Traumatologs: vāji vēdera muskuļi un ilga sēdēšana var beigties ar sāpošu muguru
Pēc naktsmiera grūti piecelties no gultas, jūtams stīvums un asas sāpes jostas daļā, kas pastiprinās klepojot vai šķaudot. Kustoties stīvums pamazām samazinās un arī sāpes kļūst vieglāk panesamas. Vai ir pamats satraukumam, un kā rīkoties pareizi, skaidrots žurnāla "Par Veselību" jaunākajā numurā.
Konsultē Sergejs Zadorožnijs, traumatologs ortopēds.
Ar ko sākt – ar ārsta izvērtējumu, kustībām vai izmeklējumiem?
Akūtu muguras sāpju gadījumā izmeklējumi ne vienmēr ir nepieciešami uzreiz. Svarīgi saprast, kā sāpes sākušās, vai bijusi trauma, neierasta slodze, ilgstoša sēdēšana, kā arī vai ir simptomi, kas liecina par nopietnāku problēmu. Ja sāpes ir vieglas vai mērenas un nav brīdinājuma pazīmju, parasti ieteicams saglabāt saudzīgu aktivitāti, izvairīties no ilgstoša gultas režīma un pakāpeniski atsākt ikdienas kustības. Taču, ja sāpju izcelsme nav skaidra vai tās nepāriet, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs turpmākos soļus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie speciālista.
Ar muguras sāpju izvērtēšanu un ārstēšanu visbiežāk nodarbojas traumatologs, ortopēds un fizioterapeits. Ja sāpes saistītas ar muskuļu disbalansu, pārslodzi, stājas traucējumiem vai mazkustīgu dzīvesveidu, ļoti nozīmīga loma ir fizioterapijai un pakāpeniskai kustību atjaunošanai. Ja tiek apsvērta ķirurģiska ārstēšana, ārsts nosūtīs pie mugurkaula ķirurga. Ja nepieciešamas blokādes vai invazīvas pretsāpju procedūras, ārstēšanā iesaistās algologs. Neirologa konsultācija parasti ir nepieciešama tad, ja parādās neiropātisku sāpju pazīmes – sāpes izstaro pa kāju, ir tirpšana, nejutīgums, dedzināšanas sajūta, muskuļu vājums vai sajūta, ka pēda “neklausa”.
Ja nepieciešams, tiks veikti izmeklējumi. Rentgens akūtu muguras sāpju gadījumā parasti ir nepieciešams tikai tad, ja ir aizdomas par lūzumu, piemēram, pēc traumas, kritiena vai cilvēkiem ar paaugstinātu lūzuma risku. Rentgens ļauj izvērtēt kaulu struktūras, taču tas neparāda starpskriemeļu diskus, nervu saknītes nospiedumu, mugurkaula kanāla sašaurinājumu vai citu mīksto audu patoloģiju. Informatīvākais izmeklējums ir magnētiskā rezonanse. Tomēr ne vienmēr uzreiz nepieciešami izmeklējumi. Daudzos gadījumos būtiskāko uzlabojumu sniedz kustības, fizioterapija un dzīvesveida maiņa. Agrāk muguras sāpju gadījumā bieži ieteica stingru gultas režīmu, taču mūsdienās speciālisti uzsver – ilgstoša nekustēšanās var sāpes pastiprināt. Vieglas kustības un pakāpeniska aktivitāšu atsākšana parasti palīdz atveseļoties ātrāk.
Dziļā muskulatūra – svarīgs balsts mugurai
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt un novērst sāpes muguras lejasdaļā, ir dziļās muskulatūras stiprināšana. Šie muskuļi atrodas tuvāk mugurkaulam un darbojas kā dabīga korsete – stabilizē ķermeni, palīdz uzturēt pareizu stāju un samazina slodzi uz mugurkaulu un starpskriemeļu diskiem.
Muguras lejasdaļa ikdienā uzņem lielu slodzi, tāpēc mazkustīgs dzīvesveids, vāji vēdera muskuļi un ilgstoša sēdēšana bieži rada saspringumu un sāpes jostasvietā. Raksturīgākie simptomi ir stīvums pēc sēdēšanas, diskomforts pieceļoties vai noliecoties, kā arī velkošas sāpes pēc darbadienas.
Regulāri dziļās muskulatūras treniņi palīdz stabilizēt mugurkaulu, uzlabo stāju un samazina atkārtotu sāpju risku. Īpaši efektīvi ir fizioterapijas vingrinājumi, pilates un funkcionālie treniņi, kuros tiek stiprināti ne tikai muguras, bet arī dziļie vēdera, iegurņa un sēžas muskuļi.
Svarīgi ir arī ikdienas paradumi – regulāra izkustēšanās, ergonomiska darba vide un pareiza slodzes sadale.
Vairāk lasi žurnālā “Par Veselību” Nr.3
