Aiz propagandas priekškara: izmisīgi mēģinājumi "nepamanīt" sekmīgo "Zirnekļtīkls" un pašu kļūdu slēpšana

Kremļa propagandisti vēl joprojām izvairās pieminēt Ukrainas spožo operāciju "Zirnekļtīkls", kuras laikā tika iznīcināts ievērojams daudzums Krievijas stratēģisko bumbvedēju, veicot precīzus triecienus militārajiem lidlaukiem.

Tā vietā viss ideoloģiskais uzsvars tiek likts uz diviem sabrukušajiem tiltiem Brjanskas un Kurskas apgabalos. Brjanskas apgabalā tilts sabrucis brīdī, kad pa to braukusi kravas automašīna. Sabrukušajā tiltā ietriecies pasažieru vilciens, un tā rezultātā no sliedēm noskrējusi lokomotīve un četri vagoni. Ir arī cietušie un bojā gājušie.

Krievijas diktators Vladimirs Putins 4. jūnijā paziņoja, ka tie ir Ukrainas pastrādāti terora akti un ar teroristiem nekādas sarunas neesot iespējamas. Visi propagandisti kliedza par atriebības triecieniem, kas būšot briesmīgi.

Patiesībā pasažieru vilciena avārija ir Krievijas dienestu nolaidība, kam nav sakara ar ukraiņiem. Toties tas ir ideāls iemesls, lai pasludinātu Ukrainu par teroristisku organizāciju, paziņotu, ka Putina tikšanās ar Zelenski nav iespējama un 30 dienu pamiers ar teroristiem arī nenotikšot.

"Atriebes triecieni" pa civiliedzīvotājiem

Visu aizvadīto nedēļu krievi rādīja sižetus, kā Krievijas spēki dod triecienus Ukrainas militārajai infrastruktūrai, kamēr ukraiņi apzināti mērķējot pa Krievijas civiliedzīvotājiem.

Fakti gan ir pilnīgi pretēji. Ukraina savus triecienus vērš tikai pa Krievijas militāro infrastruktūru, kamēr krievi masveidā raida raķetes uz Ukrainas pilsētām. Līdz ar to nav pamata runāt par ukraiņu terorismu, taču Krievijas pastrādātie kara noziegumi pret civiliedzīvotājiem gan ir starptautiski pierādīti.

Attiecībā uz Brjanskas tilta spridzināšanu Ukrainas žurnālists Olehs Česlavskis vietnē "fakeoff.org" raksta, ka "šī katastrofa nebija terora akts, bet gan sistemātiskas nolaidības liktenīgs rezultāts, un tā ātri vien tika izmantota kā propagandas instruments, lai slēptu stratēģiskas militāras neveiksmes".

Arī BBC, atsaucoties uz anonīmu Ukrainas nacionālās drošības amatpersonu, vēsta, ka incidenti bija Krievijas "viltus karoga" operācijas, kuru mērķis bija "manipulēt ar starptautisko viedokli" pirms Krievijas un Ukrainas miera sarunām Turcijā.

Česlavskis norāda, ka starp tilta sabrukumu un vilciena avāriju pagāja trīsdesmit minūtes. Šajā laikā netika izdots neviens brīdinājums, netika nosūtīts neviens signāls dzelzceļa satiksmes apturēšanai, netika ieviests neviens avārijas slēgums. Saskaņā ar jebkuru transporta drošības standartu, tostarp Krievijas dzelzceļa protokoliem, tā bija rupja pienākumu nepildīšana.

Kā arī uzsver žurnālists, pat tad, ja tilta spridzināšana bija ukraiņu sabotāžas akts, mērķis nepārprotami bija militārs. Sabrukšanas brīdī tuvumā nebija neviena pasažieru vilciena. Nāvējošais negadījums ar pasažieru vilcienu notika tāpēc, ka Krievijas varas iestādes nereaģēja uz zināmajiem riskiem.

Katastrofa, kas beidzās ar vairāku civiliedzīvotāju nāvi, notika galvenokārt tāpēc, ka Krievija jau ilgstoši izmanto bīstamu taktiku, apvienojot civilo un militāro loģistiku vienās un tajās pašās dzelzceļa līnijās. Proti, pasažieru vilcieni kursē pa maršrutiem, kuros notiek tanku un artilērijas pārvadāšana, tāpat neiezīmētas militārās kravas tiek pārvadātas koplietojamās platformās.

Rezumējot: pat tad, ja ukraiņi saspridzināja Brjanskas tiltu, kuru krievi izmanto militārām vajadzībām, pasažieru vilciena ietriekšanās tajā notika pusstundu pēc tilta sabrukšanas. Līdz ar to Krievijas varas iestādēm būtu jāatbild uz jautājumu, kāpēc pasažieru vilciena vadītājs pusstundas laikā netika informēts par tilta sabrukšanu.

Atbilžu meklēšanas vietā par vainīgajiem tiek padarīti ukraiņi. Tas ir krieviem izcils iemesls, vismaz pašu acīs, lai veiktu barbariskus triecienus pa Ukrainas pilsētām, kurās nav militāro mērķu, bet ir tikai civiliedzīvotāji.

Līdz ar to visai nožēlojama izskatījās bijušā Latvijas pārstāvja Eiropas Parlamentā Andreja Mamikina gaušanās, ka neviena Rietumvalsts nav izteikusi Krievijai līdzjūtību par "terora aktu", kas tikai apliecinot to, ka rietumnieki krievus neuzskatot par cilvēkiem.

Nevis miers, bet kapitulācija

Pēc atteikšanās iesniegt Ukrainai memorandu pirms kārtējā miera sarunu raunda, Stambulā Krievija beidzot to iesniedza. Kā jau bija gaidāms, memoranda saturs paredz Ukrainas de facto kapitulāciju un ir pilnīgi neatbilstošs starptautiskajiem tiesību aktiem.

Proti, memoranda pirmais punkts ir krievu prasība starptautiski atzīt četru nelikumīgi okupētu Ukrainas teritoriju - Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas - iekļaušanu Krievijas sastāvā, pamatojoties uz nelikumīgi notikušiem un starptautiski neatzītiem "referendumiem". Tāpat, lai arī krievi pilnībā nekontrolē minētās teritorijas, ir prasība no tām izvest ukraiņu karaspēku.

Memoranda otrais punkts ir par Ukrainas neitralitāti un nepievienošanos NATO, kam seko prasība par krievu valodas noteikšanu par oficiālo valsts valodu. Līdztekus minēts, ka iespējamais miera līgums tiks parakstīts pēc tam, kad Ukrainā būs notikušas vēlēšanas, neņemot vērā Kijivas nostāju, ka kara laikā vēlēšanu norise nav iespējama.

Krievi uzsver, ka šīs ir minimālas un pašsaprotamas prasības, kas novēršot konflikta cēloņus. Kā zināms, Kremlis uzskata, ka iemesls karadarbībai ir "nelikumīgs valsts apvērsums" un Ukrainas vēlme pievienoties NATO.

Likumsakarīgi, ka šādas prasības, kas nozīmē Ukrainas de facto kapitulāciju un nonākšanu Krievijas protektorātā, Ukrainai ir nepieņemamas.

Turklāt 4.jūnijā Putins pēc ilgākas klusēšanas paziņoja, ka pēc tiltu spridzināšanas Ukraina esot uzskatāma par teroristisku organizāciju un ar teroristiem nekādu sarunu nevarot būt. Zīmīgi, ka par operāciju "Zirnekļtīkls" Putins vispār nav izteicies, it kā tādas nebūtu bijis.

Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja raksta, ka daudzi Rietumos uzskata Ukrainas uzbrukumus Krievijas stratēģiskajiem spēkiem par soli, kas stiprina Kijivas sarunu pozīcijas.

"Šie triecieni Krievijai parāda, ka Ukrainai ir spējas, kas iepriekš tika uzskatītas par neiedomājamām un signalizē Rietumiem, ka Ukrainai ir "kārtis", ar kurām turpināt cīņu. Ideja ir tāda, ka Kremlis - kā kolektīva lēmumu pieņemšanas vienība - pakāpeniski būs spiests piekāpties. Tomēr, manuprāt, efekts, visticamāk, būs pretējs," uzskata pētniece.

Proti, pēc Stanovajas domām, šādi uzbrukumi tikai pastiprinās Putina apņēmību likvidēt Ukrainas valsti tās pašreizējā formā. Putina pārliecība, ka Ukrainas ģeopolitiskā orientācija rada ilgtermiņa eksistenciālus draudus, nostiprināsies, un viņa apņēmība padarīt to "draudzīgu" pastiprināsies neatkarīgi no izmaksām.

"Lai būtu skaidrs: es neapgalvoju, ka Rietumiem vajadzētu pārtraukt atbalstu Ukrainai vai ka Ukrainai vajadzētu padoties. Drīzāk kā ilggadēja Krievijas politiskā analītiķe es cenšos izskaidrot pašreizējo trajektoriju: Putina Krievija tagad ir vēl vairāk gatava cīnīties bezgalīgi un arvien vairāk pārliecināta, ka tā uzvar un tai ir nepieciešamie resursi, lai turpinātu ne tikai līdz 2025.gadam, bet arī 2026.gadā un pēc tam. Turklāt joprojām pastāv ievērojamas iespējas turpmākai radikalizācijai un eskalācijai. Uzbrukumi Krievijas vājajām vietām bez pietiekamas militārās ietekmes, lai aizstāvētu un nodrošinātu Ukrainu, ir rīcība, kurai var būt sekas, kuras daudzi pašlaik nenovērtē," brīdina Stanovaja.

Apmelojumu straume

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis un citas augsti stāvošas amatpersonas arī melīgi apvainoja Ukrainu, ka tā novilcina apmaiņu ar kritušajiem karavīriem, jo Ukraina nevēloties ņemt pretī savus kritušos. Tie ir absolūti meli.

Maskava apsūdzēja Kijivu par negaidītu karagūstekņu un mirušo karavīru līķu nodošanas atlikšanu, atstājot simtiem Ukrainas karavīru līķu refrižeratoru kravas automašīnās.

Ukrainas amatpersonas ir noraidījušas šo apgalvojumu, sakot, ka abas puses sestdien vienojās apmainīties ar smagi ievainotajiem un jauniem karavīriem, taču karavīru mirstīgo atlieku repatriācijas datums vēl nav noteikts.

Ukrainas Aizsardzības izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs norādīja, ka viņa valsts stingri ievēro Stambulā panāktās vienošanās un "repatriācijas pasākumu" sākums ir paredzēts šonedēļ.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis medijiem savukārt atzina, ka Ukraina dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ieslodzīto atbrīvošanu un karavīru līķu atgriešanu. "Diemžēl joprojām nav pilnīgu Krievijas sarakstu ar vairāk nekā tūkstoti kritušo, par kuriem mēs vienojāmies Stambulā," norāda Zelenskis.

Ukrainai ir pamatotas bažas, ka Krievija kritušo Ukrainas karavīru vietā gatavojas atdot savus bojāgājušos. Tā ir liela problēma, jo vairumā gadījumā līķu identificēšana ir neiespējama.

"Diemžēl konstruktīva dialoga vietā mēs atkal saskaramies ar manipulācijām un mēģinājumiem izmantot jutīgus humanitāros jautājumus informatīviem nolūkiem," vietnē "Telegram" vēsta Ukrainas Karagūstekņu apmaiņas koordinācijas štābs, piebilstot, ka aicina "Krievijas pusi pārtraukt spēlēt netīras spēles".

Medinskis arī paziņoja, ka Ukraina melojot par bērniem, kas no Ukrainas aizvesti ar varu. Jāatgādina, ka krievu nolaupīto ukraiņu bērnu atgriešana dzimtenē ir viena no Ukrainas prasībām. Krievi apgalvo, ka ar varu aizvestu bērnu neesot, kas ir pilnīgi meli.