Slovēnijas jaunais parlamenta spīkers apgalvo, ka nav prokrievisks, tomēr plāno vizīti Maskavā un sola referendumu par izstāšanos no NATO
Tā kā Ungārija ar pārliecinošu balsu pārsvaru atstūma Orbānu, Slovākijas premjerministram Fico tagad ir potenciāls ES sabiedrotais Stevanoviča personā - Slovēnijas jaunievēlētais parlamenta spīkers, kurš atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.
Slovēnijas jaunais parlamenta spīkers Zorans Stevanovičs plāno apmeklēt Maskavu un rīkot referendumu par izstāšanos no NATO, ziņoja RTV Slovenija. Viņa partijai "Resni.ca" pieder piecas no 90 Slovēnijas parlamenta vietām, bet spīkera amatu tā ieguva ar 48 balsīm no visām partijām. Paziņojumi tika sniegti 13. aprīlī, dienu pēc tam, kad Ungārijas vēlētāji ar pārliecinošu balsu pārsvaru atcēla prokrievisko premjerministru Viktoru Orbānu.
Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā Ungārijas premjerministrs Orbāns bija ES ievērojamākā prokrieviskā persona. Viņš bloķēja Ukrainas 90 miljardu eiro ES aizdevumu un sadarbojās ar Slovākijas premjerministru Fico, lai pieprasītu sankciju atcelšanu. Ungārijas vēlētāji 12. aprīlī ar pārliecinošu balsu pārsvaru izbeidza Orbāna 16 gadus ilgo prezidentūru. Topošais premjerministrs Pēters Maģars ir paziņojis, ka nebloķēs ES aizdevumu. Stevanoviča paustās nostājas piedāvā Fico potenciālu prokrievisku partneri Ļubļanas parlamentā.
Maskavas brauciens, NATO referendums un sankciju atcelšana
Slovēnijā 2026. gada 22. martā notika parlamenta vēlēšanas. Premjerministra Roberta Goloba "Brīvības alianse" ieguva nelielu balsu vairākumu pār Janeza Janšas Slovēņu demokrātisko partiju (SDS) — 29 vietas pret 28-, taču neviens no blokiem neieguva valdošo vairākumu, radot strupceļu.
Stevanovičs apstiprināja Maskavas plānu 13. aprīļa intervijā Slovēnijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Radio Prvi". Viņš teica, ka vēlas veidot tiltus ar visām valstīm, neņemot vērā "sienu, kas uzcelta starp Rietumiem un Austrumiem".
"Es plānoju tuvākajā nākotnē apmeklēt arī Maskavu," viņš teica.
Viņš arī apstiprināja "Resni.ca" pirmsvēlēšanu solījumu par NATO.
"Mēs apsolījām tautai referendumu par izstāšanos no NATO, un mēs to arī rīkosim," viņš teica.
Slovēnija pievienojās NATO 2004. gadā pēc tam, kad 66% vēlētāju referendumā atbalstīja dalību. Kopš tā laika tā ir saglabājusi konsekventi Rietumiem labvēlīgu ārpolitiku.
Stevanovičs arī iepriekš paziņoja, ka "sankciju politika pret Krieviju izrādījās Eiropas Savienības sitiens pašas vārtos".
"Nav prokrievisku uzskatu — tikai proslovēniski"
Neskatoties uz savu acīmredzami prokrievisko nostāju, Stevanovičs šo apgalvojumu pilnībā noraida.
"Man nav prokrievisku uzskatu, tikai proslovēniski," viņš apgalvoja. "Mēs uzskatām, ka Slovēnijai sava politika jāīsteno neatkarīgi, suverēni." Viņš piebilda, ka Slovēnija "absolūti iebilst pret iejaukšanos ārvalstu militārajos un diplomātiskajos strīdos".
Stevanoviča pagātne
Stevanovičs savu politisko atbalstītāju loku izveidoja Covid-19 protestu laikā pret valdības ierobežojumiem. "Resni.ca" ir labēji populistiska, eiroskeptiķu un vakcīnu pretinieku partija. Tai pieder mazākā frakcija Slovēnijas parlamentā.
Stevanovičs izslēdz iespēju izstāties no ES, sakot, ka Slovēnija gūst labumu no dalības ES. Viņam ir iepriekšēja kriminālsodāmība par mēģinājumu krāpties ar apdrošināšanas polisi. Tiesa viņam par šo nodarījumu piesprieda 800 eiro naudas sodu. Toreiz viņam bija aptuveni 20 gadi, aptuveni pirms 25 gadiem.
