Valsts ir "nošāvusi greizi": Kulbergs atklāj IKT iepirkumu iesaldēšanas iemeslus
Ar Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) rezolūciju uz 30 dienām apturētajos lielajos un dārgajos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumos figurē arī uzņēmumu nosaukumi un vārdi, kas iesaistīti Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" atklāja premjers.
Valdības vadītājs sacīja, ka naudas summas, kuras ir paredzēts tērēt ar viņa noteikto moratoriju iepauzētajos IKT iepirkumos, ir milzīgas, tādēļ priekšā ļoti apjomīgs un sarežģīts darbs, lai saprastu, kā risināt nākamos iepirkumus, kuros pieteikušies uzņēmumi, pār kuriem krīt tiesībsargājošo iestāžu aizdomu ēna. Viņš piebilda, ka šajā darbā sagaida ieguldījumu arī no viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara (AS), kuram ceturtdien, 18. jūnijā, par šiem jautājumiem esot paredzēta preses konference.
Kulbergs pauda viedokli, ka Latvijas valsts ir "nošāvusi greizi", atstājot Valsts digitālās attīstības aģentūru vienas ministrijas pārraudzībā. Viņa ieskatā pareizāk būtu to strukturēt kā mugurkaulu, lai visās ministrijās būtu vienota sistēma un centralizēts process IKT jautājumu risināšanai, "lai būtu salāgota sistēma starp šīm karaļvalstīm," tēlaini izteicās politiķis. Viņš atzina, ka necer šo visu sakārtot četros savu pilnvaru mēnešos, bet tam vismaz būtu jāieliek pamati.
Kā vienu no Latvijā pastāvošajām problēmām IKT jautājumos premjers izcēla arī to, ka valsts sistēmās netiek izmantots atvērtais kods, lai tas būtu pieejams ikvienam IKT speciālistam. Rezultātā, ja kods ir slēgts, sistēmas savā starpā ir daudz grūtāk savietot, tāpēc sanāk būvēt daudzas individuālas platformas.
Vaicāts, vai, viņaprāt, ir normāli, ka lielu daļu no visiem valsts IKT iepirkumiem apkalpo tikai dažas kompānijas, Kulbergs atbildēja, ka tas varētu būt pieņemami, ja šīs pašas kompānijas neapkalpotu tikai valsti, bet ikdienā ražotu pieprasītus produktus, eksportētu tos un profesionāli apkalpotu arī privātus klientus. "Bet tā jau diemžēl nav," viņš atzina.
Kā ziņots, Kulbergs ir noteicis 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem IKT iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro.
Kulbergs pirmdien pēc Informācijas sabiedrības padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka tas nenozīmē iepirkumu pārtraukšanu, bet gan pārbaudes periodu, kura laikā nozare aicināta piedāvāt risinājumus.
Par turpmāko rīcību premjers ar IKT nozares pārstāvjiem vienojies tikties atkārtoti pēc mēneša, 27. jūlijā. Viņš norādīja, ka pēdējo sešu gadu laikā šāda līmeņa sanāksmes ar nozari nav notikušas, lai gan šajā jomā būtiski pieaugušas investīcijas un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguve.
Premjers uzsvēra, ka gan aizņemtā valsts nauda, gan ES līdzekļi jāizmanto efektīvi. Viņa ieskatā IKT investīcijām būtu jāveicina produktivitāte un jāsniedz taustāms ieguvums sabiedrībai un uzņēmējiem.
Valdības vadītājs atsaucās arī uz pēdējā laikā publiski izskanējušajām bažām par IKT projektu pārvaldību. Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos IKT pakalpojumu stundu iepirkumos iztērēti aptuveni 30 miljoni eiro, bet pērn šim mērķim izlietoti 50 miljoni eiro. Premjers pauda kritiku par praksi iepirkt darba stundas, nevis gala risinājumus, norādot uz iespējamiem caurskatāmības un efektivitātes riskiem.
Pēc premjera sniegtās informācijas, 2024. un 2025. gadā IKT projektos iztērēti 452 miljoni eiro. Turklāt 38% projektu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Viņš rosināja izvērtēt konkurences apstākļus un biežāk apsvērt izmantot jau tirgū pieejamus risinājumus.
Tāpat premjers norādīja, ka valsts pārvaldē vairāk nekā 150 iestādēs strādā 1664 informācijas tehnoloģijas speciālisti, tomēr vienlaikus tiek izmantoti ārpakalpojumi. Nozares pārstāvji sanāksmē apliecinājuši gatavību piedāvāt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Saskaņā ar premjera rezolūciju Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Iepirkumu uzraudzības biroju 30 dienu laikā jāsagatavo priekšlikumi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pilnveidošanai, lai veicinātu konkurenci, nodrošinātu lielāku cenu un pakalpojumu salīdzināmību un mazinātu nepamatotu individuālu risinājumu izstrādi gadījumos, kad tirgū pieejami gatavi risinājumi. Savukārt VARAM sadarbībā ar citām institūcijām jāizstrādā priekšlikumi IKT projektu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanai, ņemot vērā arī Valsts kontroles ieteikumus.
Premjers vienlaikus uzdevis visām ministrijām turpmākās 30 dienas apturēt jaunu IKT izstrādes darbu pasūtīšanu EIS, ja viena pasūtījuma paredzamā līgumcena pārsniedz 142 999 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Izņēmumi paredzēti kritisko informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai, kiberdrošības incidentu novēršanai, neatliekamu normatīvo prasību izpildei un būtisku valsts interešu aizsardzībai. Tāpat uz mēnesi apturēta jaunu ES fondu finansētu IKT projektu virzīšana izskatīšanai Ministru kabinetā, izņemot atsevišķus steidzamus gadījumus.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicinātas iesniegt konkrētus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, konkurences veicināšanai un negodprātības risku mazināšanai. Ministriju sagatavotie priekšlikumi pēc mēneša tiks vērtēti Ministru kabinetā.
