Kādēļ Tramps devis Putinam tieši 50 dienas? Patiesība var izrādīties briesmīgāka, nekā domāts

Izdevums “Axios” nesen apgalvoja, ka Putins telefonsarunā ar Trampu 3. jūlijā viņam paziņoja, ka tuvāko 60 dienu laikā pastiprinās uzbrukumus Ukrainas austrumos, lai pilnībā sagrābtu visas teritorijas, kuras viņš pirms trim gadiem patvaļīgi ierakstīja Krievijas konstitūcijā. Informēta persona paziņojusi, ka Putins skaidri un gaiši pateicis, ka apstāties negrasās. Vēlāk Tramps Putina teikto atkārtojis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, sakot, ka Putins “grib pievākt visu”.

Līdz Trampa 50 dienu paziņojumam desmit dienas jau bija pagājušas, un ne vienam vien radušās aizdomas, ka šādi Tramps dod laiku Putinam pilnībā sagrābt šos četrus Ukrainas apgabalus Hersonu, Zaporižju, Donecku un Luhansku, un tad cer noslēgt vienošanos, kas ļautu Putinam paturēt sagrābto, bet Trampam — kara pārtraucēja laurus.

Šāds noskaņojums valda arī "Z patriotu vidū". Pazīstamais "kara korespondents" Aleksandrs Kocs neslēpj prieku: "Patiesībā šīs 50 dienas Tramps deva nevis mums, bet Ukrainai. Lai tā līdz vasaras beigām beidzot apzinātos savu situāciju, kurā tā nevar diktēt noteikumus. Atstājot sev manevra iespējas, viņš cer, ka līdz šī termiņa beigām Krievija spēs nostiprināt savas sarunu pozīcijas, kurās Kijivai nāksies piekāpties. Un ASV līderis "atkal" būs uzvarētājs. Kurš gan būtu pret?" Viņam piebilst arī "Telegram" kanālā "Vojennij osvedomiteļ": Tramps dod laiku Putinam panākt savu, 50 dienu termiņš ir galīgi neraksturīgi Trampam, "kurš visu mīlēja mērīt divās nedēļās".

Neatpaliek arī citi, priecājoties, ka nu okupantiem ir 50 dienas atraisītas rokas, lai kārtīgi uzšautu pa Ukrainu un noliktu to uz ceļiem.
 

Tiesa, nav skaidrs, kā 60 dienu laikā Putins grasās ieņemt Zaporižju, kurā vēl 2022. gada sākumā dzīvoja 710 tūkstoši iedzīvotāju, ja gandrīz divreiz mazākās Mariupoles ieņemšanai vajadzēja divarpus mēnešus, turklāt pilsēta bija pilnībā aplenkta un nepārtrauktas bombardēšanas rezultātā tika praktiski pārvērsta gruvešu kaudzē. Jāatceras, ka krievu okupantiem 2022. gada novembrī nācās pamest arī citu apgabala centru Hersonu, kuru viņi ieņēma pašā kara sākumā, kad Ukrainas armija saņēma krietni vājāku palīdzību nekā turpmāk. Tagad krieviem nāktos šķērsot Dņepru, kuras piekraste ir krietni labāk nocietināta.

Kā zināms, ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka palīdzēs Eiropai ātrāk nogādāt ieročus Ukrainai un brīdināja Krieviju, ka, ja 50 dienu laikā netiks panākta miera vienošanās, viņš piemēros jaunu, smagu sankciju kārtu. Paziņojums izskanēja laikā, kad Tramps ievērojami maina savu retoriku par karu Ukrainā – ja amata sākumā viņš cerēja panākt mieru, izmantojot personīgās attiecības ar Putinu, tagad viņš runā krietni asāk. “Viņš ir piemānījis daudzus,” sacīja Tramps par Putinu. “Viņš piemānīja Klintoni, Bušu, Obamu, Baidenu – mani ne.”

Tramps otrdien arī paziņoja, ka Ukraina nedrīkst apšaudīt Maskavu, bet Putinam 50 dienu laikā būtu jāpiekrīt pamieram. Viņa komentāri sekoja laikrakstā "Financial Times" otrdien publicētajai informācijai, kurā, atsaucoties uz sarunās iesaistītām personām, tika apgalvots, ka Tramps privāti esot iedrošinājis Ukrainu pastiprināt triecienus Krievijas teritorijā. Turklāt Tramps esot vaicājis Zelenskim, vai viņš varētu uzbrukt Maskavai, ja ASV piegādātu tālās darbības ieročus.

"Nē, viņš nedrīkst tēmēt uz Maskavu," Tramps paziņoja žurnālistiem pie Baltā nama, kad viņam jautāja, vai Zelenskis varētu dot pavēli apšaudīt Krievijas galvaspilsētu.

Kad viņam jautāja, vai viņš tagad nostājies Ukrainas pusē, Tramps atbildēja: "Es neesmu neviena pusē," un pēc tam paziņoja, ka ir "cilvēcības pusē", jo "es vēlos apturēt slepkavošanu". Viņš arī aizstāvēja savu dāsno 50 dienu termiņu, līdz kuram Krievijai jāpiekrīt pamieram, lai izvairītos no tarifiem un sankcijām pret valstīm, kas pērk naftu no Krievijas. "Es nedomāju, ka 50 dienas ir ilgs laiks — tas varētu būt arī ātrāk," viņš sacīja. Viņš neprecizēja, vai tiek plānotas kādas sarunas, lai panāktu vienošanos ar Krieviju. "Ja pēc 50 dienām mums nebūs vienošanās, tad būs slikti," viņš piebilda.

2022. gada 24. februārī Putins uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara. Kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār “mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku”. Kā parasti, Putins sameloja, un 2022. gada 30. septembrī vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo nodevēju Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē. Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupanti arī nav spējuši ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) viņiem nācās pamest 2022. gada novembrī.

Kopš invāzijas sākuma pagājušas jau 1239 dienas, sen izčākstējis cerētais “zibenskarš” un propagandistu fantazētā uzvaras parāde pēc Kijivas ieņemšanas “triju dienu laikā”, krievi tikai šā gada aprīlī ar ziemeļkorejiešu armijas palīdzību spēja pilnībā padzīt ukraiņu spēkus no Kurskas apgabala, kur tie uzsāka militāro operāciju pagājušā gada 6. augustā.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. 25. februārī ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju. Vēl vairāk, nu Tramps vairākkārt paziņojis, ka par vainīgajiem šajā asiņainajā karā uzskata Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV eksprezidentu Džo Baidenu.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Kopš tā laika Krievijas prasības nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, tās propagandistiem un amatpersonām uzsverot, ka šie "dāsnie" piedāvājumi turpmāk tiks tikai padarīti vēl stingrāki.

Pašlaik Krievija pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu, vismaz tā apgalvoja tās ieceltais vietvaldis Pasečņiks, vairāk nekā 70 procentus no Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kā arī nelielu nesen sagrābto daļu Harkivas, Sumu un Dņepropetrovskas apgabalos.

Savukārt “eksliberālais” Krievijas bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs nemaz neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu “denacifikāciju un demilitarizāciju”, bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm. To pašu pastāvīgi un tiešā tekstā atkārto krievu propagandisti — Ukraina ir tikai pirmais ēdiens, pēc tam ķersies klāt Baltijas valstīm.