Aiz propogandas priekškara: "kaujinieciskā Eiropa" un "neuzbrūkošā Krievija"

Protams, aizvadītajā nedēļā krievu propaganda par galveno starptautisko notikumu padarīja tieši šo Kremļa diktatora četru stundu garo runu. Šis vērtējums gan ir stipri pārspīlēts. Pārskatot Rietumu medijus, redzams, ka šai runai ir veltīti tikai samērā īsi informatīvi atreferējumi. Katrā ziņā, pretēji krievu apgalvojumam, Putina runa nekļuva par jebkādu "pavērsiena punktu" starptautiskajā dienas kārtībā. Tā, protams, ir krievu vēlmju domāšana.

Cita lieta, ka Putina runa vislielākajā mērā bija domāta ASV un konkrēti prezidenta Donalda Trampa ausīm. Viņš vēl joprojām nav atmetis cerības manipulēt ar Baltā nama saimnieka ego un vēlmi iegūt Nobela Miera prēmiju. Savā runā Putins arī uzsvēra, ka Krievija dala kopējas vērtības ar kustību MAGA un nošauto ASV aktīvistu Čārliju Kērku.

Visai precīzi par to laikraksta "The Guardian" diskusijā izteicās vēsturnieks un vairāku grāmatu autors Juvāls Noa Harari, norādot, ka Tramps uzvedas nevis kā diktators, kurš pakļaujas kādai ideoloģijai, bet gan kā monarhs, kuram saistoši nav nedz kādi likumi, nedz ideoloģijas, ieskaitot konstitūciju, un kurš var rīkoties, kā vien vēlas. Līdz ar to Tramps prioritāti piešķir nevis valstu attiecībām un starptautiskajai kārtībai, bet gan personiskajiem kontaktiem. Viņš pieņem globālus lēmumus, vadoties pēc personiskām, turklāt ļoti acumirklīgām, simpātijām vai antipātijām.

Harari min Trampa vairākkārt uzsvērto, ka tas, ko viņš sarunājis ar citu valstu līderiem, ieskaitot Putinu, ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr viņš ir ASV prezidents. Rakstnieks zobgalīgi teic, ka var iedomāties situāciju, kurā Trampa jaunākais dēls Barons apprec Putina mazmeitu un jaunais pāris pūrā saņem Krimu un Donbasu.

Ar to arī skaidrojams tas, kāpēc Valdajas runā bija tik izteikti cieņas apliecinājumi Trampam, ieskaitot paziņojumu, ka Putins piekrīt ASV līdera izteikumam, ka, ja viņš būtu pie varas 2024.gadā, Ukrainas karš nemaz nebūtu sācies.

"Nežēlīgs pret kaujiniecisko Eiropu"

"Spriežot pēc Putina intonācijas, viņš ir ļoti saudzīgs pret globālo vairākumu, nežēlīgs pret kaujinieciski noskaņoto Eiropu un cieņpilns pret Trampu," tā Krievijas diktatora runu svētdienas vakara lielajā ziņu izlaidumā raksturoja propagandists Dmitrijs Kiseļovs.

Visi krievu ideoloģiskās frontes cīnītāji uzsvēra, ka Putina runa bijusi intelektuāli spoža, tajā izpaudušās "dziļas vēstures zināšanas un mīlestība pret literatūru", atsaucoties uz Putina citēto Puškina dzejoli "Borodinas gadadiena".

Zīmīgi, ka Putins savā runā Krieviju iezīmēja kā upuri Rietumu meliem un arogancei, taču šis "upuris" esot atriebes pilns un nežēlīgs. Proti, viņa versijā Rietumu partneri 1991.gadā neatkarību ieguvušo Krieviju atgrūda, nerēķinājās ar tās interesēm, tā vietā veica valsts apvērsumus postpadomju valstīs, kas pēc noklusējuma ir Krievijas ģeopolitisko interešu zonā.

"Pēc PSRS sabrukuma mēs, tostarp arī es, domājām, ka visi būsim liela ģimene, saskūpstīsimies uz lūpām, neraugoties uz tradicionālām vērtībām. Nekā tamlīdzīga. Mūsu partneri atklāti atbalstīja separātismu, "Al Qaeda" Ziemeļkaukāzā. Krievija divas reizes gribēja iestāties NATO, taču mūs noraidīja. Attiecību uzlabošanas vietā alianse paplašinājās līdz Krievijas robežām un izprovocēja karu Ukrainā," pauda Putins.

Līdz ar to Valdajas runa bija pārpilna ar pārspriedumiem, ka pagātnē aiziet vienpolārā pasaule ar ASV dominanci un vietā nāk daudzpolāra pasaule ar vairākiem varas centriem, kas esot balstīta nevis apspiešanā, bet partnerībā. Tiesa, Putins noklusēja, ka viņa daudzinātajā daudzpolārajā pasaulē nozīme ir tikai lielvarām, bet pārējās valstis tiek sadalītas pa to interešu sfērām. Visai līdzīgs redzējums, jāpiebilst, ir arī Trampam.

Lielu runas daļu Putins veltīja Eiropas kritikai, norādot, ka tā ir zaudējusi savas vērtības un identitāti, to pārņēmusi ekonomiskā krīze, Eiropa ir nekonkurētspējīga un nogājusi starptautiskās dienaskārtības perifērijā. Vienlaikus Kremļa diktators bargi draudēja Eiropai, īpaši Vācijai, ka tās vēlme bruņoties un militarizēties sastapsies ar spēcīgu Krievijas atbildi un pretreakciju.

"Pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putins ir nepārprotami vainojis Eiropu karā, norādot: "Līdz šim mēs neesam spējuši apturēt karadarbību, bet atbildība par to gulstas nevis uz valstu vairākumu, bet gan uz minoritāti, pirmkārt un galvenokārt, uz Eiropu, kas turpina saasināt konfliktu"," raksta domnīca "Eiropas Ārlietu padome".

Domnīcas analītiķi norāda, ka Putins apsūdzēja Eiropas Savienību (ES) militarizācijā un pret Krieviju vērstā politikā, kas, viņaprāt, apdraud tās drošību un iekšpolitisko stabilitāti. Viņš solīja atbildēt, pastiprinot militāro spiedienu ar provokācijām un paplašinot Krievijas militāro arsenālu.

Putins, atsaucoties uz Vācijas kanclera Frīdriha Merca solījumu izveidot spēcīgāko armiju Eiropā, draudēja: "Es domāju, ka neviens nešaubās, ka šādi pasākumi piespiedīs Krieviju rīkoties un Krievijas pretpasākumi neliksies ilgi gaidīti. Šķiet, ka atbilde uz šiem draudiem, maigi izsakoties, būs ļoti pārliecinoša."

Domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" ieskatā Putina runā tika skaidri norādīts Maskavas atbalsts Eiropas "pretestablišmenta" politiķiem, kuri prioritāti piešķir nacionālajiem jautājumiem, minot galēji labējās partijas Francijā un Vācijā un uzslavējot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.

"Krievijas prezidentam šīs politiskās kustības ir iespēja sašķelt ES vienotību un atvieglot sankcijas. Un gadījumā, ja šīm partijām ir nepieciešama palīdzība, Putins runāja par "ietekmes uz potenciālā pretinieka politisko apziņu" nozīmi, citādi pazīstamu kā informācijas karš. Tā bija netieša Krievijas ietekmes operāciju atzīšana un solījums tās turpināt," norāda domnīca.

"Pirātisms" un droni

Putins ārkārtīgi izsmējīgi vērtēja eiropiešu "histēriju" par to teritorijā ielidojušajiem droniem. Toni uzdeva diskusijas vadītājs, zobgalīgi jautājot Putinam, kādēļ jūs tik daudz dronu sūtījāt uz Dāniju. Putins tikpat zobgalīgi atbildēja: es vairs tā nedarīšu, goda vārds. Nesūtīšu ne uz Dāniju, ne Vāciju, ne Portugāli. Šim dialogam it kā bija jāpierāda, ka eiropiešu pārmetumi Krievijai ir bezjēdzīgi un smieklīgi.

Putins jau nopietni bilda, ka Krievijas rīcībā neesot tādu dronu, kas varētu sasniegt tālus mērķus Eiropā, turklāt uzsvēra, ka Eiropas valstīs neesot mērķu, pa kuriem Krievija gribētu dot triecienu. Notiekošo ar droniem Putins salīdzināja ar daudzu cilvēku apsēstību ar NLO. NLO dēļ gan netiek slēgtas lidostas, kamēr dronu dēļ tāda bija skarbā dzīves realitāte.

Vienlaikus, jautāts par Krievijas naftas tankkuģa aizturēšanu pie Francijas Atlantijas okeāna piekrastes, ko Francijas prezidents Emanuels Makrons saistīja ar Krievijas tā saukto ēnu floti, kas sastāv no novecojušiem tankkuģiem ar neskaidrām īpašumtiesībām, kuri izvairās no Rietumu sankcijām, Putins to raksturoja kā Makrona mēģinājumu novērst sabiedrības uzmanību no savas valsts iekšējām problēmām un izsmējīgi salīdzināja Francijas līderi ar Napoleonu.

Viņš stingri brīdināja Rietumus par šādu rīcību, apgalvojot, ka tā ir pretrunā ar starptautiskajām jūras tiesībām un rada militāras konfrontācijas risku. "Tas ir pirātisms, un kā jūs tiekat galā ar pirātiem? Jūs tos iznīcināt," teica Putins.

Sešas reizes slavē Trampu

Savas runas un jautājumu un atbilžu sesijas laikā Putins vismaz sešas reizes slavēja Trampu un viņa politiku. Starptautisko analītiķu ieskatā tas liek domāt, ka Putins divkāršo savus centienus panākt, lai Vašingtona atbalstītu attiecību normalizēšanu ar Krieviju, nostumjot malā Eiropu.

Līdztekus Putins izteicās arī par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikto lūgumu ASV piešķirt "Tomahawk" raķetes. Saskaņā ar Putina teikto, ja ASV šīs raķetes Ukrainai piegādās, tas situāciju kaujas laukā nemainīs, taču nopietni pasliktinās Krievijas attiecības ar ASV. Skaidrs, ka tas bija tiešs un nepārprotams vēstījums Trampam.

Tāpat Kremļa diktators atsaucās uz Trampa izteikumu par Krieviju kā papīra tīģeri, norādot, ka Krievija jau vairākus gadus sekmīgi karo ar visu NATO un, neraugoties uz to, gūst panākums. Līdz ar to - kurš tad īsti ir papīra tīģeris, retoriski jautāja Putins.

"Putins izmantoja ASV prezidenta Donalda Trampa piemēru kā līderi, kurš savu valsti no globālistiskās darba kārtības pārorientējis uz iekšpolitisku jautājumu risināšanu - tieši tā, kā to vajadzētu darīt eiropiešiem. Šī gada Valdajas runa izcēla Maskavas nelokāmo vēlmi sadarboties ar Trampu, vienlaikus sējot nesaskaņas ES lietās, cerot mazināt bloka apņēmību atbalstīt Ukrainu. Kremlis, šķiet, ir pārliecināts, ka ir iespējams būtiski uzlabot Krievijas attiecības ar ASV un ka ES ir šķērslis šajā ceļā," raksta domnīca "Eiropas Ārlietu padome".

Vienlaikus Krievijas televīzijās propagandisti klāstīja, ka Eiropa ir ASV demokrātu partijas "izbraukuma filiāle", tādēļ tā vēršas pret Trampu. Līdz ar to Krievijai ir jādibina visciešākie kontakti ar kustību MAGA, jo tur esot vienāda vērtīborientācija.

Baltkrievi pret Moldovu, Mamikins pret Baltiju

Tikmēr Baltkrievijas televīzijas savos ārpolitikas jautājumos prioritāri analizē notiekošo savās kaimiņvalstīs un citās postpadomju valstīs. Pavisam nesen vairāki propagandistu sižeti bija veltīti Polijas "zvērībām" pret baltkrieviem starpkaru periodā, kā arī žēlabām par pašreizējo NATO "okupēto" Poliju.

Aizvadītajā nedēļā baltkrievi uz grauda ņēma Moldovu, kur vēlēšanās uzvarēja prorietumnieciskie spēki. Baltkrievija ir valsts, kuras vēlēšanas masveida pārkāpumu dēļ netiek starptautiski atzītas un kur ir lielākais politieslodzīto skaits Eiropā. Un šādas valsts propagandisti apvainoja Moldovu, kuras vēlēšanas ir starptautiski atzītas, balsu pirkšanā, vēlēšanu rezultātu falsifikācijā, opozīcijas nežēlīgā apspiešanā. Turklāt pie visa tika vainoti neģēlīgie Rietumi, jo Moldovas prezidente Maija Sandu taču ir Rumānijas pilsone. Propagandisti gan "aizmirsa" pieminēt, ka Sandu ir dubultpilsonība, jo viņa ir arī Moldovas pilsone.

Vairākos sižetos no Moldovas aizbraukuši krievi klāstīja, cik valstī esot grūta dzīve, jo tur nemitīgi tiekot pārkāptas krievvalodīgo cilvēktiesības un valdot barga citādi domājošo apspiešana. Tas ir zīmīgi, ka diktatoriskā Baltkrievija, kuras cietumos sodu izcieš tik daudzi Lukašenko režīma pretinieki, nemitīgi stāsta par cilvēktiesību pārkāpumiem citās valstīs.

Tikmēr Latvijas "pārstāvis" Vladimira Solovjova sarunu šovā Andrejs Mamikins sveica četru okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus ar gadadienu kopš juridiskās "atkalapvienošanās" ar Krieviju. Mamikins piebilda, ka viņus apskauž daudzi Baltijā, jo arī Latvija, Lietuva un Igaunija jau kopš Pētera I laikiem esot vēsturiskas krievu zemes. Tādēļ daudzi to iedzīvotāji gaidot un cerot uz atkalapvienošanos ar Krieviju, taču pagaidām viņiem diemžēl pietrūkstot Donbasa drosmes.