VIDEO: kā atrast sevi pēc insulta? Viesojamies pie mūziķa Arņa Medņa
Mūziķis Arnis Mednis savu dzīvi tagad iedala divos krasi atšķirīgos posmos – pirms un pēc 2011. gada, kad viņu piemeklēja smags insults. Liktenīgajā dienā, mēģinot izkāpt no gultas, viņš pēkšņi nogāzās un attapās paralizēts uz grīdas, nespējot piecelties.
Arnis spilgti atceras dakteru skarbos vārdus, ka pastāv reāla iespēja nomirt turpat uz vietas, ja viņš nepiekritīs tūlītējai hospitalizācijai. Operācijas laikā mūziķis piedzīvojis neparastas izjūtas. Viņš atradies uz dzīvības un nāves robežas, ko pats raksturo kā tumsu, kurai cauri spīdēja maza cerības gaismiņa.
Ceļš uz atveseļošanos un jauna jēga
Atveseļošanās process bija smags un prasīja milzīgu gribasspēku, jo sākotnēji mūziķis bija pilnībā atkarīgs no citiem un pārvietojās ratiņkrēslā. Viņš atklāti atzīst, ka rehabilitācijas laikā Vaivaros piedzīvojis dziļu izmisumu un pat apsvēris domu par pašnāvību, taču nav spējis nokļūt līdz lodžijai. Tas viņu lielā mērā pasargājis no šī soļa. Šajā grūtajā laikā lielākais atbalsts bija ģimene un draugi, kuri rīkoja labdarības koncertus, lai palīdzētu Arnim nezaudēt cerību un turpināt cīņu. Mūziķis uzskata, ka viņam ir dota iespēja nodzīvot divas dzīves, un šī pieredze ir būtiski mainījusi viņa skatījumu uz pasauli un attiecībām ar Radītāju.
Arnis Mednis pirms un pēc pārciestā insulta
Mūzika kā komunikācija ar augstākiem spēkiem
Mūzika Arņa dzīvē joprojām ieņem centrālo lomu, kalpojot kā tilts saziņai ar Dievu un palīdzot saglabāt iekšējo mieru. “Mūzika ir mana dzīve – tā varētu teikt. Tajā brīdī es par to nedomāju, es biju varen priecīgs, ka vispār esmu dzīvs, ka es varu elpot, varu redzēt, bet mans gars un mana dvēsele – tā ir mūzika. Mūzika man palīdz dzīvot, un tā dzīvo, vai ne? Vienkārši tas ir tas, ko es, ko es daru un ar ko es arī būtībā komunikāciju ar Radītāju.”
Arnis sevi neuzskata par komponistu tradicionālā izpratnē, bet gan par dziesmu autoru, kurš turpina radīt, producēt un aranžēt. Pirmais darbs, ko viņš radīja pēc atgriešanās mājās, bija kompozīcija “Kyrie Eleison”, kas kļuva par daļu no viņa vērienīgā darba “Zilā kalna mise”. Lai gan insults ir atstājis fiziskas sekas, Arnis ir iemācījies spēlēt un radīt mūziku ar vienu roku un nav zaudējis savu radošo dzirksti. Viņš arī vada automašīnu, bet ikdienā pārvietošanās joprojām ir izaicinājumu pilna. “Ir lietas, ko es skatos, kad dodos uz jaunu vietu, kur es neesmu bijis. Kā es tur varēšu ieiet, vai tur kāpnēm ir lenteri, kur pieturēties ar veselo roku… Es to visu pētu, un pirms tam mazliet ir stress, vai es tur varēšu normāli piekļūt.”
Dzīve lēnākā tempā
Salīdzinot ar agrāko straujo dzīvesveidu, kad viss šķita par lēnu, tagad Arnis mācās novērtēt katru mazo ikdienas prieciņu. “Agrāk es skrēju visiem pa priekšu un brēcu – ko jūs velkaties? Tagad es tenterēju aiz muguras un saku – kur jūs skrienat, pagaidiet mani! Biju tāds diezgan nepiesātināms, man vajadzēja vēl, visu vēl un vēl, un vēl. Tagad es vācu kaut kādas labas lietas, pilnīgākos sīkumus. Vienam gabalam atradu aranžējuma kodu kaut kādu, nopirku garšīgu, labu jogurtu. Vācu to visu vienā groziņā un, šādā veidā sevi iepriecinot, ceļu to pašsajūtu.” Lai gan reizēm viņam pietrūkst vecā skrējiena un aktīvās sabiedriskās dzīves, Arnis ar pateicību pieņem savu pašreizējo gaitu. Viņš apzinās, ka katrai paaudzei ir savs laiks, un tagad viņa uzdevums esot meklēt ceļu pie Radītāja un dalīties tajā labajā, kas viņam vēl ir dots.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “VIDEO: kā atrast sevi pēc insulta? Viesojamies pie mūziķa Arņa Medņa” saturu atbild SIA “Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
