Aiz propagandas priekškara: diktatoru dzīres Pekinā
Rietumi šausmās trīc par lāča, drakona un ziloņa sadarbību - tāds bija galvenais aizvadītās nedēļas Kremļa propagandistu vēstījums par Krievijas diktatora Vladimira Putina, Ķīnas autoritārā līdera Sji Dziņpina un Indijas premjerministra Nārendra Modi tikšanos Ķīnas galvaspilsētā Pekinā tā sauktajā Šanhajas sadarbības organizācijas forumā.
Āzijas autoritāro līderu, kuriem jāpiepulcē arī Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, tikšanās kļuva par pagājušās nedēļas apspriestāko tematu Krievijas televīzijās. Par to runāja arī Baltkrievijas propagandisti, lepojoties, ka viņu valsts ir vienīgā Eiropā, kura piedalījās šajā forumā.
Odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs uzsvēra, ka lieliskāku kompāniju par Putinu, Sji, Modi un Kimu grūti iedomāties. Ja rietumniekiem tas skan kā ņirgāšanās, tad krievi pilnā nopietnībā to iztēlo kā mierpilnu alternatīvu "koloniālajiem" Rietumiem.
Līdztekus Šanhajas forumam krievi turpināja uzsvērt, ka nekad nepieļaus Rietumvalstu miera uzturētāju klātbūtni Ukrainā. Tāpat Putins liekulīgi paziņoja, ka principā būtu gatavs tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Maskavā, taču pašlaik tam neesot priekšnoteikumu, jo neesot par ko runāt. Proti, Putins gatavs tikties ar Zelenski vienīgi tāpēc, lai pieņemtu Ukrainas kapitulāciju.
Putins atkārtoja savu prasību, ka miera noslēgšanas priekšnosacījums ir grozījumu veikšana Ukrainas konstitūcijā, leģitimējot Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas okupāciju un iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Zīmīgi, ka svētdienas vakara lielajā nedēļas ziņu apskatā sižetos no frontes neatradās vieta ziņām par Krievijas naktī uz svētdienu veikto lielo dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, kurā nogalināti četri cilvēki un daudzi cietuši, kā arī Kijivā aizdegusies Ukrainas valdības ēka. Pēc Ukrainas amatpersonu sniegtajām ziņām, galvaspilsētā nogalināti 32 gadus veca sieviete un viņas divus mēnešus vecais bērns, bet vēl kāda vecāka gadagājuma sieviete mirusi patvertnē. Cietuši 20 cilvēki. Četrās daudzstāvu ēkās izcēlušies ugunsgrēki.
Krievijas televīzijas auditorijai par to netika ziņots ne vārda, tāpat kā netika pieminēts, ka Ukrainas Bruņotie spēki naktī uz svētdienu devuši triecienu naftas cauruļvada "Družba" dispečerstacijai, kā arī naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā.
Gāzes dzīres krievu gaumē
Kremļa ideologi, tāpat kā baltkrievu propagandisti, sajūsmināti vēstīja, ka Pekinā topot jauna pasaules kārtība, kas būšot alternatīva līdzšinējai Rietumu hegemonijai un galu galā to iznīcināšot. Putins liekulīgi pauda, ka atšķirībā no Rietumu aliansēm Šanhajas sadarbības organizācija neesot veidota, lai kādam pretstāvētu vai kādu apkarotu. Tā esot vērsta tikai un vienīgi uz savstarpēji izdevīgu un cieņpilnu partnerību.
Tas gan ir krasā pretrunā ar propagandistu vēstīto par projektu "Sibīrijas spēks 2", kas noslaucīšot Eiropu no pasaules gāzes piegādes kartes. Proti, runa ir par noslēgto līgumu, kas paredz izbūvēt gāzes cauruļvadu, kas savienos Krieviju ar Ķīnu, sākot ar 2030.gadu Ķīnai piegādājot 50 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā.
Diemžēl šis projekts tiešām ietekmēs ģeopolitisko situāciju par labu abām autoritārajām valstīm. "Lai gan Krievija un Ķīna vēl nav vienojušās par izšķirošo detaļu, ko sauc par "cenu", cauruļvada "Power of Siberia 2" nolīgums varētu pakāpeniski pārrakstīt ģeopolitisko karti, kur Krievija saglabās savu nozīmi globālajā gāzes tirgū, bet ASV loma samazināsies. Tikmēr Ķīna varēs turpināt savu globālā līdera pozīcijas vairošanu," uzskata ietekmīgā domnīca "Center for Strategic and International Studies".
Savukārt domnīca "Atlantic Council" norāda, ka "Ķīna ir Krievijas vissvarīgākā tirdzniecības partnere un nodrošina Maskavai neaizstājamu aizsardzības rūpnieciskās bāzes atbalstu. Jebkura turpmāka dabasgāzes sadarbība riskē paildzināt karu Ukrainā, atbalstot Krievijas ekonomiku un politiski stiprinot Putinu. Amerikas Savienotajām Valstīm un tās Eiropas sabiedrotajiem kopīgi jāapsver mērķtiecīgas sekundāras sankcijas pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, Ķīnas uzņēmumiem, kas palīdz Krievijas kara centieniem, vai abiem".
Kremļa ideologi arī priecājās, cik galu galā viss labi sanācis ar Vācijas Krievijas projektu "Nord Stream 2", jo tas ir apturēts, kas nākot par labu Krievijai. Izrādās, tie esot eiropieši, nevis krievi, kas līdz šim gāzi ir izmantojuši kā politisku ieroci, bet līdz ar "Nord Stream" beigām tas vairs nebūšot iespējams, un visa Eiropai domātā dabasgāze aiziešot uz Ķīnu.
Tā gan lielā mērā ir vēlmju domāšana, lai neteiktu, ka klajš pārspīlējums. Ja Krievija plāno no 2030.gada uz Ķīnu eksportēt 50 miljardus kubikmetru, tad pirms kara 2021. gadā krievu gāzes eksports uz Eiropu bija 150 miljardi kubikmetru, bet pērn tas nokritās līdz 52 miljardiem kubikmetru. Jebkurā gadījumā Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu labākajā gadījumā būs tikai trešā daļa no tā apjoma, kuru Krievija eksportēja uz Eiropu pirms kara.
Vidējais pirksts Rietumiem
Līdztekus patosam par minēto nolīgumu, propagandisti izkāpināti sajūsminātos toņos vēstīja par Pekinā notikušo parādi par godu 80.gadadienai kopš uzvaras Otrajā pasaules karā. Militārais propagandists Igors Korotčenko norādīja, ka vissvarīgākais parādes elements esot bijis Ķīnas kodolspēku demonstrējums, kas apliecina, ka šī Āzijas valsts ir viena no ietekmīgākajām pasaulē.
Krievi arī lepojās, ka Sji vislielāko godu no visiem klātesošajiem esot izrādījis tieši Putinam, kas parādes laikā sēdējis pie Sji labās rokas, bet Kims pie kreisās.
Laikraksts "New York Times" citē Amerikas Universitātes asociētā profesora Džozefa Toridžjana teikto, ka gan Sji Dzjiņpinam, gan Putinam uzvara [Otrajā pasaules karā] bija dārga, bet nepilnīga. Viņi uzskata, ka "hegemoniskie spēki" joprojām vēlas viņiem uzspiest svešu modeli un bloķēt viņu likumīgo vietu pasaulē. "Tagad viņi vēlas izmantot kara atmiņas, lai indoktrinētu nākamās paaudzes pret Rietumu vērtībām un leģitimizētu viņu iztēloto globālo kārtību," laikrakstam norādīja profesors.
Laikraksts "Wall Street Journal" uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa centieni attālināt Ķīnu no Krievijas ir cietuši fiasko. Vēl vairāk, Ķīna nebaidās sevi pozicionēt kā Krievijas sabiedroto.
"Kima klātbūtne sūtīja vēstījumu, ka Ķīna patiesi atbalsta Putinu un Krievijas karu Ukrainā. Tas nozīmē, ka Kima karaspēka nosūtīšana karot pret Ukrainu neradīja Ķīnai nopietnu diskomfortu," laikrakstam norādīja Stīvs Tsangs, Londonas Austrumu un Āzijas studiju Universitātes Ķīnas institūta direktors.
Viņa ieskatā Kima uzaicināšana bija kā vidējais pirksts demokrātiskajiem Rietumiem, sakot, ka tas, ko jūs definējat kā nepieņemamu, nav kaut kas tāds, par ko mums vajadzētu uztraukties.
Pēc laikraksta Krievijas korespondenta Jaroslava Trofimova domām, Putina zaudējums karā Ukrainā būtu pret Pekinas interesēm, un šo uzskatu nesen saviem Eiropas sarunu biedriem pauda arī ārlietu ministrs Vans Ji. Taču nepavisam nav skaidrs, vai Ķīna uzskatītu par izdevīgu Krievijas uzvaru, sasniedzot Putina kara mērķus - pārvērst Ukrainu par vasaļvalsti. Faktiski Ķīnai izdevīgs ir pašreizējais nenoteiktais stāvoklis.
Ukraina, Baltkrievija un Parubijs
Līdztekus ziņām par "lielisko sadarbību" ar pasaules autokrātiem Pekinā, Putina preses konferencēs dominēja Ukraina. Kārtējo reizi Kremļa saimnieks par galveno kara cēloni minēja Rietumu veikto "valsts apvērsumu" Ukrainā.
Savukārt par Rietumu drošības garantijām Putins izteicās, ka jebkuras Rietumvalsts karavīri Ukrainā tiks uzskatīti par likumīgu Krievijas mērķi un tiks iznīcināti. Propagandas Kremļa pakalpiņš Kiseļovs no savas puses vēl pieminēja, ka Rietumvalstīm attiecībā uz savām drošības garantijām vajadzētu atcerēties plāksnītes pie elektrības stabiem ar galvaskausu un sakrustotiem kauliem un uzrakstu: nelien, nositīs.
Putins liekulīgi pauda izbrīnu, ka vispār neizprot drošības garantiju jēgu Ukrainai. Karš varot beigties tikai ar līgumu par ilglaicīgu mieru, un, ja tāds tiks noslēgts starp Krieviju un Ukrainu, tad jebkādām drošības garantijām nebūšot jēgas. Jo būs taču noslēgts miers. Šajā demagoģijā gan nav skaidrs, kādēļ tad ir uzstādījums, ka starp drošības garantiem ir jābūt visām ANO Drošības padomes valstīm, nodrošinot Krievijai veto tiesības.
Krievijas "mazais brālis" Baltkrievija savos propagandas vēstījumos cieši seko Kremļa naratīviem. Vēstot par Pekinas tikšanos, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pauda gandarījumu, ka uzaicināts piedalīties samitā. Neizpalika godbijīga nodeva Putinam, uzsverot, ka Baltkrievija vienmēr aizstāvēs Krievijas intereses, jo tās ir ekskluzīvi miermīlīgas.
Baltkrievu propagandistiem tīkami ir stāsti par Rietumu izraisītajām "nekārtībām" postpadomju valstīs. Šoreiz uz grauda tika ņemta Moldova. Eiropas nedemokrātiskākā valsts [Baltkrievija] vaimanāja par autoritārismu Moldovā, par Rietumu marioneti alias Moldovas prezidenti Maiju Sandu, kas pirms septembra beigām gaidāmajām parlamenta vēlēšanām uzdevusi veikt nelikumīgas kratīšanas opozīcijas līderu dzīvesvietās.
To stāsta tādas valsts propagandisti, kurā ir lielākais politieslodzīto skaits Eiropā un kurā notikušās prezidenta "vēlēšanas" Eiropā netiek atzītas par brīvām un godīgām.
Baltkrieviem arī mīļa nodarbe ir stāstīt par Otrā pasaules kara laikā pastrādātajiem nacistiskās Vācijas noziegumiem, velkot paralēles ar mūsdienām. Arī aizvadītajā nedēļā par Vācijas kanclera Fridriha Merca teikto, ka uz Krieviju jāizdara spiediens, baltkrievi tūdaļ paziņoja, ka tas tikai nozīmē, ka Vācijā atkal pie varas ir nacistu pēcteči un Vācija negrib mācīties no vēstures.
Atšķirībā no krievu propagandistiem baltkrievi daudz vairāk ziņoja par savām un Krievijas mācībām "Zapad" un mūsu mācībām "Namejs". Vēstījums vienkāršs kā trīskāju ķeblītis - "Zapad" ir tikai un vienīgi aizsardzības mācības pret Rietumu koloniālajiem tīkojumiem, bet Baltijas valstu mācībām ir uzbrukuma raksturs.
Jāteic, ka baltkrievu propagandistiem ļoti patīk savu valsti iztēlot kā nedraudzīgu kaimiņu ielenktu. Vislielākie riebekļi, protams, esot poļi. Tā aizvadītajā nedēļā baltkrievi ziņoja par aizturētu poļu spiegu, kas vervējis arī vietējos iedzīvotājus.
Autoritārajā Baltkrievijā televīzijas cenšas radīt miera un drošības sajūtu par iekšpolitiku, rādot nemierus Rietumeiropas valstīs, vienlaikus saviem iedzīvotājiem pilnībā atslābt gan neļaujot. Tāpēc periodiski ir vērojami arī sižeti par nedraudzīgajām kaimiņvalstīm.
Vēl kāds zīmīgs Krievijas propagandas vēstījums. Proti, 30.augustā Ļvivā tika nogalināts Ukrainas tautas deputāts un 8. sasaukuma Augstākās Radas spīkers Andrijs Parubijs. Viņa slepkava ir aizturēts, un netiek izslēgta Krievijas iesaiste notikušajā noziegumā.
Krievu propagandisti ciniski klāstīja, ka slepkavu ļoti labi saprotot un atsaucās uz viņa it kā teikto, ka tā bijusi atriebība. Jo tādi kā Parubijs esot salauzuši slepkavas dzīvi. Tā ka nu jau "kremlini" iestājas kā slepkavu advokāti un morāli attaisnotāji, jo šādi Krievijas interesēm kaitīgi politiķi neko citu kā nāvi arī neesot pelnījuši.
