Kā ārstē mirdzaritmiju - biežu insulta izraisītāju? Skaidro kardiologs Kaspars Kupics
Foto: Stradini.lv
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas aritmoloģijas nodaļas vadītājs kardiologs Kaspars Kupics.
Runā speciālists

Kā ārstē mirdzaritmiju - biežu insulta izraisītāju? Skaidro kardiologs Kaspars Kupics

Solvita Velde

"100 Labi padomi Par veselību"

Aritmija ir sirds ritma traucējumi, kas ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, dažkārt arī dzīves ilgumu, turklāt pasliktina daudzu citu slimību gaitu. Konsultē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas aritmoloģijas nodaļas vadītājs kardiologs Kaspars Kupics.

Aptuveni 60 000 cilvēku Latvijā cieš no mirdzaritmijas, visbiežāk šī saslimšana parādās 50–60 gadu vecumā, savukārt pēc 70 gadu vecuma to diagnosticē gandrīz trešajai daļai iedzīvotāju. Mirdzaritmija ir nopietna saslimšana, viens no biežākajiem insulta izraisītājiem.

Kad iekšā viss mutuļo...

Mirdzaritmija ļoti bieži norit lēkmjveidīgi – cilvēks jūtas labi, tad pēkšņi var sākties aritmija: pulss ir ātrs un neregulārs, ir slikta pašsajūta, nespēks, viss iekšā mutuļo, šķiet, ka sirds kūleņo kaklā, var spiest krūtīs, trūkt elpas. Tas ierobežo darbspējas, cilvēks nespēj domāt, koncentrēties, tostarp veikt fizisku darbu. Daļa ar mirdzaritmiju sirgstošo to nejūt, tā neietekmē viņu dzīves kvalitāti, bet tas nemazina iespējamo saslimšanu ar insultu.

Kāds ir tavs pulss?

Gadiem ritot, risks saslimt ar mirdzaritmiju palielinās, tāpēc cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma jāpievērš uzmanība savam pulsam un jāpārliecinās, vai tas ir regulārs un ritmisks. Ja tas tāds nav, jāvēršas pie ģimenes ārsta ar lūgumu veikt elektrokardiogrammu. Neregulārs un neritmisks pulss var būt pirmais brīdinājums par draudošu insultu, bet no tā var izvairīties, ārstējot mirdzaritmiju. Ja elektrokardiogrammā atklājas ritma traucējumi, pastāv liela iespēja, ka kardiologs vai aritmologs izrakstīs asinis šķidrinošus medikamentus, kas jālieto regulāri un ilgstoši, visbiežāk visu mūžu. Tās ir specifiskām recepšu zāles, nevis aspirīns! 

Kas izraisa mirdzaritmiju?

Skaidru iemeslu, kāpēc attīstās mirdzaritmija, nevar noteikt; to var ietekmēt, dzīvesveids, iedzimtība, blakusslimības. Visbiežāk pie tās vaino palielinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, kā arī miokarda infarktu. Mirdzaritmiju var izraisīt arī nepareiza vairogdziedzera darbība, izteiktas plaušu slimības.

Maini dzīvesveidu!

Lai arī daudz vienkāršāk ir katru dienu iedzert tableti, pirmā ārstēšanas metode, diagnosticējot šo saslimšanu, ir dzīvesveida izmaiņas. Sirdij patīk un ir vajadzīga kardioslodze vismaz vienu stundu trīs reizes nedēļā – pastaiga ātrā solī, nūjošana, riteņbraukšana, skriešana, peldēšana. Svarīgi, lai slodzes laikā sirds sistos 120–130 reižu minūtē.

Liela nozīme ir arī veselīgam uzturam un svara samazināšanai, jo mirdzaritmija nereti ir cilvēkiem ar lieko svaru. Tāpat svarīgi ārstēt citas blakusslimības, kas to provocē: augstu asinsspiedienu, cukura diabētu, miega apnoju. Jākontrolē arī sirds slimības – jo veselāka sirds, jo mazāk mirdzaritmijas lēkmju.

Foto: Shutterstock
Kardiogramma
Kardiogramma

Par zālēm aizmirst nedrīkst

Lielākajai daļai cilvēku, kas cieš no mirdzaritmijas, kardiologs vai aritmologs izraksta zāles, kas kontrolē sirds ritmu. Tās jālieto katru dienu. Medikamenti nodrošina, ka dažas minūtes un pat pusstundu ilgas mirdzaritmijas lēkmes pacients vairs nejutīs, tomēr garāku lēkmju laikā joprojām var just nepatīkamos simptomus. Diemžēl aptuveni puse pacientu nav līdzestīgi un zāles nelieto tā, kā nozīmējis ārsts. Lielākais ienaidnieks līdzestībai ir laiks – sākumā pacients atceras regulāri dzert zāles, bet, laikam ejot, tās lieto retāk, mazākā devā vai pārtrauc dzert pavisam.

Palīdz operācija

Medikamenti ne vienmēr samazina lēkmju skaitu, un tādās reizēs veic mazinvazīvu ķirurģisku operāciju jeb katetra ablāciju – caur kājas asinsvadu sirdī ievada katetru, lai ietekmētu audus, kas izraisa aritmiju. Aptuveni 70 % mirdzaritmijas pacientu tādējādi izdodas izārstēt slimību. Ja procedūra izrādījusies veiksmīga, var pārtraukt lietot sirds ritma kontroles zāles, tomēr jāturpina dzert asinis šķidrinošos medikamentus un regulāri jāapmeklē kardiologs, jo aritmija var atjaunoties. Ja tā notiek, ablāciju var veikt atkārtoti. Tā kā rindas uz katetra ablāciju ir garas, primāri jākoncentrējas uz dzīvesveida izmaiņām un sirds ritma kontroles zāļu lietošanu.

Mazini insulta draudus!

Cilvēkiem, kuri mirdzaritmiju nejūt, nav jālieto medikamenti, kas kontrolē sirds ritmu, vai jāveic ablācija, jo abām šīm ārstēšanas metodēm var būt blakusparādības. Riski neattaisno iespējamos ieguvumus, jo, visticamāk, pēc šādas ārstēšanas cilvēks neizjutīs nekādus uzlabojumus. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi lietot asinis šķidrinošas zāles, lai novērstu insulta draudus.