Kas nosaka elektrības cenu biržā un kā ietaupīt?

Tomēr gandrīz piektdaļa Latvijas mājsaimniecību izmanto dinamisko tarifu. “Kas Jauns Avīze” skaidro, kā veidojas elektrības cenas biržā – kāpēc tās aug vai krīt un kā to izmantot savā labā? 

Pieprasījums un piedāvājums

Elektrības cenu ietekmē ne tikai pieprasījums, bet arī laikapstākļi Akciju sabiedrības “Latvenergo” preses pārstāve Ivita Bidere skaidro: “Baltijas valstis ar savām elektroenerģijas ražotnēm ir “Nord Pool” biržas dalībnieces. Elektrības cenas veidojas pēc pieprasījuma un piedāvājuma principa. Tas nozīmē, ka cena katrai stundai tiek noteikta atkarībā no tā, cik elektrības konkrētajā brīdī ir nepieciešams un cik un kurās ražotnēs ir iespējams saražot. Ja pieprasījums ir augsts, piemēram, aukstā laikā vai vakaros, kad cilvēki aktīvi lieto elektroierīces, cenas pieaug. Savukārt, ja pieejams liels elektrības daudzums, īpaši no atjaunojamiem energoresursiem (AER), piemēram, vēja vai saules, cenas samazinās un var kļūt pat negatīvas. Tas nozīmē, ka cenu izmaiņas iespējamas arī atkarībā no resursa pieejamības. Piemēram, pavasara palu laikā hidroelektrostacijas (HES) saražos vairāk enerģijas vai arī vasarā ar lielu jaudu strādās saules stacijas, arī Latvijā elektroenerģijas biržas cena mainās atkarībā no vēja enerģijas pieejamības. Ja klients izvēlējies biržas cenas produktus, tad viņš to var izmantot savā labā, pielāgojot elektrības patēriņu lētākajām stundām.”

Laikapstākļi un ģeopolitika

Elektrības cenu bez pieprasījuma un piedāvājuma būtiski ietekmē arī citi faktori. Viens no svarīgākajiem ir laikapstākļi – ja palu laiks, vējš un saule palielina elektroenerģijas ražošanu, tādējādi samazinot cenu, tad aukstums palielina patēriņu un ceļ cenu (starp citu, tas iespējams arī ļoti karstā laikā). Būtiska ir ražotņu pieejamība – ja kādu apstākļu dēļ no tirgus “izstājas” kādas jaudas, tad arī tas ietekmē cenu.

Tāpat nozīmīgas ir globālās energoresursu cenas, kas cieši saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī ar šībrīža karu Irānā. Liela nozīme ir arī starpsavienojumiem, kas nodrošina iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju, taču, ja kādu iemeslu dēļ to pārvades jauda ir ierobežota, cena pieaug. Latvijai ir savienojumi ar Igauniju un Lietuvu, bet pastarpināti ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Latvijas iespējas

Teorētiski Latvijas elektroenerģijas ražotņu kopējā uzstādītā jauda ir pietiekama valsts patēriņa nosegšanai, taču praksē nav tik vienkārši. Piemēram, HES darbība ir atkarīga no ūdens pieteces, savukārt termoelektrocentrāles (TEC) strādā pēc tirgus pieprasījuma, ņemot vērā arī dabasgāzes kā resursa cenu, kā arī samērā augsto maksu par CO2 kvotām. Gan elektrības patēriņš, gan laikapstākļi ir mainīgi, tāpēc pat ar lielām ražošanas jaudām pilnīga cenu stabilitāte nav iespējama. Tomēr – gan samazināt cenas, gan veicināt reģiona enerģētisko drošību palīdz jaunu AER jaudu attīstība, kuru pozitīvo ietekmi uz cenu izjūt arī Latvijas iedzīvotāji, skaidro “Latvenergo”.

Vēja un saules parku attīstība jau tagad būtiski ietekmē elektrības cenas biržā. Laikā, kad tirgū vēja vai saules enerģijas ir daudz, piedāvājums aug un cenas krītas, un otrādi. 2025. gada elektroenerģijas cenu statistika Eiropā skaidri parāda, ka valstīs ar lielu atjaunīgo resursu vai kodolenerģijas īpatsvaru elektroenerģija ir lētāka, savukārt tur, kur cenu biežāk nosaka fosilie kurināmie un ierobežots imports, tā saglabājas augstāka. 

Starptautiskā valūtas fonda ziņojumā aprēķināts, ka līdz šim Eiropā katrs saražotās zaļās elektroenerģijas procenta kāpums radīja 0,6% cenu kritumu. Arī Baltijā tuvākajā nākotnē ir skaidrs potenciāls cenu samazināšanai, jo tirgū ienāks jaunas AER jaudas.

Latvijas Vēja enerģijas ražotāja “Utilitas Wind” pārstāvis Kristaps Kaugurs skaidro: “Laika apstākļi gan mūsu reģionā, gan tālākās teritorijās ir galvenais faktors, kas nosaka, cik atjaunojamās elektroenerģijas būs iespējams saražot. Ja saule spīd vai ražīgi pūš vējš, tad šie apstākļi parasti ir līdzīgi visā Baltijas vai Ziemeļeiropas reģionā – enerģijas ir daudz, un elektrības cena zema. Pretēji – tumšos, bezvēja ziemas vakaros cena var pieaugt pat vairākas reizes, jo ražošana nav tik aktīva un piedāvājums ir mazāks.

Te savu nozīmi atklāj elektroenerģijas apjoma balansēšana dienas un gadalaiku gaitā. Elektrotīkls ir kā precīzi noregulēti svari – enerģijai katrā mirklī ir jābūt tieši tik, cik tā tiek patērēta. Ja enerģijas ir par daudz, tad lētos atjaunīgos energoresursus – vēja turbīnas un saules parkus – var izslēgt, ūdeni upē var nedaudz pieturēt, aizverot slūžas. Bet, ja enerģijas trūkst, tad vai nu jāpaļaujas uz uzkrājošiem resursiem – plašāk pazīstamas ir dažādas akumulatoru sistēmas –, vai jāķeras klāt pie būtiski dārgākām un dabai mazāk draudzīgām metodēm, tas ir, gāzes un ogļu elektrostacijām.”

Gaidot mazos rēķinus

Uz jautājumu, vai pastāv kāds veids, kā nākotnē stabilizēt cenas, piemēram, saražojot tik daudz elektrības, lai visiem pietiktu un tā būtu lēta, elektroenerģijas tirgotāja “Ignitis Latvija” vadītājs Kristaps  Muzikants atbild: “Elektrība ir savdabīgs produkts – atšķirībā no citiem resursiem, piemēram, graudiem vai pat naftas produktiem, to nevar saražot un uzkrāt lielos apjomos ilgu laiku. Protams, bateriju sistēmām ir nozīme, taču parasti tikai ierobežotam daudzumam un īsam periodam, kad ar bateriju jaudām patiesi ir iespējams īstermiņā ietekmēt cenas. Taču elektrību nav iespējams saražot un kaut kur uzkrāt, teiksim, Latvijas pusgada patēriņam.

Risinājums tirgus stabilitātei ir ražošanas jaudu dažādošana, proti, lai Latvijā un Baltijā būtu dažādi elektrības ražošanas avoti, kas viens otru papildina. Piemēram, rudenī ir mazāk saules enerģijas, taču spēcīgāk pūš vējš. Tikmēr pavasaros ir lielas hidroelektrostaciju jaudas, bet augustā ūdens daudzums krītas, bet salīdzinoši vairāk tiek saražots no saules enerģijas un tamlīdzīgi. Izveidojot šādu papildinošu ražošanas “portfeli”, varam panākt stabilu un zemu cenu dažādos gadalaikos un dažādās tirgus situācijās.”

Latvijas Vēja enerģijas ražotāja “Utilitas Wind” pārstāvis Kristaps Kaugurs piebilst: “Vēja un saules parki būtiski ietekmē elektrības cenu biržā – un galvenokārt pozitīvā virzienā. No atjaunojamajiem resursiem saražotā elektrība ir lētāka, jo pats resurss jeb izejmateriāls ir bez maksas, salīdzinot ar fosilo enerģiju, kas mums ir vispirms jānopērk. Līdz ar to, jo vairāk atjaunojamās enerģijas tīklā, jo zemāka vidējā elektrības cena. Piemēram, saulainās vasaras dienās, kad elektroenerģiju bagātīgi ražo saules parki, cena var nokrist līdz nullei vai pat negatīvām vērtībām – tas nozīmē, ka ražotāji pat piemaksā, lai kāds patērētu pārpalikumu. Ziemas mēnešos, kad saules gaismas mazāk un vējš mainīgāks, atjaunojamo resursu ietekme ir mazāka, bet joprojām nozīmīga.

Ilgtermiņā – jo vairāk vēja un saules parku, jo stabilākas un zemākas vidējās elektrības cenas. Un mazāka atkarība no fosilā kurināmā cenām, kas šobrīd būtiski pieaugušas ģeopolitisku notikumu dēļ Tuvajos Austrumos.”

Cik var ietaupīt?

Biržas tarifs parasti ir izdevīgāks tiem lietotājiem, kuri ir gatavi sekot cenām un pielāgot savu patēriņu, kā arī tiem, kuriem ir lielāks elektroenerģijas patēriņš. Piemēram, ja mājsaimniecība regulāri izmanto elektroierīces laikā, kad cenas ir zemas, tā var ievērojami samazināt izmaksas. Savukārt tiem, kuri nevēlas sekot līdzi tirgus svārstībām vai nevar mainīt savus paradumus, izdevīgāks bieži vien ir fiksētais tarifs, kas nodrošina stabilu un prognozējamu cenu.

Latvijas Vēja enerģijas ražotāja “Utilitas Wind” pārstāvis Kristaps Kaugurs teic: “Labāk saprotamas būtu līdzības ar Rīgas Centrāltirgu, kur pirmās gailenes tiek tirgotas par būtiski augstāku cenu, bet, kad sezona ir pilnbriedā, cenas būtiski krīt. Atšķirība ir vien tajā, ka elektroenerģijas biržā tirgošanās notiek ik pa noteiktiem laika posmiem, nākamai dienai, nākamai stundai vai nākamajām 15 minūtēm, un elektrības “raža” arī mainās no brīža uz brīdi.”

UZZIŅAI

• Elektroenerģijas biržas cenas Latvijā (“Nord Pool”) parasti tiek paziņotas katru dienu ap pulksten 14.00 par nākamo dienu, un to svārstība tiek noteikta 15 minūšu intervālā.
• Biržas cenas vidēji var būt no 3 līdz pat 30 eirocentiem par kWh tajā laikā, kad fiksētais tarifs vidēji var būt no 14 līdz 20 eirocentiem par kWh (atkarībā no līguma).
• Ja elektrību gudri un optimāli lieto, tad pie patēriņa 120 kWh mēnesī var ietaupīt (salīdzinājumā ar fiksēto tarifu) 5–7 eiro, ja 500 kWh – 50–70 eiro, bet ja 1000 kWh – 100–140 eiro mēnesī.
• Elektroierīces, kuras visvairāk “ēd” elektrību: elektroauto uzlāde, apsildāmās grīdas, elektriskās plītis un cepeškrāsnis, siltumsūkņi, veļas un trauku mazgājamās mašīnas, boileri.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.