Aiz propagandas priekškara: Tramps nav nemaz pārāk vainīgs pie "Rosņeftj" un "Lukoil" sankcijām

Kremļa propagandas mašīna, vēstot par ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju, ieturēja visnotaļ samierniecisku toni, nevienā brīdī asi nenosodot Trampu, nemaz nerunājot par to, ka viņš tiktu apsūdzēts "kara kurināšanā".

Acīmredzot tas bija saistīts ar to, ka Putina īpašais sūtnis Dmitrijevs 24. oktobrī - neilgi pēc tam, kad Tramps bija paziņojis par Budapeštā paredzētās tikšanās ar Putinu atcelšanu, - ieradās ASV uz sarunām. Dmitrijevs paziņoja, ka viņš esot ļoti skaidri izklāstījis Putina nostāju, ka "tikai konstruktīvs un cieņpilns dialogs nesīs augļus".

Lai arī propagandisti atzīmēja, ka "Trampa diplomātijas" galvenā raksturiezīme ir svārstīgums un mainīgums, tomēr nevienā brīdī neizskanēja pārmetumi ASV prezidentam, ka viņš nevēlētos mieru, kas tiek regulāri izteikti eiropiešiem. Tā vien šķiet, ka Kremlis vēl joprojām nav atteicies no ieceres manipulēt ar Trampa ego un ambīcijām.

Sniedzot vērtējumu par ASV noteiktajām sankcijām, Putins minēja, ka tas, protams, ir "nedraudzīgs žests", taču skarbākus vārdus neatļāvās. Savukārt attiecībā uz atcelto tikšanos Budapeštā Kremlis laipoja, ka tā nav atcelta pavisam, bet esot tikai atlikta, lai to labāk sagatavotu.

Tomēr nekas neliecina, ka šāda tikšanās varētu notikt pārskatāmā nākotnē, jo Trampa un Putina nostājas ir diametrāli pretējas. Ja ASV prezidents, tāpat kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas līderi uzskata, ka miera sarunām jāsākas, fiksējot pašreizējo situāciju frontē, tad Maskavas nostāja ir diametrāli pretēja. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka karadarbības izbeigšana pašreizējā stāvoklī ir nepieņemama, jo "tas atstātu milzīgu Ukrainas daļu nacistu režīma pakļautībā".

Krievu interpretācija par atcelto Budapeštas tikšanos

Lai nezaudētu pašcieņu un stāju pašmāju auditorijas acīs, krievu propagandisti nemitīgi uzsvēra, ka Tramps Budapeštas tikšanos ir tikai atlicis, nevis atcēlis. Tas arī esot saprotami, jo šādu vizīšu sagatavošana esot ļoti laikietilpīga, bet komandas strādājot utt. Īsāk sakot, Kremlis pūlējās visiem spēkiem neradīt iespaidu, ka Tramps ir novērsies no Putina un diktē spēles noteikumus.

Tādēļ propagandists un raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs, stāstot par notikušo, ieturēja visnotaļ piemīlīgu toni, paziņojot, ka Krievijas un ASV prezidenti nav izslēguši klātienes tikšanās iespēju, taču tai jābūt labi sagatavotai un produktīvai.

Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs visai demagoģiski paziņoja, ka Tramps nemaz neko nevarēja atcelt, jo nekas jau nebija konkrēti norunāts, "nebija nekādu konkrētu datumu". Peskovs, lai Putinu nepadarītu par atraidīto, klāstīja, ka arī Kremļa saimnieks, tāpat kā Tramps, uzskatot, ka sarunām jābūt rezultatīvām un labi sagatavotām. "Putins joprojām ir gatavs uz dialogu," uzsvēra Peskovs.

Savukārt par sarunu pārtraukumu ar Ukrainu krievi kā iemeslu minēja patiesībai absolūti neatbilstošo faktu, ka ne Kijivas režīms, ne Eiropas elites intensīvu dialogu nevēloties. Tas, ka Zelenskis ir nemitīgi aicinājis Putinu uz sarunām, netiek pieminēts. Turklāt līdz šim propagandisti ir apgalvojuši, ka vienīgais, par ko varot runāt ar Zelenski, esot tikai kapitulācija, ko diezin vai var dēvēt par "intensīvu dialogu".

Par Krievijas 22. oktobrī ar droniem veikto uzbrukumu bērnudārzam Harkivā, kuru Zelenskis raksturoja kā "Krievijas spļāvienu sejā ikvienam, kurš prasa panākt mieru", odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka tās esot "viltus ziņas". Viņš gāja vēl tālāk, apgalvojot, ka šī "ukranacistu propaganda" bija viltīga provokācija, lai izjauktu Budapeštas samitu.

Tikmēr krievi nevienā brīdī nepievērsās fundamentālajai pretrunai starp Trampa prasību fiksēt pašreizējās robežas frontē un Maskavas faktisko atteikšanos to darīt. Tiesa, staļinistiskais publicists Nikolajs Starikovs uzsvēra, ka jebkurām sarunām ir jābūt tādām, kas respektē Krievijas "ieguvumus" kaujas laukā un atbilst tās "nacionālajām drošības interesēm".

Kara izbeigšana, nesasniedzot tā galveno mērķi, Putinam patiešām ir politiski bīstama, "Wall Street Journal" norādīja pieredzējušais vācu diplomāts, Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, kurš bija vēstnieks Vašingtonā un vadīja Vācijas delegāciju miera sarunās par Bosnijas kara izbeigšanu.

"Padoties un pieņemt pamieru ir ļoti grūti kādam, kurš ir uzsācis karu, kas ir novedis pie ļoti ievērojama upuru skaita. Šai personai būs jāapsver, ko teiks kritušo karavīru mātes," skaidroja diplomāts.

Savukārt Vašingtonas Eiropas Politikas analīzes centra prezidente un izpilddirektore Alīna Poļakova izdevumam atzina, ka Putins nav ieinteresēts mierā, jo, ja viņš samierināsies ar kaut ko tādu, ko nevarēs pārdot kā uzvaru savā valstī, tas liks viņam izskatīties vājam. "Ap Putinu un Kremli ir daudz cilvēku, kas vēlas redzēt viņu aizejam. Un, tiklīdz viņš parādīs vājumu, viņam un viņa valdīšanai pienāks gals," uzskata pētniece.

"Nauda Krievijas karus nekad nav ietekmējusi"

ASV noteiktās sankcijas Krievijas naftas uzņēmumiem, kā arī sekundārās sankcijas to sadarbības partneriem, protams, kļuva par karstu tematu propagandistiem, lai arī "karsts" tas bija tikai aktualitātes, ne tonalitātes ziņā.

Asākais vērtējums izskanēja no paša Putina, kurš sankcijas nodēvēja par "nedraudzīgām". Putins medijiem vēstīja, ka "sankcijas ir nopietnas, tas ir skaidrs, un tām būs noteiktas sekas, taču tās būtiski neietekmēs mūsu ekonomisko labklājību".

Kremļa saimnieks atgādināja, ka savas pirmās prezidenta pilnvaru termiņa laikā prezidents Tramps noteica vislielāko sankciju skaitu pret Krievijas Federāciju. Savukārt jaunajām sankcijām ir divi aspekti: tīri politisks un ekonomisks.

"Runājot par politisko aspektu, par ko īsti mēs runājam? Tas, protams, ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Krieviju. Bet neviena sevi cienoša valsts vai sevi cienoši cilvēki nekad neko neizlemj spiediena ietekmē. Un, protams, Krievijai ir privilēģija justies un uzskatīt sevi par iekļautu šajā sevi cienošo valstu un tautu sarakstā. Jā, un runājot par politisko aspektu, tas, protams, ir nedraudzīgs akts pret Krieviju. Tas ir acīmredzami, un tas nestiprina Krievijas un Amerikas attiecības, kuras tikai tagad ir sākušas atjaunoties," pauda Putins.

Kara izbeigšana, nesasniedzot tā galveno mērķi, Putinam patiešām ir politiski bīstama, "Wall Street Journal" norādīja pieredzējušais vācu diplomāts, Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, kurš bija vēstnieks Vašingtonā un vadīja Vācijas delegāciju miera sarunās par Bosnijas kara izbeigšanu.

"Padoties un pieņemt pamieru ir ļoti grūti kādam, kurš ir uzsācis karu, kas ir novedis pie ļoti ievērojama upuru skaita. Šai personai būs jāapsver, ko teiks kritušo karavīru mātes," skaidroja diplomāts.

Savukārt Vašingtonas Eiropas Politikas analīzes centra prezidente un izpilddirektore Alīna Poļakova izdevumam atzina, ka Putins nav ieinteresēts mierā, jo, ja viņš samierināsies ar kaut ko tādu, ko nevarēs pārdot kā uzvaru savā valstī, tas liks viņam izskatīties vājam. "Ap Putinu un Kremli ir daudz cilvēku, kas vēlas redzēt viņu aizejam. Un, tiklīdz viņš parādīs vājumu, viņam un viņa valdīšanai pienāks gals," uzskata pētniece.

"Nauda Krievijas karus nekad nav ietekmējusi"

ASV noteiktās sankcijas Krievijas naftas uzņēmumiem, kā arī sekundārās sankcijas to sadarbības partneriem, protams, kļuva par karstu tematu propagandistiem, lai arī "karsts" tas bija tikai aktualitātes, ne tonalitātes ziņā.

Asākais vērtējums izskanēja no paša Putina, kurš sankcijas nodēvēja par "nedraudzīgām". Putins medijiem vēstīja, ka "sankcijas ir nopietnas, tas ir skaidrs, un tām būs noteiktas sekas, taču tās būtiski neietekmēs mūsu ekonomisko labklājību".

Kremļa saimnieks atgādināja, ka savas pirmās prezidenta pilnvaru termiņa laikā prezidents Tramps noteica vislielāko sankciju skaitu pret Krievijas Federāciju. Savukārt jaunajām sankcijām ir divi aspekti: tīri politisks un ekonomisks.

"Runājot par politisko aspektu, par ko īsti mēs runājam? Tas, protams, ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Krieviju. Bet neviena sevi cienoša valsts vai sevi cienoši cilvēki nekad neko neizlemj spiediena ietekmē. Un, protams, Krievijai ir privilēģija justies un uzskatīt sevi par iekļautu šajā sevi cienošo valstu un tautu sarakstā. Jā, un runājot par politisko aspektu, tas, protams, ir nedraudzīgs akts pret Krieviju. Tas ir acīmredzami, un tas nestiprina Krievijas un Amerikas attiecības, kuras tikai tagad ir sākušas atjaunoties," pauda Putins.

Kā uzsvēra propagandisti, lai arī sankcijas ir nepatīkamas, tomēr tām nebūšot ļoti nopietnas ietekmes uz Krievijas ekonomiku. Popovs pat mēģināja ironizēt, ka vairs nav 20. gadsimts, un naftas un gāzes eksports veido tikai 17% no valsts IKP. Savukārt Solovjovs klāstīja, ka Krievija Otrā pasaules kara laikā vispār šos dabas resursus neeksportēja, bet vienalga karu uzvarēja.

"Krievijas nostāja ir tāda, ka ir jārespektē mūsu nacionālās intereses, ka šīm sankcijām un nedraudzīgajiem pasākumiem nebūs absolūti nekādas ietekmes uz Krievijas ekonomiku. Tās vienkārši novedīs pie augstākām cenām degvielas uzpildes stacijās ASV, jo attiecīgi cenas naftas tirgos jau ir pieaugušas un turpinās pieaugt," svētdienas vakara lielajā ziņu izlaidumā klāstīja propagandists Dmitrijs Kiseļovs.

Solovjovs arī bilda, ka Rietumu spriešanas, ka naudas izbeigšanās liks Krievijai izbeigt karu, ir muļķīgi, jo "nauda Krievijai karu vešanā nekad nav bijis izšķirošs faktors".

"Tas ir spēcīgs signāls, taču tas tomēr ir drīzāk signāls nekā milzīgs trieciens Krievijas ekonomikai," CNN par jaunajām sankcijām sacīja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Janis Kluge. Viņš arī norādīja, ka līdz šim sankciju ietekme uz rubļa kursu ir bijusi maza vai nekāda un, lai arī "Lukoil" un "Rosņeftj" akcijas ir kritušās, tās nav "nogāzušās bezdibenī".

CNN aptaujātie eksperti lielākoties sagaida tikai īslaicīgus piegāžu traucējumus, tomēr Krievija atradīs veidus, kā nodrošināt naftas, tostarp "Lukoil" un "Rosņeftj" ražotās, plūsmu uz pasaules tirgiem.

Tomēr domnīcas "Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs" analītiķis Lūks Vikendens laikrakstam "The Guardian" uzsvēra, ka ievērojams fosilā kurināmā importa samazinājums Āzijā būtu "postošs" Kremļa eksporta ieņēmumiem.

"Laikā no šī gada janvāra līdz septembrim 86% no Krievijas jēlnaftas eksporta, ieskaitot cauruļvadu piegādes, nonāca Ķīnā un Indijā. Ja Maskava zaudētu piekļuvi šiem tirgiem, tā varētu zaudēt aptuveni 7,4 miljardus ASV dolāru ikmēneša ieņēmumu, kas nozīmētu aptuveni 3,6 miljardus ASV dolāru nodokļu ieņēmumu mēnesī, kas tieši ieplūst Kremļa kara lādē," skaidroja Vikendens.

Lielais nezināmais pašlaik ir tas, vai ASV sankcijas patiešām noslēgs abu krievu naftas milžu eksportu uz Āziju, primāri Indiju un Ķīnu, vai tomēr krievi kārtējo reizi atradīs veidu, kā sankcijas apiet, kaut vai ar bēdīgi slavenās "ēnu flotes" palīdzību.

Jaunā raķete un Lietuvas "augstprātība"

Krievi tikmēr turpina žvadzināt kodolieročus, un, kā paziņoja Solovjovs, Eiropa un Ukraina vēl joprojām eksistē "tikai mūsu humānisma dēļ".

Krievija ir veiksmīgi izmēģinājusi savu ar kodoldegvielu darbināmo kodolieročus nestspējīgo spārnoto raķeti "Burevestnik", kas, pēc Maskavas teiktā, spēj caursist jebkuru aizsardzības vairogu, un virzīsies uz šī ieroča izvietošanu, svētdien paziņoja Putins.

Izmēģinājums, kā arī pagājušajā nedēļā notikušās kodolmācības, kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", sūta vēstījumu, ka Krievija, pēc Putina vārdiem, nekad nepakļausies Rietumu spiedienam saistībā ar karu Ukrainā.

Propagandists Kiseļovs svētdienas vakarā plaši izvērsās par jauno kodoldoktrīnu, kura paredz "preventīvus" triecienus ienaidniekam. Viņaprāt, nupat jau esot iestājušies tādi apstākļi, lai veiktu šādus "preventīvus" triecienus.

"Un tagad par jaunajiem Krievijas kodolieroču izmantošanas nosacījumiem, kas noteikti pamatdokumentā. Vai tie jau nav reāli? Daudz kas no tā ir pazīstams vai pat ļoti tuvs mūsdienu realitātei. Redzama ienaidnieka ietekme uz kritiski svarīgiem Krievijas Federācijas valsts vai militārajiem objektiem, kuru iznīcināšana traucētu kodolspēku atbildes darbības. Tiek saņemta ticama informācija par masveida gaisa uzbrukuma ieroču palaišanu un pacelšanos, šķērsojot Krievijas Federācijas valsts robežu. Un tie jau uzbrūk mūsu kritiski svarīgajiem mērķiem, piemēram, gāzes vadiem un lidlaukiem, kuros izvietotas stratēģiskās lidmašīnas. Jau notiek masveida dronu palaišana. Vai šī nav balansēšana uz kodolieroču sliekšņa? Britu "Stormshroude" un Francijas SCALP raķetes jau lido mūsu virzienā. Un kas notiks, ja "Tomahawk" raķetes tiks palaistas 3000 kilometru attālumā Krievijā? Krievijas Federācijas prezidents nepieciešamības gadījumā var informēt citu valstu militāro un politisko vadību par Krievijas gatavību izmantot kodolieročus," dižojās Kiseļovs.

Tikmēr baltkrievu propagandisti sūrojās par Lietuvas lēmumu slēgt robežu sauszemes transportam saistībā ar gaisa baloniem Viļņas lidostā, kas ielidojuši no Baltkrievijas. Baltkrievi, protams, savu saistību ar šiem gaisa baloniem noliedza. Vienlaikus tika paziņots, ka sauszemes robežas īslaicīga slēgšana esot bijusi Lietuvas augstprātības demonstrācija un nevēlēšanās uzturēt draudzīgas attiecības ar kaimiņvalsti.

Jāteic, ka vispār baltkrievu propagandistu iemīļotākā ārpolitiskā tēma ir kaimiņu, īpaši Polijas un Lietuvas, "cūcības" pret nabaga draudzīgo un miermīlīgo Baltkrieviju.