Traumatologs skaidro, kāpēc daudzām sievietēm 50+ gados kāju īkšķi sāk deformēties

Cilvēks tad mēdz teikt, ka viņam “aug kauliņš” vai kājas īkšķis kļūst greizs, bet medicīniski to sauc par pseidoeksostozi, kad hroniska mehāniska kairinājuma rezultātā uz pēdas pirmā kaula galviņas veidojas neliels uzaugums, kas ar laiku sāk radīt problēmas, traucējot dzīves kvalitātei.

Deformācijas laikā mainās kaulu attiecības

Būtībā “uzaugušais kauliņš” jeb greizais īkšķis liecina par locītavā starp pirmo pēdas kaulu un īkšķi notiekošu deformāciju. Kauls bīdās uz otras pēdas pusi, bet īkšķis griežas pretējā virzienā – uz citiem pirkstiem. Deformācijai progresējot, īkšķim virsū var “uzlīst” otrais un pat trešais pēdas pirksts, jo tās laikā mainās arī citu līdzās esošo kaulu attiecības. Šāda nedabīga stāvokļa dēļ ir grūti atrast piemērotus apavus, bet neērtie kairina mīkstos audus virs locītavas, tie iekaist, un sāpes, kuras izraisa jau pati deformācija, pastiprinās vēl vairāk.

“Protams, visiem cilvēkiem deformācija nenoris vienādi, un ne visi pie tās izjūt vienlīdz lielas sāpes – ir, kas tās nejūt pat pie lielas deformācijas. Sava loma te katra individuālajam sāpju līmenim, svaram – liekais svars nepatīk nevienām locītavām –, nepareizi izvēlētiem neērtiem apaviem. Nereti deformācija par sevi neliek manīt, kamēr pēdas kauliņam nav slodzes, kas to sakairina. Piemēram, sieviete vairākas dienas par visām varītēm cenšas iestaigāt jaunus, bet purngalā par šauru esošus zābakus vai, ejot uz balli, uzvelk kurpes uz augsta papēža, spicu purngalu un tādās nolec visu nakti. Tad ko brīnīties, ka nākamajā rītā pēdas kauliņš pret šādu vardarbību protestē ar sāpēm! Labi, ja pēc tam tas nomierinās, bet sāpes var arī ieilgt, pāriet “lēkājošās” sāpēs – turpmāk uzrasties pēc jebkuras lielākas slodzes,” brīdina ortopēds un piebilst, ka šāda rakstura sāpes var būt saistītas arī ar deformācijas strauju progresu, locītavas pamežģījuma stāvokli. Ja pirmais pirksts nedarbojas, kā vajag, tas var saasināt citas pēdas veselības problēmas – plakanās pēdas pasliktināšanos, mazo pirkstu deformāciju.

Kas veicina greizā īkšķa veidošanos

Visvairāk pirmā pēdas kaula deformācija saistīta ar iedzimtību un dzimumu. Vīriešus šī problēma piemeklē reti, parasti to manto pa sieviešu līniju. Tas saistīts ar saistaudu stāvokli – sievietēm grūtniecības laikā, organismam gatavojoties dzemdībām, tie kļūst elastīgāki, sava loma ir arī pieaugošajam svaram. Savukārt menopauzes laikā, mainoties hormonālajam fonam, pēdas saišu un cīpslu elastīgums samazinās. Līdz ar to saites, kas notur pēdas izliekumus, kļūst vaļīgākas un īkšķis sāk liekties uz sānu. Tāpēc arī greizais īkšķis visbiežāk parādās sievietēm vecumā ap 50 gadiem un pēc tiem.

Parasti tā ir abu pēdu patoloģija, varbūt tikai vienai vairāk, otrai mazāk izteikta. Ātrāk deformācija veidojas dominējošās, aktīvākās auguma puses kājā, to var veicināt arī gadiem ilga somas nēsāšana uz viena pleca, attiecīgi vairāk noslogojot šīs puses kāju. Tāpat arī dažādas traumas – īkšķa sasitums, lūzums.

Deformācija raksturīga arī plakanās pēdas gadījumā, jo slimības dēļ pēdas tiek nepareizi noslogotas. Tāpat tā var būt saistīta arī ar endokrīnajām saslimšanām, osteoporozi, kā arī ar jau pieminēto neērto apavu valkāšanu.

Ortopēdi priecājas, ka modē ir botas un citi ērti apavi

Pēdas veselībai vistīkamāk būtu, ja cilvēks staigātu basām kājām, jo apavi traucē pēdas muskuļu normālu darbību. Tikai mēs to nevaram atļauties. Tomēr risinājumi tiek meklēti un piedāvāti. Piemēram, ir radīti baskāju apavi – paplati, lai nesaspiestu pirkstus, ar ļoti plānu zoli un praktiski bez krituma no papēža uz purngalu. Ortopēdus iepriecina arī tas, ka nu jau vairākus gadus modē ir botas un citi ērti apavi, nēsāti arī pie kleitām. Pēdu veselībai tas nāk tikai par labu.

Vai apturēt deformāciju ir paša spēkos

Laikus pamanot deformāciju, cilvēks var mēģināt to bremzēt. Īkšķis būs pateicīgs, ja mierīgi apsēdīsieties un regulāri izpildīsiet pēdas muskulatūru stiprinošus vingrojumus, uzsvaru liekot uz muskuļiem, kas īkšķi virza pretējā virzienā. Visvienkāršākais – īkšķi iestiept un muskuli šādā pozīcijā kādu brīdi noturēt. Citus vingrojumus interesenti var atrast internetā. Vieglas deformācijas gadījumā un regulāri izpildīti, tie tiešām var palīdzēt. Tomēr der zināt, ka problēmas saasināšanās un izteiktāku sāpju laikā var izmantot:

• silikona pirkstu starplikas,

• nakts ortozes, kas ar īpašu “mēlīti” īkšķi atvirza un notur šajā pozīcijā.

Gadījumos, kad deformācija kombinējas ar plakano pēdu, sevišķi garenisko plakano pēdu, kad tās iekšējā locītava griežas uz iekšu, ieteicams lietot ortopēdiskās zolītes – tās piepaceļ pēdas garenisko velvi, samazinot slodzi uz īkšķi. Ja deformācija ir izteikta, simptomu samazināšanai palīdzēs ortopēdiskie apavi.

Kad bez operācijas neiztikt

Ja deformācija optiski neprogresē – īkšķis arvien izteiktāk neliecas uz sānu un nesagādā problēmas –, var iztikt bez operācijas, jo ar šo problēmu tiešām var sadzīvot. Savukārt, ja deformācija jūtami progresē, vairs nevar atrast apavus, kurus uzvilkt kājās, jo sāpošie kauliņi apgrūtina iešanu un iekaist arvien biežāk, jādodas pie ortopēda. Ja rentgens apstiprina progresējošu deformāciju, ar operāciju vēlams nevilcināties – jo ātrāk to veiks, jo vieglāka tā būs. Arī atveseļošanās periods nebūs tik apgrūtinošs, kā arī samazināsies atkārtotas deformācijas risks.

Kas notiek operācijas laikā

“Vienkārši runājot, tās laikā locītavas savilktajā pusē audi tiek atbrīvoti, bet otrā pusē, kur veidojas kauliņš, noņemts kaula uzaugums. Veidojot prognozējamu lūzumu, pirmo pēdas kaulu pārzāģē, pārstumj un sarotē tā, lai īkšķis “skatītos taisnāk”. Sekojoši veic vēl citus zāģējumus, lai pēdas kaulu varētu novietot tā īstajā anatomiskajā vietā un īkšķi nostādītu taisni. Tā kā pēdā ir daudz kaulu, saišu, muskuļu cīpslu, pēdas izskats mainās atkarībā no tā, kādu stāvokli tā ieņem, un operējot jāņem vērā ne tikai visi pamatkritēriji, bet iespēju robežās – arī šie faktori. Operācijas sarežģītību un ilgumu nosaka deformācijas pakāpe, katra konkrēta gadījuma specifika,” skaidro dr. Brūklis un piebilst, ka klīnikās, izmantojot jaunākās paaudzes saudzējošas tehnoloģijas, operāciju iespējams veikt arī mazinvazīvi jeb neveicot lielus griezumus. Proti, operācijas laikā ar mazu nazīti iedur kaulā, ieliek tajā ātri rotējošu kaula frēzīti un rentgena kontrolē kaulu pārgriež, neatgriežot vaļā visus audus utt. Pēc tam pozīciju fiksē ar pārsēju vai skrūvīti. Šādi veikta operācija samazina rētošanos, tūsku, ļauj pacientiem ātrāk atgūties, nejūtot lielas pēcoperācijas sāpes. Kādu operāciju veikt, nosaka ārsts, izvērtējis visus faktorus.

Ja abu kāju īkšķu deformācija ir viegla, operāciju var veikt abām pēdām vienlaikus

Vienkāršu operāciju īkšķim var veikt 30–40 minūtēs. Sarežģītākas deformācijas gadījumā tā ieilgst, jo jāveic vairākos etapos. Ja bez īkšķa jākoriģē arī mazo pirkstiņu deformācija un plakanā pēda, operācija noritēs vēl ilgāk.

Ja abu kāju īkšķu deformācija ir viegla, operāciju var veikt abām pēdām vienlaikus. Lai arī sākumā pēc tam būs pagrūti, kopējais atveseļošanās, rehabilitācijas laiks būs īsāks. Ja deformācija ir lielāka, jāizvērtē riski abu kāju operācijai – varbūt vienas kāja kauls negribēs dzīt, varbūt piemeklēs infekcija u. c. Vienlaikus operēt abas kājas atsaka cilvēkiem, kuri dzīvo vieni.

Pēcoperācijas periods

Vismaz pirmās divas nedēļas jābūt ļoti piesardzīgiem – kāja jātur pacelta nedaudz uz augšu, jāliek vēsinoši apliekamie, ja nepieciešams, jādzer pretsāpju zāles. Lai netraucētu dzīšanu, pārsēju nemaina (tikai tad, ja brūce asiņo) un cenšas nesaslapināt. Pēc vieglākām operācijām, tikai nenoslogojot izoperēto kāju, īkšķi, jārauga, lai lielākā slodze gulst uz pēdas ārmalas, papēža, staigāt var atsākt kaut nākamajā dienā, pat neizmantojot kruķus vai pēcoperācijas kurpi. Saudzējošais režīms ir 4 nedēļas, kas ir optimāls laiks jaunajā pozīcijā saskrūvētā kaula sadzīšanai.

Pēc smagākām operācijām, lai īkšķis staigājot nelocītos, 4–6 nedēļas jānēsā speciālā kurpe ar cietu zoli. Atveseļošanās laikā nedrīkst darīt neko tādu, kas izraisa sāpes. Ja viss noris bez sarežģījumiem, jau trešajā nedēļā pēc operācijas var iet pie fizioterapeita, lai apgūtu vingrojumus, kas īkšķi ātrāk padarīs kustīgu. Jārēķinās, ka pēcoperācijas periods kopā ar laiku, kad cilvēks atkal var droši staigāt, var ilgt 2–3 mēnešus, bet pilnīgai stabilizācijai vajadzīgs apmēram gads.  

Deformācijas atkārtošanos var veicināt pēdai neērtu apavu valkāšana

Vienmēr pastāv risks, ka īkšķa deformācija var atkārtoties, bet tas notiek tikai kādos 10 % gadījumu. Iemesls – vienā pēdas pusē audi ir ļoti izstaipīti, otrā ļoti savilkti. Jo atjaunot saišu stiprumu nav ortopēdu spēkos, viņi tās var tikai saīsināt vai pagarināt. Un jāielāgo – deformācijas atkārtošanos var veicināt pēdai neērtu apavu valkāšana.