Aiz propagandas priekškara: Tramps pārtop par Baidenu

Mīlas stāstam starp Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu punktu pielika Trampa atsāktās ASV ieroču piegādes Ukrainai un viņa paziņojums, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju. To visu vēl saasināja Trampa teiktais, ka viņš ir vīlies Putinā, kā arī izteikums, ka "viņš [Putins] skaisti runā, bet tad vakarā visus sabumbo".

Vienlaikus nerimst asi un ārkārtīgi tendenciozi apvainojumi Eiropas valstu līderiem, īpaši Vācijas kancleram Frīdriham Mercam. Propagandisti enerģiski sludina, ka Eiropa gatavojas karam ar Krieviju un bruņota sadursme ir tikai laika jautājums.

Arī Tramps kritis nežēlastībā

Pagājušajā nedēļā bija interesanti vērot krievu retorikas par Trampu dinamiku. Proti, vēl nedēļas sākumā tā bija diezgan pielaidīga, tad sekoja zināms pacēlums pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Marka Rubio tikšanās Kualalumpurā, tomēr šis pacēlums noslēdzās ar skaļu paziņojumu, ka draudzība starp Krieviju un Ameriku ir beigusies, ko ierasti pauda Maskavas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs, kurš ir plaši pazīstams kā rupors, kurš skaļi artikulē to, ko Kremlis diplomātisku iemeslu dēļ oficiāli nepasaka.

Vēl 9.jūlijā propagandisti pārsprieda, kā vērtēt Trampa izteikumu, ka Putins var būt visai mīlīgs, bet visam, ko viņš saka, nav jēgas. Krievi konstatēja, ka "agrāk Tramps neko tādu par Putinu neatļāvās teikt". Tad sākās spekulācijas, ka Tramps tā izturas tādēļ, ka pret viņu ir vērsts iekšpolitiskais spiediens, ka pret viņu ir nostājusies visa ASV valdošā elite, kas, izņemot aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, "līdz ausīm ir iegrimusi Ukrainas korupcijā".

Proti, "kremlini" kārtējo reizi meloja, ka amerikāņi ar Ukrainas korumpantu palīdzību savus ieročus ir nevis piegādājuši Ukrainai, bet gan pārdevuši citām valstīm. Tādēļ Kijivai esot spēcīgs kompromāts par visu ASV establišmentu, no kā amerikāņiem ir jābaidās.

Līdztekus izskanēja pārspriedumi, ka "varbūt Tramps nespēj saprast, ka Krievijai ir nospļauties par citu valstu nacionālajām interesēm, ja tās ir pretrunā ar mūsu valsts interesēm? Laiks, kad tādi nacionālie nodevēji kā Kozirevs [Andrejs Kozirevs - Borisa Jeļcina laika ārlietu ministrs, kurš pašlaik dzīvo ārzemēs un ir Putina režīma kritiķis. Iekļauts "ārvalstu aģentu" sarakstā.) jautāja, kādas ir mūsu nacionālās intereses, ir pagājis. Arī Jeļcina laiks ir pagājis uz neatgriešanos".

Interesanti, ka krievi vēl aizvadītās nedēļas sākumā centās attaisnot Trampa pērn teikto partijas sponsoru sapulcē, ka viņš Putinam vēl pirms kara sākuma esot piedraudējis sabumbot Maskavu, ja notiks iebrukums Ukrainā. Tramps toreiz vēl piebilda, ka Putins viņam esot noticējis par 10%.

"Ja par bombardēšanu viņš runāja slēgtā sanākšanā ar partijas sponsoriem, tad viņš runāja to, ko tie vēlējās dzirdēt. Un tas ir pilnīgi normāli. Vai varam ņemt vērā Trampa retoriku? Galvenais, kādas būs viņa personiskās politiskās pozīcijas. Tas, ko viņš runā, ir mēģinājums izbēgt no apvainojumiem par sazvērestību ar Krieviju, no dažādiem uzbrukumiem," sprieda propagandisti.

Savukārt par Lavrova un Rubio tikšanos Kualumpurā tika teikts, ka ir "sajūta, ka abas puses dzird viena otru. Ir vēlme atjaunot dialogu starp Maskavu un Vašingtonu. Notikušais bija pieaugušu cilvēku saruna".

Vienlaikus propagandisti gan uzsvēra, ka "mēs negrasāmies tirgoties ar savām nacionālajām interesēm. Amerika joprojām grib būt pasaules saimniece, bet tas laiks ir pagājis".

Svētdienas vakarā tika paziņots, ka abu valstu draudzībai pienākušas beigas un Tramps diemžēl iet sava priekšteča Džo Baidena pēdās. Tomēr vēl joprojām krievi neatļaujas par Trampu ņirgāties tā, kā viņi to darīja par Baidenu, saucot eksprezidentu par "demences pārņemtu večuku". Tāpat Trampam nevienā brīdī netiek veltīti tādi apvainojumi kā Eiropas līderiem. Vismaz pagaidām pat agresīvais Solovjovs Trampu nelamā par "nožēlojamu niecību" un "nacistu riebekli". Lielākais pārmetums ir par "baidenizāciju".

Laikraksts "The New York Times" rakstā par abu lielvalstu līderu attiecībām atsaucas uz Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra vecākās zinātniskās līdzstrādnieces Tatjanas Stanovajas teikto, ka Putins neupurēs savus mērķus Ukrainā attiecību uzlabošanas ar Trampu vārdā.

Lielais jautājums ir par to, cik stabils savā pašreizējā nepatikā pret Putinu ir Tramps un vai tā izpaudīsies reālās darbībās, piemēram, pastiprinātā ieroču piegādē Ukrainai un jaunu sankciju noteikšanā pret Krieviju.

Karā vainojami Rietumi

Eiropa nevis palīdz Ukrainai, bet ar tās starpniecību gatavojas karam ar Krieviju. Šāda sabiedrības gatavināšana Rietumu uzbrukumam ir nemitīgā propagandistu degpunktā. Tas iet roku rokā ar nemitīgu paralēļu vilkšanu starp pašreizējo karu un Otro pasaules karu, pašreizējās Vācijas salīdzināšanu ar nacistisko Reihu un Staļina reabilitāciju.

Līdz ar to nav brīnums, ka pēdējā laikā vislielākās dusmas tiek vērstas nevis pret tā sauktajiem anglosakšiem, bet tieši Vāciju un tās kancleru Mercu. Par viņa izteikumiem, ka Vācija nepadosies, Solovjovs kliedza, ka "mēs šādus vācu līderus jau pazinām", taču viņi dzīvi beidza pašnāvībā (tieša atsauce uz Ādolfu Hitleru, Hermanu Gēringu un Jozefu Gēbelsu). Savu tirādi Solovjovs noslēdza ar frāzi "Hande Hoch" jeb rokas augšā.

Par Merca izteikumu, ka Vācijai atkal jāizveido stiprākā armija Eiropā, preses konferencē Kualalumpurā gari un plaši reflektēja Lavrovs, protams, pieminot nacisma atdzimšanu.

Propagandistu izdzītajā "ideoloģiskajā kandžā" par neizbēgamo karu ar Eiropu ciniskākais ir tas, ka par to runā tikai krievi. Neviens Eiropas līderis, tostarp NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, nekad ne ar pušplēstu vārdu nav izteicies par uzbrukumu vai trieciena došanu Krievijai. Tas vispār nav Rietumu dienaskārtībā. Gluži pretēji - Rietumu specdienesti ir vairākkārt brīdinājuši par iespējamu Krievijas agresiju.

Faktiski to apstiprina arī paši krievi, kas kopš 2022.gada to vien dara, kā runā par raķešu uzbrukumiem Eiropas galvaspilsētām, Londonas noslaucīšanu no zemes virsas un "krievu karavīru maršēšanu Berlīnes ielās, kad būs izgaisusi radiācija". Nedrīkst arī aizmirst Solovjova izteikumus par nepieciešamību dot Eiropai "preventīvu" triecienu.

Taču savu melu virsotni krievu propagandisti sasniedza savos aizvadītās nedēļas ciniskajos apgalvojumus, ka Krievija šajos kara gados ne reizi nav uzbrukusi civiliem objektiem vai civiliedzīvotājiem.

Tikmēr ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas vadītāja Ukrainā Daniela Bella šā gada ziņojumā ir norādījusi, ka "karš Ukrainā, kas ilgst jau ceturto gadu, kļūst arvien nāvējošāks civiliedzīvotājiem". Īpaši tas attiecas uz neokupētajām Ukrainas teritorijām, kas piedzīvo smagus krievu uzbrukumus.

ANO ziņojumā minēts, ka kopš kara sākumā bojā gājuši 12 300 civiliedzīvotāju, pie kā ir vainojama Krievija. Nedrīkst aizmirst arī krievu sarīkoto slaktiņu Bučā un Mariupoles teātra bombardēšanu, neraugoties uz izvietoto lielo izkārtni ar uzrakstu "bērni".

Līdz ar to krievi pasludina, ka īsteno absolūti "tīru", pat dievišķu karu pret sātanismu, kurā cieš tikai "nacisti" un "banderovieši".

Zīmīgi noklusētā pašnāvība

Nedz svētdienas vakara lielajā nedēļas ziņu apskatā, nedz sarunu šovos krievi nepieminēja divas visnotaļ zīmīgas lietas - Putina no amata atceltā bijušā Krievijas transporta ministra Romāna Starovoita pašnāvību un Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu, kuri nošāva Ukrainas Drošības dienesta pulkvedi Ivanu Voroniču, nogalināšanu. Acīmredzot tāpēc, ka šīs ziņas neiederas "labo krievu" naratīvā.

Īpaši vērts pievērst uzmanību it kā marginālajai Starovoita pašnāvībai, kas tomēr ļoti daudz pasaka par pašreizējo Krievijas varas vertikāli. Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra pētniece Aleksandra Prokopenko savā rakstā norāda, ka vēl nesen Krievijā joprojām bija iespējams mierīgi pamest varu, pat saskaroties ar apsūdzībām korupcijā. Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aiziešanas ceļš parasti nozīmēja atkāpšanos no amata, pazušanu ēnā un pēc tam valsts atstāšanu. Pēc 2022.gada februāra tā, visticamāk, bija nosacīta sodīšana.

Savukārt pašlaik "sistēma nespēj garantēt pat minimālu drošību saviem ierēdņiem. Krievijā transporta nozari neformāli kontrolē Rotenbergu ģimene, kuras locekļiem ir ciešas saites ar Putinu. Gan Starovoits, gan viņa jaunais aizstājējs Andrejs Ņikitins tiek plaši uztverti kā Rotenbergu klana locekļi un tāpēc atrodas viņu aizsardzībā. Ja apsūdzības pret Starovoitu korupcijā tiks apstiprinātas, tas nozīmē, ka Putina ietekmīgie draugi vai nu nespēja, vai nevēlējās aizsargāt savējos.

Šķiet, ka piederība ietekmīgam klanam vairs nav pietiekama. Ietekmīgā bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vietnieks Timurs Ivanovs pašlaik izcieš 13 gadus cietumā par piesavināšanos, savukārt bijušajam Ģenerālštāba priekšnieka vietniekam Halilam Arslanovam piespriesti 17 gadi par kukuļņemšanu un krāpšanu", raksta Prokopenko.

Pētniece uzskata, ka Starovoita nāve parāda, cik ļoti ir pieaudzis spiediens sistēmā, no kuras nav izejas. Augsts amats, demonstratīva lojalitāte un pat pieredze darbā kara centienu labā vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu aizsardzību. Putina sistēma, kas balstīta uz kontrolētām bailēm, tagad nonāk nekontrolētu baiļu fāzē institucionālā vakuuma apstākļos, kas izveidojies kopš iebrukuma Ukrainā.

"Valsts amatpersonām Krievijā jau pirms kara bija grūti atkāpties no amata. Kopš 2022.gada tas ir kļuvis gandrīz neiespējami. Brīvprātīgu izstāšanās no sistēmas var uzskatīt par nodevību, un, kā Putins vairākkārt ir skaidri norādījis, nodevēji ilgi nedzīvo," rezumē Prokopenko.