FOTO: pa dienu viesmīlis, bet naktī... pārvēršas par suni - saruna ar ļoti netipisko rīdzinieku Edgaru

Kā pats saka, ikdienā strādā par viesmīli un dzīvo parasta cilvēka dzīvi, bet naktī suņa tēlā staigā pa Rīgas ielām, dejo klubos kā “Go-go” dejotājs, strādā arī privātos pasākumos un dejo privātās ballītēs.

Dara to Edgars gan par naudu, gan arī tāpat, jo patīk. Sācis ar to nodarboties apmēram pirms septiņiem gadiem, izgājis pastaigāties pa ielām suņa tērpā un uzaicināts kādā klubā dejot. Iepaticies. 

"Ja nav noslēpums – cik tev gadu?" es prasu.

“Ahā! ( iesmejas)” Tas paliek noslēpums. Vecumu tā arī neizdodas atminēt, bet es minētu, ka Edgars/suns ir ap 30 gadus vecs. 

Īsta suņa pašam Edgaram gan nav un nekad nav bijis, kad jautāju par īstiem suņiem, Edgars gandrīz tā kā apvainojas un saka – “Es sevi arī saucu par īstu”. Bet runājot nopietni viņš atklāj ka gribētu gan suni, taksenīti, bet īsti jau tas nebūtu godīgi pret suni, jo darba dēļ bieži nav mājās un negribētu suni mocīt, liekot tam laiku pavadīt vienam. Paturpinot pats, Edgars saka – Bet vispār jau man nevajag īstu suni, man ir cilvēki, kas ir suņa tēlā un man klausa un pakalpo. 

Ar Kvadroberiem gan tas viss nekā neesot saistīts. Kvardroberi esot parādījušies tikai pirms pāris gadiem, bet Edgars par suni pārvēršoties jau gadus septiņus, tā ka ir bijis jau krietni pirms visas tās ņemšanās ar kvadroberiem. “Man liekas, ka tas ir pilnīgi cits stāsts, nu labi, es nevienu nenosodu, bet tas tomēr nav tas!” Saka Edgars.

Ar laiku suņa tēls ir kļuvis par Edgara otru identitāti – “Edgars ir parasts cilvēks un seksuālā ziņā es noteikti esmu suns, man sekss ir tikai suņa tēlā, sekss kā Edgaram man nepatīk. Kā cilvēks, es esmu ar jūtām, bet manai otrai esībai – sunim, nav jūtu – kaut kas noticis un viss, pēc tam dzīvojam tālāk!”

Jautāju, vai šim otram tēlam arī ir savs vārds, jā tāds esot gan – Vufiņš un Vufiņam ir savs konts “Instagram” – “puppy_woff_”. Bet viss arī neesot tik vienkārši, ir savi noteikumi, ar tiem iepazinies, kad dzīvojis Londonā, kur ir daudz BDSM klubi un šī kultūra, protams, ir daudz plašāka. Vienreiz aizgājis, iepaticies, tad sācis lasīt par to vairāk un sapratis, ka vajag spēlēt pēc noteikumiem.

“Daudzi uzliek masku, domā, ka tas ir joks, bet ir noteikumi, kā uzvesties. Piemēram, tu nevari skraidīt vienkārši apkārt – tev ir viens cilvēks – tavs saimnieks un tu uz viņu koncentrējies. Ja es aizeju uz klubu, es visu laiku skatos tikai uz savu saimnieku” Saka Edgars.

Smejoties iebilstu, ka man pašam ir taksis un viņš gan ne vienmēr klausa un skatās uz saimnieku – mani, jautāju, vai Edgars ir domājis, kādas šķirnes suns viņš pats ir?

Draudzene esot teikusi, ka viņš ir dobermanis, pat nezinot kāpēc, bet nu tā kaut kā arī jūtoties. Jāsaka, ka vispār kaut kas Edgara izskatā atgādina dobermani. Par to runājot, Edgars nosmejas, ka viņam arī esot alerģija pret kaķiem – “Sakritība? Diez vai!”

Kā suns viņš iet ārā katru otro vakaru. Vienu dienu kā Edgars, otru – kā suns. Suņa veidolā nekautrējas un iet visur. Daudz kur tas arī dod priekšrocības, piemēram “Koijotos” ielaižot pa VIP ieeju, jo visi grib ar Edgaru bildēties.

Tērps gan nav ne vienkāršs, ne arī lēts – ādas vai lateksa bikses, maska, viss arī ātri bojājas un jāiegādājas jauns. Var protams kaut ko lētāku, bet tad nevar normāli pakustēties. Viena maska vien maksā divus tūkstošus, protams, var nopirkt arī lētas maskas, bet Edgaram ir speciāla, šūta tieši viņa galvai. Tāpēc arī uzstāšanās nav lēta, sākumā prasījis par reizi 70 eiro, bet tagad ir dārgāk.

Jautāts vai nav saskāries ar sabiedrības nosodījumu, Edgars atbild, ka īsti nē un viņu, ja tāds būtu, tas arī īpaši neuztrauktu. Galu galā gandrīz visi cilvēki ir īpatnēji – daži varbūt kaut ko bubina, bet pēc tam paši internetā ne to vien skatās.

Anglijā Edgars nodzīvojis pusotru gadu, bet atgriezies Latvijā, jo nu jau te pat var nopelnīt vairāk nekā tur un patīk arī Latvijas daba. Cilvēki, protams, ir drusku aizspriedumaināki, bet arī tas mainās uz labo pusi.

Atgriežoties pie suņu tēmas, pats Edgars arī turpina par seksualitāti – “Man bieži jautā par orientāciju, Es nesaku, ka esmu gejs vai biseksuāls, vai vēl kāds tur. Es saku – fetišists. Man patīk baltas zeķes, āda, maskas, tēli”.

Edgaram patīk dažādi tēli, bet pats ir tikai suns, taču otrs cilvēks var būt jebkas. Mājās viņam ir dažādas maskas arī viesiem – ja kāds atnāk ciemos. Edgars var būt gan suns, gan arī saimnieks. Vadot arī svingeru pasākumus Rīgā. Interese esot liela un cilvēki nāk daudz.

“Jauniņie sākumā baidās, bet tur nav no kā baidīties, nav jau obligāti nekas jādara.” Jautāts par nākotni, Edgars atbild, ka viņam patīk tas ko viņš dara, gan dienā gan naktī un tāds arī vēloties palikt – ballīšu zvērs! Viesmīlība interesējusi jau no skolas gadiem, ko arī aizgājis mācīties, zinājis arī ka gribot būt uzņēmējs – varbūt kādreiz būs vien jāatver savs klubs, kā daudzi draugi viņu aicinot.

Runājot vēl par sabiedrību, Edgars secina, ka tāpat kā par latviešiem kopumā bieži vien saka, ka latvieši kautrējas, tāpat arī viņš esot kautrīgs, bet kad uzliekot masku, tad vairs neesot un tas palīdz arī labāk iepazīt pašam sevi. Citās valstīs un kultūrās ir dažādi karnevāli un arī latviešiem Jāņi droši vien oriģināli ir bijusi līdzīga diena – diena, kad pašaut vaļā, bet maska ļauj sevi atbrīvot arī ikdienā.