Guva lūzumu gultā: apdrošinātāji fiksē dramatisku bērnu traumatisma pieaugumu
Šī vasara bērnu traumām bijusi smagākā pēdējo gadu laikā – apdrošinātāji jūnijā un jūlijā reģistrējuši par trešdaļu vairāk nelaimes gadījumu nekā pērn. Ja pagājušajā vasarā divu mēnešu laikā saņemti 904 pieteikumi, tad šogad – jau 1187, un izmaksātās atlīdzības pārsniegušas 114 tūkstošus eiro.
Visbiežākās bērnu traumu gūšanas vietas
Mazākajiem bērniem visbiežāk traumas šovasar radās sadzīviskās situācijās – rotaļlaukumos, uz šūpolēm vai pat lēkājot pa gultu. Piemēram, kāds sešgadnieks, krītot no šūpolēm, guva rokas lūzumu, un apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 590 eiro. Citā gadījumā piecgadnieks, izkrītot no gultas, guva mežģījumu un lūzumu.
Visbiežākie cietušie
Visvairāk traumu šovasar bijis 7–12 gadus veciem bērniem – šajā grupā reģistrēti vairāk nekā 400 pieteikumu, kas ir divreiz vairāk nekā pirmsskolniekiem. Pie vainas ne tikai rotaļas, bet arī velosipēdi, skrejriteņi un skrituļslidas – vidēji katra septītā trauma šajā vecumā ir saistīta ar mikromobilitātes līdzekļiem. Ne mazāk bīstams ir batuts – divos mēnešos BALTA saņēmusi 64 atlīdzību pieteikumus, kas nozīmē gandrīz vienu gadījumu dienā.
“Vecākiem bieži šķiet, ka traumas rodas ekstrēmos sportos vai bīstamās situācijās, bet realitātē visvairāk pieteikumu saņemam par pavisam ikdienišķām aktivitātēm – spēlēm pagalmā, rotaļām uz batuta vai braucieniem ar velosipēdu,” norāda Maija Rabinoviča, BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas vadītāja.
Lielākais risks pusaudžiem
Pusaudžu vecumā traumu gūšanā priekšplānā izvirzās sports. Futbols šovasar bijis vistraumatiskākais – reģistrēti 110 atlīdzību pieteikumi, kas ir krietni vairāk nekā pērn (85). Basketbols ar 34 gadījumiem ieņem otro vietu, tam seko vieglatlētika un BMX riteņbraukšana. Interesanti, ka šovasar saņemti arī vairāki pieteikumi no dejotājiem Dziesmu un deju svētku laikā.
Atsevišķos gadījumos traumas gūtas arī strādājot ar darba instrumentiem – malkas skaldīšanas vai zāģēšanas laikā –, taču tie drīzāk ir izņēmumi, nevis tendence. “Svarīgi atcerēties, ka bērni un pusaudži bieži pārvērtē savas spējas. Vecākiem jāpalīdz radīt vidi, kurā sportošana un darbs ar instrumentiem ir droši, bet sportojot svarīgi, lai tie izmantotu piemērotus aizsarglīdzekļus,” norāda M. Rabinoviča.
Ceļu satiksmē – pozitīva tendence
Vienīgais, kur vērojama samazināšanās, ir ceļu satiksmes negadījumi. CSDD dati rāda, ka 2023. gadā šādos negadījumos cieta 942 bērni, taču 2024. gadā skaits saruka līdz 855. Šogad, līdz maijam, reģistrēti 441 negadījumi, kurā cietuši bērni, kas ļauj cerēt, ka gada beigās šis rādītājs būs mazāks nekā iepriekš.
Kā pasargāt bērnus no traumām?
Drošība sākas ar ikdienas paradumiem – un te vecāku loma ir izšķiroša. Pirmsskolas vecumā īpaši svarīgi ir uzraudzīt rotaļas rotaļu laukumos un pārliecināties, ka šūpoles, slidkalniņi vai batuts ir droši un stabili. Skolas vecumā nepieciešams pievērst uzmanību mikromobilitātes līdzekļu lietošanai – bērnam jābūt aprīkotam ar aizsargķiveri un, vēlams, arī ceļu un elkoņu sargiem.
Pusaudžiem lielākie riski saistās ar sportu – te izšķiroša nozīme ir pareizam ekipējumam, trenera uzraudzībai un tam, lai bērns nepārspīlē ar slodzi. Arī darbojoties ar darba instrumentiem, nedrīkst aizmirst, ka tie nav rotaļlietas.
Īpaši svarīgi atcerēties – līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērni atgriežas pilsētās un kļūst par aktīvākiem satiksmes dalībniekiem. Vecākiem jāatgādina bērniem par drošību uz ceļa – kā šķērsot ielu, kā pārvietoties ar velosipēdu vai skrejriteni, kā ievērot satiksmes noteikumus. Pie skolām atkal stāsies spēkā īpaši ātruma ierobežojumi, taču arī šeit liela nozīme ir vecāku sarunām ar bērniem par piesardzību.
“Vecākiem jāapzinās, ka bērns tikai mācās novērtēt riskus. Tāpēc visdrošāk ir noteikt robežas, sekot līdzi un runāt par drošību tikpat nopietni kā par mācībām skolā,” uzsver Maija Rabinoviča, BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas vadītāja.
