Slovēnijas parlamenta vēlēšanās uzvar premjerministra Roberta Goloba liberālā partija

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas Goloba partija "Brīvības alianse" ieguvusi 28,62% balsu, savukārt Janšas Slovēņu demokrātiskajai partijai (SDS) atbalsts sasniedzis 27,95%.

Tādējādi Goloba partija iegūs 29 deputātu mandātus, bet Janšas spēkam būs 28 mandāti. Slovēnijas parlamentā ir 90 deputātu vietas.

"Tā kā esam ieguvuši [tautas] uzticību, tagad varam domāt par turpmāku brīvības ceļu," atbalstītājiem savas partijas galvenajā birojā teica 59 gadus vecais Golobs.

Viņš atzinīgi novērtēja balsojumu par demokrātiju, solot "darīt visu, lai nākamajā pilnvaru termiņā nodrošinātu labāku nākotni visiem pilsoņiem".

"Mums priekšā ir grūtas sarunas, bet mēs neapspriedīsim mūsu suverenitāti. Mēs neļausim ārzemniekiem lemt par mūsu suverenitāti," viņš teica, piebilstot, ka aicinās visas partijas uz koalīcijas sarunām.

Savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa apbrīnotājs un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna sabiedrotais Janša, kurš trīs reizes ir vadījis Slovēnijas valdību, paziņoja, ka balsojums vēlēšanās bijis "referendums par korupciju".

"Mēs saskaitīsim ikvienu iecirkņos nodoto balsi," uzsvēra 67 gadus vecais politiķis, kurš iepriekš teicis, ka "vāju valdību" neveidos.

Trīs partiju - "Jaunā Slovēnija", Slovēnijas Tautas partija un Marko Lotriča "Fokus" - apvienība ieguvusi 9,29% balsu un deviņas vietas parlamentā, pa sešiem deputātu mandātiem ieguvuši gan sociāldemokrāti, gan centriski labējā partija "Demokrāti", un pa pieciem mandātiem ieguvusi zaļo un kreiso apvienība, kā arī labējā eiroskeptiķu partija "Resni.ca", kas Covid-19 pandēmijas laikā rīkoja protestus pret vakcināciju un citiem ierobežojumiem.

Vēlēšanās balsstiesības bija 1,7 miljoniem Slovēnijas pilsoņu, un vēlētāju aktivitāte sasniedza 69,32%.

Priekšvēlēšanu kampaņu satricināja apgalvojumi par ārzemju iejaukšanos, un varasiestādes pārbauda, vai Izraēlas izlūkošanas uzņēmums "Black Cube" nav slepeni ierakstījis video, kuros it kā manāmas norādes uz iespējamiem Goloba valdības amatpersonu kukuļošanas gadījumiem.

Sabiedriskās domas aptaujās pirms vēlēšanām Janšas konservatīvie ilgu laiku bija priekšā Goloba liberāļiem, taču pēdējā laikā starpība samazinājās.

Golobs 2022. gadā pārņēma varu no Janšas un Slovēnijā vadīja centriski kreiso koalīciju.

Goloba laikā Slovēnija legalizēja viendzimuma laulības un kļuva par vienu no nedaudzajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas Izraēlas karu Gazas joslā atzina par genocīdu.

Tikmēr Francijā notiek municipālo vēlēšanu otrā kārtā

Francijas trīs lielākajās pilsētās varu saglabājuši kreisie spēki, bet nacionālkonservatīvajiem municipālo vēlēšanu otrajā kārtā tā arī neizdevās iegūt vairākumu nevienā no lielākajām pilsētām.

Vairumā no 35 000 Francijas municipalitāšu mēri tika izraudzīti jau vēlēšanu pirmajā kārtā aizpagājušās nedēļas nogalē, taču ap 1500 municipalitātēs, tajā skaitā Parīzē un citās lielākajās pilsētās, svētdien notika vēlēšanu otrā kārta.

Francijas galvaspilsētā otrajā kārtā, iegūstot 50,52% balsu, uzvarēja 48 gadus vecais sociālistu kandidāts Emanuels Greguārs, apsteidzot savu galveno sāncensi - 60 gadus veco konservatīvās Republikāņu partijas izvirzīto Rašidu Dati, kura otrajā kārtā saņēma 41,52% balsu.

Tādējādi Parīzē pie varas paliks kreisie, kuru rokās galvaspilsēta atradusies jau 25 gadus.

Valsts otrajā lielākajā pilsētā Marseļā otrajā kārtā līdzšinējais mērs Benuā Pajāns, kas kandidēja kā ar partijām nesaistīts kreiso pārstāvis, uzvarēja ar 54,34% balsu, aiz sevis atstājot nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības RN kandidātu Franku Alizjo, kas saņēma 40,3% balsu.

Lionā zaļo kandidāts Gegorī Dusē ieguva 50,67% balsu, pārspējot 49,33% balsu ieguvušo bijušo futbola kluba īpašnieku Žanu Mišelu Olā, kas kandidēja kā ar partijām nesaistīts labējo pārstāvis. Olā norādījis uz neatbilstībām vēlēšanu procesā un sola pārsūdzēt vēlēšanu rezultātu.

Sociālistu kandidāti saglabāja varu arī Lillē un Rennē, kā arī nonāca pie varas Po.

Havrā 55 gadus vecais bijušais Francijas premjerministrs Eduārs Filips saglabāja mēra amatu. Centriski labējās partijas "Horizons" ("Horizonti") pārstāvis tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem, kas varētu stāties pretī RN kandidātam 2027. gada prezidenta vēlēšanās.

Tulonā, kur pēc pirmās kārtas pārliecinošā vadībā bija RN kandidāts, otrajā kārtā lielāku atbalstu saņēma neatkarīgā labējo kandidāte Žozē Masi.

Uzvaras gadījumā Tulona būtu kļuvusi līdz šim par lielāko pilsētu, kur pie varas atrodas nacionālkonservatīvie.

RN panākumus guva vairākās mazākās municipalitātēs, piemēram, Karkasonā, Mantonā un Kannās.

Francijas piektajā lielākajā pilsētā Nicā uzvarēja konservatīvais politiķis Ēriks Sjoti, un RN līderis Žordāns Bardella vēlēšanu iznākumu Nicā nosaucis par savas partijas uzvaru.

Kopumā vēlētāju aktivitāte municipālajās vēlēšanās sasniedza 57%.