Aiz priekškara: propagandisti aicina Ukrainu atsviest akmens laikmetā

Līdztekus aktuālās situācijas frontē apspriešanai, kur uzsvars tiek likts uz karu nevis ar Ukrainu, bet "kolektīvajiem Rietumiem", otrs aktuālākais sarunu temats propagandistu raidījumos ir Šanhajas sadarbības forums Samarkandā, kurā piedalījās Putins. Propagandisti apgalvo, ka minētais forums esot vislabākais apliecinājums tam, ka liela daļa pasaules atbalsta Krieviju un runāt par valsts izolāciju esot vienkārši smieklīgi.

Krievijas "svētais karš"

Kremļa propagandisti Olga Skabejeva, Margarita Simoņjana un Solovjovs savos raidījumos ir spiesti atzīt, ka Krievijas armija savā darbībā ir pieļāvusi kļūdas. Tajā pašā laikā, lai sabiedrības acīs nepazemotu bruņotos spēkus, tiek uzsvērts, ka viena pati Krievija karo ar visu NATO bloku.

Pašreizējie Ukrainas armijas panākumi esot salīdzinoši nelieli un īslaicīgi un jau tuvākajā laikā Krievijas armija atgūšot zaudētās teritorijas. Vienlaikus Solovjovs pauda neapmierinātību, ka šādi zaudējumi vispār bija iespējami un aicināja izvērtēt, vai nav notikusi kāda nodevība vai sabotāža. Tāpat propagandists aicināja atjaunot kara laika lauku tiesas, lai ātri izrēķinātos ar nodevējiem un dezertieriem.

Propagandas raidījumu dalībnieki, īpaši "60 minūšu" vadītāja Skabejeva, arī pauda savu neapmierinātību, kādēļ Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim netraucēti ļāva ierasties atbrīvotajā Izjumskā un piedalīties Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā. Skabejeva esot nākusi pie itin savdabīga secinājuma - Zelenski neaiztiek, jo vēlas, lai viņš stājas taisnīgas tiesas priekšā.

Lai nomierinātu sabiedrību saistībā ar krievu zaudējumiem frontē, teju visos raidījumos tika iekļauti tā saukto kara korespondentu sižeti un intervijas ar speciālās vienības "Ahmet" komandieri Apti Alaudinovu, kuros uzsvērts, ka krievi ir stabilizējuši frontes līniju un esot ieradušies lieli rezerves spēki, līdz ar to tuvākajā laikā ukraiņiem nekādu panākumu nebūšot. Vienlaikus militārie eksperti spiesti atzīt, ka iniciatīva pašlaik ir ukraiņu pusē un krievi spiesti aizsargāties, gaidot, no kuras puses būs nākamais trieciens. Tāpat propagandistu vēstījumos dominē nepatiesi apgalvojumi, ka Ukrainas bruņotajos spēkos tikpat kā neesot pašu ukraiņu un teju katrs trešais karotājs ir kādas NATO valsts algotnis. Turklāt ar sev raksturīgo ksenofobiju ideologi uzsver, ka lielākā daļa algotņu esot melnādainie.

Par Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajiem uzbrukumiem krievu militārajiem objektiem okupētajā Hersonas apgabalā starptautiskā žurnālistiskās pētniecības centra "Bellingcat" vadošais eksperts Hristo Grozevs teic: "Krievijas valsts medijiem jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, vai atzīt/ziņot par veiksmīgajiem Ukrainas triecieniem pa mērķiem okupētajās teritorijās. Pagaidām viņi ir izvēlējušies to publiskot (tik un tā ir grūti to noslēpt), bet attēlo uzbrukumus tā, it kā tie būtu vērsti pret civilo infrastruktūru."

Lai mobilizētu sabiedrību, kas izjūt zināmu paniku pēc Krievijas armijas zaudējumiem, visi Kremļa ideologi un tā dēvētie militārie eksperti uzsver, ka šis ir "svētais karš", kas pielīdzināms Lielajam Tēvijas karam un no tā iznākuma atkarīga Krievijas valsts pastāvēšana un izdzīvošana nākotnē. Tiek apgalvots, ka, ja karš tiks zaudēts, krievu etnoss tiks iznīcināts un noslaucīts no zemes virsas. Tieši tāds arī esot Amerikas plāns, kas to īsteno ar Ukrainas rokām.

Solovjovs, lai pavisam tieši un nepārprotami liktu skatītājiem saprast, kā jāuztver notiekošais frontē, pauž, ka krievu karavīri saka, ka tie karo ar vāciešiem, proti, pretinieks tiek vienādots ar fašistiem, tātad vāciešiem. Līdz ar to tiek aktualizēts Otrā pasaules kara sentiments, kad visa krievu sabiedrība varonīgi cīnījās ar nīstajiem "fričiem".

Par agresijas līmeni liecina arī naida izteikumi, kas vērsti pret Moldovu, jo tās vadība atbalsta Ukrainu.

Tādas civilās infrastruktūras nemaz nesot

Visa propagandistu un dažādu ekspertu varza arī izteica savu sajūsmu par Krievijas veiktajiem raķešu triecieniem Ukrainas pilsētai Krivijrihai, apšaudot hidroelektrostacijas dambi, kā rezultātā pilsētā izcēlās milzīgi plūdi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par notikušo teica: "Jūsu uzbrukumi, Krievijas raķešu triecieni Krivijrihas dambim, objektam, kuram nav ne mazākās militārās vērtības, faktiski bija uzbrukums simtiem tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju."

Tikmēr krievu militāristi apgalvo, ka kara laikā neesot tāda jēdziena kā "civilā infrastruktūra", līdz ar to visi infrastruktūras objekti esot leģitīms mērķis. Propagandas raidījumos arī nemitīgi izskan aicinājumi atgriezt Ukrainu akmens laikmetā, atslēdzot elektrības un ūdens padevi. Visai ciniski tiek apgalvots, ka civiliedzīvotājiem, kuriem tas sagādātu milzīgas problēmas, Krievija piedāvās pārcelties pie sevis, savukārt tie, kas paliks Ukrainā, būšot Zelenska galvassāpes.

Nav brīnums, ka krievu propagandas raidījumos ar izsmieklu tiek runāts par masu kapu atrašanu atbrīvotajā Izjumskā un liecībām par tur notikušajām spīdzināšanām un zvērībām. Propagandisti uzsver, ka tas viss esot inscenējums, tāpat kā Ukrainas pilsētā Bučā atklātie noziegumi. Tikmēr starptautiskais žurnālistikas pētniecības centrs "Bellingcat", kas nodarbojas ar kara noziegumu dokumentēšanu un pierādījumu vākšanu, norāda, ka ir neapšaubāmas un pierādītas liecības par krievu pastrādātajiem kara noziegumiem Izjumskā.

Jāpiebilst, ka ASV "Kara pētījumu institūts" (ISW) savā 18.septembra novērtējumā par krievu apgalvoto, ka frontes līnija ir stabilizēta un ieradušās milzīgas rezerves, raksta: "Šķiet, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins arvien vairāk paļaujas uz neregulārām, slikti apmācītām "ad hoc" brīvprātīgo vienībām, nevis mēģina atjaunot iedragātās vai iznīcinātās konvencionālās Krievijas sauszemes spēku vienības. (..) Krievijas spēki arī arvien vairāk vervē ieslodzītos, iesaistot kazaku vienības, izvietojot tādas Krievijas drošības dienestu struktūras kā Krievijas Federālais drošības dienests un "Rosgvardija", kā arī slēpti mobilizē vīriešus no okupētajiem Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Nepārtrauktā koncentrēšanās uz neregulāro vienību veidošanu saņem zināmu kritiku no atvaļinātajiem Krievijas virsniekiem, kuri aicina izveidot konvencionālās divīzijas, nevis brīvprātīgo bataljonus. Profesionālie armijnieki, visticamāk, saskarsies ar uzvedības problēmām rekrutēto ieslodzīto vidū, jo īpaši, ņemot vērā, ka dominē ieslodzītie, kas notiesāti par vardarbīgiem noziegumiem, narkotikām un izvarošanu. Visām šīm grupām ir dažādi militārās sagatavotības līmeņi, decentralizētas pavēlniecības struktūras, kā arī dažādi priekšstati par karu un cīņas motivācija, kas padara iespējamu konfliktu un vāju vienību koordināciju. Vienīgais, kas viņiem ir kopīgs, ir pilnīgi neatbilstoša apmācība un sagatavotība karadarbībai."

Putina neveiksmes Āzijā

Propagandisti aizgūtnēm slavē Samarkandā notikušo Šanhajas sadarbības forumu, kurā Putins tikās ar vairāku Āzijas valstu līderiem, ieskaitot Ķīnas kompartijas vadītāju Sji Dziņpinu. Sabiedrībai tiek stāstīts, ka forumā pārstāvētās valstis, kas apvieno 40% pasaules iedzīvotāju, pilnībā atbalsta Krieviju tās iebrukumā Ukrainā un tas esot skaidrs apliecinājums tam, ka Krievija pilnīgi noteikti neatrodas starptautiskā izolācijā. Šanhajas sadarbības forums pierādot, ka ir izveidojusies Putina daudz piesauktā daudzpolārā pasaule, kurā nevalda ASV hegemonija. Āzijas valstis pārstāvot brīvo pasauli un tās līdere esot tieši Putina Krievija. Daudz tiek runāts par to, ka veiksmīgā Krievijas, Indijas un Ķīnas sadarbība esot lielākais Rietumu pasaules "murgs", jo tā apdraudot līdzšinējo pasaules kārtību.

Pretēji šiem propagandas stāstiem Krievijas opozīcijas žurnālisti un politologi, piemēram, Andrejs Piontkovskis, norāda, ka Samarkandā valstu līderi pret Putinu izturējās kā pret zaudētāju. Par to jo spilgti liecina tas, ka pirms divpusējām tikšanām Putinam nācās krietni gaidīt uz citu valstu līderu ierašanos, kas agrāk būtu bijis kas neiedomājams. Par zināmu attieksmi liecina arī tas, ka Putinu, ierodoties Samarkandā, pie lidmašīnas trapa sagaidīja nevis Uzbekistānas prezidents, bet premjerministrs. Tāpat lielu daļu foruma laika Putins pavadījis, taisnojoties par uzsākto karu Ukrainā un bijis spiests uzklausīt Indijas premjerministra Narendra Modi teikto, ka šodienas pasaule nav kara, bet gan diplomātijas laikmets.

Jānorāda, ka Šanhajas foruma laikā netika parakstītas nekādas būtiskas vienošanās, nedz ekonomiskas, nedz militāras. Ietekmīgais portāls "Politico" raksta: "Sji nāca klajā ar rūpīgi formulētu paziņojumu: "Pastāvot mainīgajai pasaulei, mainīgiem laikiem un vēsturiskām pārmaiņām, Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai demonstrētu lielvalstu un vadošo spēku atbildību, lai vairotu stabilitāti un pozitīvu enerģiju haosa pārņemtā pasaulē." Tas ir ļoti tālu no partnerības "bez ierobežojumiem", par ko tika paziņots tieši pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Sji arī sacīja, ka Ķīna apņēmīgi atbalstīs Kazahstānu tās neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā." Jāpiebilst, ka Kazahstānas prezidents Tokajevs jau jūnijā paziņoja, ka neatzīst tādus kvazi valstiskus veidojumus kā Doneckas un Luhanskas tautas republikas.

Piontkovskis, sniedzot savu vērtējumu Putina dalībai Šanhajas sadarbības forumā, teica, ka Krievijas līderis bija aizbraucis tikties ar saviem jaunajiem saimniekiem. Un lielo Āzijas valstu vadītāji nepārprotami Putinam likuši saprast, ka parādi diriģē tieši viņi. Eiropas Ārlietu padome uzsver, ka foruma Uzbekistānas rīkotāji skaidri norādījuši, ka nevēlas, lai samits pārvērstos par pret Rietumiem vērstu sanāksmi, savukārt Kazahstānas amatpersonas vairākkārt paudušas, ka neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu. Abu valstu vadītāji arī izvairījušies no globālu ģeopolitisku problēmu apspriešanas, dodot priekšroku sarunām par reģionāliem projektiem, kuros Krievijai ne tuvu nav svarīgas lomas. Tie drīzāk ietver Ķīnas un Turcijas investīcijas infrastruktūrā, kas faktiski ļaus Vidusāzijas valstīm apiet Krieviju un dažādot savus eksporta maršrutus.