Nacionālā apvienība prasīs Sprūda demisiju
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”), jo tās ieskatā cilvēks, kurš tikai sola drošību, bet neīsteno to darbos, nevar būt aizsardzības ministra amatā, paziņojusi partijas valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Indriksone norādījusi, ka pēc tik daudziem solījumiem un to neizpildes, ministram būtu pašam jāuzņemas atbildība un jāatkāpjas: “Neskatoties uz aizsardzības ministra publiskajiem solījumiem stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto “dronu sienu” un attīstīt dronu detekcijas spējas, realitātē situācija kļūst arvien satraucošāka.”
Partijas vadītājai nav pieņemami, ka situācijā, kad Latvijas teritorijā arvien biežāk ielido citu valstu bezpilota lidaparāti un incidenti kļūst arvien nopietnāki, arvien mazāk ir pārliecības par valsts rīcību un spēju aizsargāt savu gaisa telpu. Viņa pauž, ka sabiedrībai ir tiesības jautāt, kam vēl ir jānotiek, lai beidzot sekotu izlēmīga rīcība valsts drošības stiprināšanai.
Demisijas pieprasījums sagatavots pēc kārtējā incidenta Latvijas gaisa telpā, kad naktī uz 7. maiju Latgalē tika fiksēta ārvalstu bezpilota lidaparātu ielidošana. Viens no droniem nokrita Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzes teritorijā, savukārt par otru sākotnēji ziņots, ka tā nokrišanas vieta nav zināma. Vienlaikus Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums, taču sabiedrības brīdināšana notikusi novēloti.
Jau vēstīts, ka Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) žurnālistiem norādījis, ka pēc incidenta pie austrumu robežas no atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Valsts policijas (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), iegūta detalizēta informācija par notikumu gaitu. Latkovskis uzsvēra, ka Latvijā jau ir sākta pretdronu sistēmu iegāde un notiek personāla apmācība, taču šo spēju pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešams laiks. Patlaban bruņoto spēku rīcībā esošās sistēmas lielākoties ir paredzētas cīņai ar zemu lidojošiem objektiem, nevis tieši droniem.
Politiķis arī akcentēja, ka Latvijai jāattīsta elektromagnētiskās karadarbības spējas, tomēr šajā jomā valsts vēl atrodas sākuma posmā. Viņš atzina, ka bruņoto spēku rīcībā esošais aprīkojums lielākoties nav jaunākais un modernās sistēmas Latvijā sāk ienākt tikai pēdējā laikā. Vienlaikus Latkovskis uzsvēra, ka bruņotie spēki ar pieejamajiem resursiem dara visu iespējamo, taču nepieciešams pieņemt ātrākus lēmumus par aizsardzības stiprināšanu.
Viņš norādīja, ka dronu notriekšana ir iespējama, taču to apgrūtina gan tehniskie, gan drošības apsvērumi, tostarp ierobežojumi darbībai virs apdzīvotām teritorijām, lai izvairītos no papildu riskiem iedzīvotājiem. Par konkrēto incidentu turpinās izmeklēšana sadarbībā ar Ukrainas dienestiem, un tiek vērtētas vairākas versijas par notikušā apstākļiem.
Latkovskis arī atzina, ka komunikācija ar sabiedrību incidenta laikā nav bijusi pietiekami operatīva, un šie aspekti vēl tiks izvērtēti. Tāpat Latkovskis ceturtdien vairījās atbildēt uz jautājumu, vai viņš uzticas Aizsardzības ministrijas (AM) politiskajai vadībai. "Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu," sacīja Latkovskis, pēc NDK sēdes par dronu incidentu Latgalē atbildot žurnālistiem uz jautājumu, vai uzticas AM politiskajai vadībai. Politiķis pauda, ka NBS pašreizējā situācijā nav pamata pārmest rīcību. Vienlaikus viņš uzsvēra nepieciešamību pēc ātrākiem lēmumiem aizsardzības politiskajā vadībā. Latkovskis norādīja, ka no politiskās vadības tiek sagaidīta operatīvāka lēmumu pieņemšana. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz būtisko personāla mainību AM, kur darbu pametuši pieredzējuši speciālisti, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas nepārtrauktību un kvalitāti.
