrolē pārņemt nevienu apgabala centru — 2022. gada martā iekaroto Hersonu nācās ar kaunu pamest jau novembrī, bet Zaporižja tā arī nav bijusi pa zobam. 

Par spīti armijas uzbrukuma gliemeža tempiem un katastrofālajiem dzīvā spēka zaudējumiem, tagad Krievijas apetīte ir palielinājusies līdz bezkaunībai — jaunajā ultimātā tā, visticamāk, pieprasīs pilnīgu Ukrainas atteikšanos no piekļuves Melnajai jūrai, kā arī atdot vēl četras lielpilsētas, tostarp tādi milzeņi kā otrā lielākā pilsēta Harkiva (1,42 miljoni iedzīvotāju), Odesa (1,01 miljons iedzīvotāju), Dņipro (0,97 miljoni iedzīvotāju).

“Katru reizi Ukraina, novilcinot kārtējo sarunu posmu, zaudē pozīcijas. Teritoriālo risinājumu jautājumi ar katru mēnesi, katru nedēļu, katru dienu Ukrainai kļūst sliktāki. Tādēļ prasības mainīsies, un jārunā ne tikai par Donbasu, bet par visām mūsu zemēm — šobrīd par Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju) un Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju). Mūsu karaspēks atrodas deviņarpus kilometru attālumā no Zaporižjas. Saprotam, ka daudzās pilsētās notiek iedzīvotāju evakuācija, turklāt notiek vardarbīga evakuācija. Daudzus piespiež aizbraukt no teritorijām. Tas norāda, ka Ukrainas varas iestādes saprot, ka kādreiz šīs teritorijas tik un tā atdos,” viņš paziņoja.

Apetīte rodas ēdot, tādēļ, ja Ukraina divu mēnešu laikā labprātīgi neatdos Donbasu, Krievija var pieprasīt jaunas nokampjamās teritorijas. “Tā var gadīties, ja Ukraina veiks šādas noteiktas darbības. Tā var būt ne tikai Odesa, Mikolajiva, bet arī Dņipro un Harkiva.”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka Krievija ir izteikusi viņa valstij ultimātu, pieprasot divu mēnešu laikā atdot tai visu Donbasu, draudot pretējā gadījumā pārskatīt miera nosacījumus. Krievija apgalvo, ka ieņems Donbasu divu mēnešu laikā un ka tāpēc Ukrainai ir divi mēneši laika, lai atkāptos no reģiona un tādā gadījumā karš beigtos, atklāja Zelenskis. Vienlaikus viņš pauda pārsteigumu, ka kāds vispār varētu ticēt Krievijas apgalvojumam, ka karš vai kara aktīvā fāze beigsies, ja Ukrainas armija atkāpsies no Donbasa. Ukrainas prezidents arī vērsa uzmanību uz šādu Krievijas paziņojumu neloģiskumu. “Ja viņu mērķis ir tikai Donbass, kāpēc viņi uzreiz runā par tālāku virzību un jauniem nosacījumiem? Tas nozīmē, ka runa nav tikai par Donbasu. Mēs saprotam viņu mērķus,” paziņoja Zelenskis.

Februārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija ir kategoriski apņēmusies atgriezt “vēsturiskās krievu zemes dzimtajā ostā”. “Krimas, Donbasa, Novorosijas tauta savu gribu pauda referendumos un mēs novedīsim līdz galam šo īsteni krievu zemju atgriešanas procesu dzimtajā ostā pilnībā atbilstoši šo cilvēku cerībām,” paziņoja Lavrovs, Maskavā uzstājoties diplomātisko darbinieku dienai veltītajā pasākumā. Viņš piebilda, ka Kremlis arī plāno panākt, lai Ukrainā krievu valodai būtu valsts valodas statuss, kā arī krievu pareizticīgo baznīca tur baudītu visas tiesības, un vispār — lai no Ukrainas agresorvalstij nebūtu nekādu draudu.

Pērn par Krievijas “juridiskajām tiesībām” anektēt arī citus Ukrainas apgabalus, ne tikai tos, kurus tā patvaļīgi jau ierakstījusi savā konstitūcijā 2022. gadā, bet tā arī nav spējusi pilnībā iekarot, paziņojis kādreiz par “liberāli” uzskatītais Krievijas eksprezidents, bet tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un viens no agresīvākajiem krievu “kara vanagiem” Dmitrijs Medvedevs. Viņa argumentācija bija vienkārša — tā kā pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī daudzas rietumvalstis iesaldēja Krievijas aktīvus un sākušas to izmantošanas rezultātā gūto peļņu nodot Ukrainas vajadzībām, Medvedevs uzskata, ka pienācis laiks šos aktīvus atgūt “naturālā veidā”. “Atgriezt sagrābto naturālā veidā. Proti, ar “ukraiņu zemi” un citu kustamo un nekustamo īpašumu, kas tajā atrodas,” viņš paziņoja. Lai būtu skaidrs, ka runa nav par Krievijas konstitūcijā 2022. gadā ierakstītajiem četriem apgabaliem, Medvedevs uzsvēra: “Es, protams, nerunāju par jaunajiem Krievijas reģioniem, tie jau tāpat pieder mums.”

Medvedevu jau pamanījās pārspļaut Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kurš savā kabinetā pie sienas pērnvasar bija piekāris karti, kur Krievijas sastāvā jau nokļuvuši Ukrainas Odesas un Mikolajivas apgabali, tādējādi pilnībā atņemot Ukrainai piekļuvi pie Melnās jūras. Šī odiozā karte pamanīta brīfingā, kuru 2025. gada 30. augustā rīkoja Gerasimovs, lai pastāstītu par brīnišķīgi sekmīgi notiekošo “speciālo militāro operāciju” un paziņotu, ka “stratēģiskā iniciatīva” pilnībā pieder Krievijai un tā “atbrīvojusi” daudz svešas valsts teritoriju.

Pagājušajā nedēļā Putins arī atklājis jaunu iemeslu, kādēļ jau piekto gadu turpina slepkavot Ukrainā. Izrādās, tas ir nepieciešams, lai krievi varētu runāt krievu valodā. “Šī ir taisnīga cīņa par mierīgu, brīvu un drošu dzīvi mūsu bērniem un mazbērniem savā zemē, par mūsu tautas svētajām vēsturiskajām tiesībām runāt dzimtajā valodā, godināt savus senčus — patiesos varoņus, sargāt tēvu, vectēvu un vecvectēvu mantojumu un ticību,” paziņoja diktators.

Krievijas invāzija Ukrainā ilgst krietni ilgāk nekā “Lielais tēvijas karš”, bet PSRS teritoriju atkarošanas, Austrumeiropas, Vācijas austrumu sagrābšanas un Berlīnes ieņemšanas vietā Krievija tā arī nav spējusi pilnībā sagrābt nevienu no Ukrainas austrumu apgabaliem. Pašlaik okupanti kontrolē 99,7% Luhanskas apgabala, 77% Doneckas apgabala, 75% Zaporižjas un 72% Hersonas apgabala. Vēl krievi ir sagrābusi niecīgu daļu no Harkivas (apmēram 4%), Sumu (apmēram 1%), Mikolajivas (apmēram 1%) un Dņipropetrovskas apgabala (mazāk nekā 1%).