Nenoliedzami, fizikas likumi un autobūvē izmantotās tehnoloģijas nosaka enerģijas patēriņa pieaugumu aukstā laikā. Taču tas attiecas uz ikvienu automašīnu – gan elektromobili, gan ar iekšdedzes dzinēju (ICE) aprīkotu auto. Ziemā, gaisam arvien vairāk atdziestot, paaugstinās tā blīvums un pretestība. Lielāku enerģijas patēriņu prasa arī automašīnas uzsildīšana un pati pārvietošanās pa apsnigušiem vai ledainiem ceļiem ar ziemas riepām.

Tomēr mītos minētie skaitļi cilvēkam bez priekšzināšanām var šķist gan biedējoši, gan apšaubāmi. Tādēļ svarīgi noskaidrot, cik daudz taisnības ir apgalvojumos par elektroauto efektivitātes zudumu vai pat nelietojamību ziemas apstākļos. Ar šādu nolūku uzrunājām divus ekspertus, lai uzzinātu viņu viedokli šajā jautājumā. Tāpat uzklausījām elektroauto lietotājus, lai iepazītos ar viņu pieredzes stāstiem, kas bieži ļoti spilgti ataino esošo situāciju un palīdz noskaidrot patiesību dažādās uzskatu sadursmēs.

Enerģijas patēriņš pieaug atkarībā no auto modeļa

Tehnoloģiju bloga Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis uzskata – nav pamata domāt, ka elektroauto ziemā nebūtu normāli lietojams. Viņš gan nenoliedz, ka enerģijas patēriņš šādos apstākļos pieaug un attiecīgi ar vienu elektroauto uzlādi veicamais ceļa posms kļūst īsāks: “Jārēķinās, ka ziemā auto apsildei tiek patērēts krietni vairāk enerģijas, nekā varētu šķist. Braucot ar ICE mašīnām, šo starpību īsti nemana, taču elektroauto gadījumā tā kļūst jūtama. Turklāt, jo vienkāršāks, lētāks un ar mazāku akumulatoru aprīkots konkrētais e-auto modelis, jo vairāk to var just. Konkrēti, runājot par manu auto, ja vasarā es ar vienu uzlādi varu nobraukt ap 200 km, tad ziemā, kad valda liels aukstums, ir slikti braukšanas apstākļi un pārvietošanās notiek pilsētā, veicamā distance var būt tikai 100 km. Ar to ir jārēķinās. Tāpat jāņem vērā fizikas likumi, proti – ja vasarā ar savu e-auto vari braukt, kamēr akumulators teju pavisam tukšs, ziemā baterija beigās iztukšojas krietni ātrāk. Tādēļ to jāatceras un laicīgāk jāveic uzlādi, citādi var nākties palikt arī ceļa malā. Taču, kad sāc braukt ar šādām mašīnām, tu jau pierodi un zini, cik ar šo elektroauto vari nobraukt vasarā un cik – ziemā, tādēļ tādas ekstrēmas situācijas parasti nerodas.”

Kristaps Skutelis gan uzsver, ka daudz kas atkarīgs no konkrētās mašīnas modeļa. “Pastāv vēl viena nianse – modernākas mašīnas jau spēj automātiski gan dzesēt, gan sildīt akumulatoru, tādējādi diezgan lielā mērā kompensējot aukstuma iedarbību ziemā,” saka eksperts. “Šādas funkcijas ļauj arī ziemas apstākļos veikt gan pietiekami ātru elektroauto uzlādi, gan paaugstināt braukšanas efektivitāti. Vecākām mašīnām, kurām nav bateriju apsildes, būtu ļoti noderīgi vēl pirms izbraukšanas veikt arī mašīnas uzsildīšanu, lai lieki netērētu akumulatorā uzkrāto enerģiju. Daļa elektroauto modeļu šim nolūkam jāpieslēdz pie lādētāja. Toties silta mašīna startā nepatērēs tik daudz enerģijas, kāda būtu nepieciešama, lai visu salonu sasildītu “no nulles”, un mēs varēsim veikt lielāku ceļa gabalu.”

Citas e-auto priekšrocības saglabājas arī ziemā

Runājot par braukšanu ar elektroauto aukstajā gadalaikā, Kristaps Skutelis pievērš uzmanību, ka vadītājam var būt zināmas atšķirības sajūtās, kādas rodas, braucot sniegotos un ledainos apstākļos ar auto, kas aprīkots ar ICE dzinēju, un elektroautomašīnu. “Visdrīzāk, tā izkārpīsies no jebkurām kupenām, taču ir dažas nianses,” saka eksperts. “Piemēram, braucot ar parasto mašīnu un iestrēgstot kupenā, tu parasti uzgāzē, jūti, ka tur kaut kas rūc, smird, kratās, un var manīt, kā tavs auto rāpjas laukā no sniega. Elektroautomobiļiem nav nekādu trokšņu vai citu efektu, pēc kuriem var noprast, riteņi griežas vai nē, vai mašīna brauc no tās kupenas ārā. Patiesībā, ja auto ir uzliktas normālas riepas, tad izbrauks, un pie šīs nianses ir jāpierod.

Jāņem vērā vēl viens aspekts – elektroauto ir aprīkoti ar enerģijas reģenerācijas sistēmām. Tās darbojas tādējādi – kad vadītājs atlaiž gāzes pedāli, bet vēl nespiež bremzi, mašīna jau samazina braukšanas ātrumu un reizē arī uzlādējas. Ziemā vēlams iestatīt mazāk agresīvu reģenerācijas režīmu, jo uz slideniem ceļiem var gadīties, ka šīs reģenerācijas sistēmas darbības dēļ sabloķējas riteņi. Sākotnēji tas var braucējam radīt zināmu nedrošību, taču autovadītāji diezgan drīz pierod arī pie šādām niansēm.”

Runājot par elektroauto ekspluatācijas priekšrocībām, Kristaps Skutelis norāda, ka arī ziemā tās saglabājas tādas pašas kā vasarā. “Braukt ar elektroauto ir izdevīgi arī ziemā, neraugoties uz lielāko enerģijas patēriņu. Kopējās lietošanas izmaksas, braucot ziemas apstākļos un veicot uzlādi publiskajos tīklos, kas ir dārgākais uzlādes veids, tāpat ir zemākas nekā automobilim ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju. Tāpat paliek komforts, klusums, labs paātrinājums – tas viss ir noderīgs arī ziemā. Vienīgais, protams, jāņem vērā tās nianses, par kurām minēju saistībā ar nobraukuma iespējām. Tās katram individuāli jāizvērtē. Piemēram, ja cilvēks katru dienu brauc maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga vai Liepāja – Rēzekne, skaidrs, ka patlaban viņam nekāds elektroauto drīzāk nederēs. Viņš ļoti daudz laika pavadīs, veicot mašīnas uzlādi. To var izdarīt (it kā mašīnu nevarētu uzlādēt!), taču tas radīs lieku čakarēšanos. Turpretī, ja viņš dzīvo pilsētā un diendienā grozās apkārt pa to, nekur daudz tālāk īpaši nebraucot, tad ir reāli muļķīgi maksāt vairāk par braukšanu ar ICE mašīnu. Piemēram, es gadā nobraucu 20 tūkstošus kilometru un degvielas/enerģijas ziņā, izmantojot benzīna vietā elektrību, esmu ietaupījis 1000 eiro. Un tas ir tikai viens gads. Manuprāt, tūkstotis eiro ir liela nauda, lai to tāpat vien izsviestu. Turklāt ne visi e-auto ir ļoti dārgi, ir pieejami arī mazliet vecāki un lētāki modeļi, kas vēl ir ļoti labi ekspluatējami. Jāskatās, kas kuram der un kas ne.”

Palielināta elektrības patēriņa efekts bieži tiek pārspīlēts

Zināms, ka ikvienā mītā ir sava daļa patiesības, kurā vairāk, kurā mazāk. Uz to norāda arī „Tavs auto TV” galvenais redaktors Roberts Jansons, sakot, ka jebkurām tenkām jau ir kāds pamats, no pilnīgi zila gaisa tās nerodas. “Tomēr ir pilnīgi aplami domāt, ka elektroauto ziemā nebūtu lietojami,” saka eksperts. “Vienīgais, par ko varam runāt, ir lielāks elektrības patēriņš aukstākā laika periodā. Taču arī ICE mašīnām ir līdzīga situācija, jo ziemā nepieciešamās degvielas apjomi pieaug. Elektromobiļiem elektrības patēriņš palielinās gan saistībā ar to, ka cilvēki vēlas braukt siltā salonā, gan arī tāpēc, ka ir sliktāka riteņu saķere ar ceļu un atsevišķos mirkļos riteņi biežāk izbuksē. Es gribētu teikt, ka ziemā jārēķinās ar līdz 30% lielāku enerģijas patēriņu. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik moderns ir konkrētais elektroauto, cik jauns modelis tiek izmantots. Elektroenerģijas patēriņu iespaido arī tas, vai e-auto ir aprīkots ar siltumsūkni, kurš paredzēts tieši salona apsildei, tādā veidā samazinot enerģijas patēriņu tieši apkurei. Šāds siltumsūknis darbojas ļoti līdzīgi kā mājās uzstādāmais agregāts. Vecākiem elektroautomobiļiem elektrības patēriņš apsildei, iespējams, var būt lielāks. Taču šinī gadījumā jau ir runa par mūža otrajā pusē esošiem, vismaz desmit gadus veciem ražojumiem.

Es pats neredzu nekādus šķēršļus, lai brauktu ziemā ar elektroauto. Arī pats to daru jau divus gadus un nekur neesmu iesprūdis, iebuksējis vai palicis uz ceļa bez enerģijas baterijā. Elektroauto vairumā gadījumu ir arī jaudīgāki nekā ICE mašīnas. Pat pašās nosacīti vājākajās komplektācijās elektroautomobiļiem ir pietiekami daudz jaudas un lieli griezes momenti. Salīdzinot identiskas jaudas ICE automobili un elektroauto, arī viena kilometra braukšanas izmaksas ziemas periodā e-auto būs ievērojami zemākas nekā ar benzīnu darbināmai mašīnai. Protams, lai visa matemātika būtu korekta, tajā jāierēķina arī iegādes vērtība, kas elektroauto joprojām ir nedaudz augstāka. Taču arī e-auto cena pamazām krītas un tuvojas ICE mašīnu vērtībai.

Runājot par tehniskām lietām, noteikti jāatzīmē vēl viena elektroauto priekšrocība, kas izpaužas tieši ziemā un salīdzinājumā ar dīzeļdzinējiem aprīkotām automašīnām. Atšķirībā no dīzeļa, e-auto nav vajadzīga motora uzsildīšana, kas prasa zināmu laiku. Tas nozīmē, ka, iekāpjot savā elektroautomašīnā mīnus 30 grādu bargā salā, uzreiz tiek uzsākta salona sildīšana, tajā ieplūst silts gaiss, kas palīdz ātri atkausēt logus. Tāpat ir iespēja ieprogrammēt mašīnu ieslēgties un uzsilt konkrētā laikā. Piemēram, ja plānots braukt astoņos no rīta, var iestatīt tās ieslēgšanos kādu brīdi pirms tam, un, kad pienācis laiks braukt, cilvēks var atnākt, sēsties iekšā jau siltā mašīnā ar atkusušiem logiem un doties ceļā, iztiekot bez liekas gaidīšanas un salšanas. Tādēļ no komforta viedokļa aukstā laikā elektroauto ir ļoti lielas priekšrocības.”

Ziemā visas mašīnas kļūst ēdelīgas

SIA „Transporent” (SIXT franšīzes partneris Baltijā un Somijā) vadītājs Arnis Jaudzems ikdienā visu gadu lieto elektroauto un ir pārliecinājies, ka tikai ar elektrību darbināmus auto var droši lietot arī ziemā. Taču braucot aukstā laikā vairāk jāpiedomā par laicīgu bateriju uzlādi, jo ar vienu uzlādi nevarēs nobraukt tikpat kā vasarā.

Tieši enerģijas patēriņa pieaugums un braukšanas attāluma samazināšanās, viņaprāt, ir galvenais mīta rašanās iemesls: “Jārēķinās, ka ziemā nobraukums atkarībā no automašīnas modeļa, vecuma un laika apstākļiem samazinās par 20-40%. Pārsvarā visiem elektroauto ir uzstādītas bateriju apsildes sistēmas, kas palīdz samazināt to straujāku izlādi. Taču, zinot, ka veicamais ceļa gabals saīsinās, var visu laicīgi izplānot un bez bažām braukt ar elektroauto arī ziemā. Turklāt arī mašīnām ar iekšdedzes dzinēju ziemā palielinās degvielas patēriņš un ar to pašu degvielas daudzumu nobraucamais attālums samazinās par 10-20%.

Pēdējā laikā ir novērota arī tendence pirms elektroauto iegādes to pamēģināt vai nu īstermiņa nomā vai abonējot to no SIXT+. Tādejādi var pārliecināties, ka iedomātais auto spēs pildīt visas tam paredzētās funkcijas un būs uzticams gan ziemā, gan vasarā.

SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs jau trīs gadus gan vasarās, gan ziemās brauc ar elektroauto. Viņš atklāj, ka nejūt nekādas būtiskas izmaiņas savā ikdienā. “Kopumā esmu ļoti apmierināts,” saka uzņēmējs. “Patiesībā neredzu īpašas pārmaiņas salīdzinājumā ar agrākiem laikiem, kad manā īpašumā bija auto ar benzīna dzinēju. Iespējams, ja es regulāri brauktu no Rīgas uz Daugavpili, tad atšķirības būtu jūtamākas, jo ziemā ar vienu uzlādi nobraucamais attālums samazinās. Taču, braucot ikdienā pa pilsētu, šis distances sarukums nav tik acīmredzams. Turklāt arī ICE automašīnām ziemā ir lielāks degvielas patēriņš.

Vēl viena lieta, ko noteikti jāatzīmē, ir jaunākās paaudzes elektroauto attīstītā mašīnu elektronika. Piemēram, pielietotās tehnoloģijas ļauj veikt attālinātu e-auto uzsildi, izmantojot mobilo lietotni. Un arī kopumā, balstoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka braukt ar elektroauto man personīgi patīk labāk nekā ar benzīna dzinēju aprīkotu mašīnu.”

Elektroauto īpašnieki izceļ pozitīvo pieredzi

Nav noslēpums, ka tieši automašīnu vadītāji var sniegt noderīgas atziņas par savā rīcībā esošajiem automobiļiem, jo spēj adekvāti novērtēt konkrēto spēkratu priekšrocības un trūkumus. Tādēļ mēs uzrunājām dažus autovadītājus, lai noskaidrotu viņu viedokļus par braukšanu ar elektroauto, tostarp ziemas apstākļos.

Inga Bite uzskata, ka viņas īpašumā esošais e-auto atbilst visām vēlmēm: “Ziemā auto uzsilst minūtes laikā. Ja vēl laicīgi atceros ieslēgt apkuri attālināti, tad jau iekāpšanas brīdī ir silts, arī logi nav jākasa, jo tie jau atkusuši. Nobraucamais attālums ziemā gan ir apmēram par 30% mazāks nekā vasarā, taču tā nav problēma, ja skolā esi iemācījies rēķināt. Kopumā auto atbilst visām prasībām, un ar pilnu uzlādi enerģijas pietiek visām dienas vajadzībām gan ziemā, gan vasarā. Publiskās uzlādes iespējas izmantoju tikai tālākos braucienos.”

Selga Rimša atzīst, ka beidzot ir pilnīgi apmierināta ar savu auto: “Ir kārtīga jauda, ziemas rītos nav problēmu iedarbināt, salonā ideāls komforts. Var ērti braukt, uzlādēt mašīnu pie mājas rozetes, ļoti noder taimeri salona sildīšanai un mājas uzlādei, kā arī attālinātā piekļuve auto, ko var izmantot sildīšanai, durvju atvēršanai, atrašanās vietas noteikšanai u.c. funkcijām. Papildus tam arī cena ir tāda pati kā auto ar benzīna dzinēju. Katru dienu braucu ar baudu. Ziemā pie mīnus 25 grādiem ar mājas uzlādi pietiek līdz 140 km tālam braucienam, ja veicamais attālums lielāks, tad nepieciešama arī uzlāde pa ceļam. Vasarā var bez bažām nobraukt 220-250 km. Mans elektroauto ideāli piemērots manām vajadzībām, jo parasti ikdienas nobraukums sastāda 40-60 km, bet tālākie ceļi ir 500-600 km dienā.”

Arī Egils Trumpe, kura īpašumā elektroauto ir vairāk nekā gadu, uzsver, ka var teikt visu to labāko par savu automobili: “Esmu pārlaidis arī vienu ziemu, un viss ir kārtībā. Es monitorēju kopējo enerģijas patēriņu ziemā, un man uz katru nobraukto kilometru sanāk apmēram 30-50% vairāk. Taču tas ir tikai tāpēc, ka mašīna tiek ļoti daudz sildīta, bet arī ICE mašīnai degvielas patēriņš ziemā ir lielāks. Man pieder “Tesla”, un šai mašīnai ir arī daudz citu labumu – visu var saprogrammēt tā, ka rītā ne par ko nav jāuztraucas. Mašīna ļoti ātri uzsilst, arī stūre vienmēr silta, vispār tur ir daudz dažādu komforta tehnoloģiju.”

Arī autovadītājiem zināmās problēmas ar buksēšanu sniegā Egils Trumpe nav sastapis: “Parastās mašīnas ziemā bieži vien nepielec, vai rodas kādas citas problēmas. Elektroauto tu iesēdies un brauc. Runājot par buksēšanu, e-auto ir smagāks un jaudīgāks, tas izbrauc praktiski visur. Man nav bijis gadījumu, kad iesprūstu kaut kur sniegos. Teorētiski nedrošību varētu radīt, šādu smagu mašīnu bremzējot, bet es to neesmu sajutis. Auto ir tik daudz aprīkots ar dažādām adaptīvajām tehnoloģijām, ka neļauj nekam tādam notikt.”

Uz jautājumu, vai viņš nav vīlies, izvēloties elektroauto, Egils Trumpe uzreiz atbild noraidoši: “Absolūti nē, tieši otrādi. Kad ziemā bija lielais sals ar mīnus 25 grādiem, braucu pie dēla uz Valmieru un nedaudz bažījos – kā nu ies, vai nebūs pārāk liels elektrības patēriņš. Jā, tas bija lielāks nekā parasti, taču mašīnā visu laiku bija ļoti silts, kā vasarā. Tas bija pārsteidzoši komfortabli.”

Ar elektroauto pie Ziemassvētku vecīša

Mūsdienās jaunās paaudzes elektromobiļus bez bažām var izmantot arī tālākiem braucieniem. Ar savu pieredzi elektroauto izmantošanā garākā ekskursijā padalījās arī Andris Dobelis: “Kopš aizvadītā gada oktobra manā rīcībā ir Volkswagen ID.4 elektroauto. Man jau no sākuma nebija nekādu bažu par iespējamām problēmām, un mēs arī veiksmīgi veicām ceļojumu līdz Ziemeļu polārajam lokam. Ideja par šādu piedzīvojumu radās diskusijās ar meitu, kurai tobrīd bija deviņi gadi, un mēs sapratām, ka viņa vēl tic Ziemassvētku vecītim. Tad nu nolēmām, ka jābrauc apskatīties, kur viņš īsti dzīvo. Arī pašiem gribējās mazliet savādākus Ziemassvētkus, tāpēc devāmies ceļojumā ārpus Latvijas, uz Lapzemi Somijā.

Brauciens ar e-auto būtībā neatšķīrās no līdzīgas ekskursijas ar parastu automašīnu. Vienīgi sākumā bija mazliet jāiedziļinās un jāsaplāno maršruts, lai apzinātu uzlādes vietas, taču tas nekādas neērtības nesagādāja. Īstenībā pat bija vairāk priekšrocību nekā trūkumu. Kad plānojām ceļu pa Somiju, izvēlējāmies vienu no vairākiem uzlādi nodrošinošiem uzņēmumiem, kurš piedāvāja gan pieņemamu cenu, gan tā uzlādes stacijas atradās praktiski visās pilsētās pie noteiktiem veikalu tīkliem. Mēs braucām trīs – četras stundas, tad iegriezāmies tuvākajā pilsētā. Kamēr mašīna lādējās, pasēdējām kafejnīcā un izstaigājāmies pa veikalu. Praktiski visur vismaz kāda uzlādes vieta bija brīva, tikai vienuviet nācās mazliet ilgāk uzkavēties kafejnīcā, gaidot, kamēr atbrīvojas uzlādes terminālis.

Lielākā priekšrocība slēpās tajā, ka galapunktā, kur mēs Somijā īrējām privātmāju, tai nojumē bija trīs fāžu kontakts. Līdz ar to mēs, vairākas dienas tur dzīvojot, varējām uzlādēt savu elektroauto pilnīgi bez maksas. Pa dienām braukājot apkārt, vakarā pēc atgriešanās pieslēdzām mašīnu tīklam, lai nākamajā dienā dotos jaunā braucienā pa apkaimi. Jā, tobrīd Lapzemē varbūt nebija pārāk auksts laiks, vidēji ap mīnus 5-10 grādiem, un tikai pēc mūsu atgriešanās mājās nesen apciemotajā vietā temperatūra nokrita līdz mīnus 30. Bet esošajos apstākļos nevienā brīdī nejutām risku, ka rastos problēmas ar uzlādi aukstuma dēļ. Izrādījās, ka uzlādes vieta bija arī pie polārā zooloģiskā dārza.

Nekādus liekus vai nevajadzīgus manevrus mēs neveicām, arī tīri tehniski elektroauto dēļ nebija nekāda stresa. Jau pāris mēnešus pirms došanās tālajā ceļā bija ar to braukts. E-auto vadīt ir tikpat vienkārši kā jebkuru citu mašīnu. Tehniskas ķibeles var gadīties jebkuram auto, bet elektromobilim ir mazāk detaļu un līdz ar to mazāks bojājumu risks. Biju jau pieradis gan pie komforta, gan auto sniegtajiem precīzajiem datiem par nobraukumu, tāpēc praktiski neradās raizes arī par to, vai izdosies laicīgi veikt elektroauto uzlādi.

Protams, cilvēkiem, kas tikai nesen sākuši braukt ar elektroautomašīnu, var dažkārt gadīties negaidītas situācijas, no kurām pirmajā mirklī varbūt šķiet grūti tikt ārā, jo sastopies ar kaut ko nezināmu. Varbūt nav īsti skaidrs, kādas uzlādes stacijas kurā valstī būs un kādas aplikācijas vajadzīgas, kā tās darbojas utt. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Kad parādās pieredze, tad daudzas sākotnēji sarežģītas lietas kļūst viegli saprotamas.

Bet ceļojumu mēs vienkārši izbaudījām. Mēs braucām kopā divas ģimenes, otrai bija mašīna ar dīzeļdzinēju. Lielu daļu ceļa pavadījām kopā, un mūsu draugi nemaz nejuta, ka mēs viņus kaut kādā veidā kavētu tādēļ, ka mūsu mašīnu nepieciešams uzlādēt. Beigās mēs sarēķinājām izmaksas. Ņemot vērā, ka mums galapunktā bija iespēja vairākas dienas uzlādēt savu auto bez maksas, kamēr otrai mašīnai tādas opcijas nebija, mūsu ekonomija uz enerģiju, salīdzinot abus automobiļus, sasniedza 200 eiro.”

Jaunākās ziņas par tēmu Latvijas Arhitektu savienība

Latvijas Arhitektu savienība

Latvijas Arhitektu savienība

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 Grand Prix saņemJaunais Rīgas teātris

Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālisti

Rīgas dome ar Latvijas Universitāti paraksta sadarbības memorandu un atklāj tiltu pār Kīleveina grāvi

Pasniegtas Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023

FOTO: zināmi Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 pieteiktie darbi

Mūžībā devusies arhitekte Indra Grietēna

Koalīcija atbalsta koncertzāles izveidi Kongresu namā

Staķis: Rīga ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli

Nacionālo koncertzāli varētu ierīkot Rīgas Kongresu namā

Aptaujā noskaidrots, kur iedzīvotāji gribētu redzēt Nacionālo akustisko koncertzāli

Par skandalozo Korupcijas aisbergu nemaksās ne centa, tā radītāji komentē dīvainās pārvērtības un pirātu-vandaļu uzbrukumu

Noskaidrots "Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas 2021" laureāts

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021" finālam izvirza 11 nominantus

Arhitektu savienība koncertzāles izveidošanai pieļauj trīs vietas, nerekomendējot to veidot Elizabetes ielā 2

Vērtēs sešas Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamās būvniecības vietas

Radošām personām piedāvā bezmaksas konsultācijas par nodokļiem un grāmatvedību

Lucavsalas dārziņu mazzināmā vēsture: tos ierīkoja, lai cīnītos pret žūpību, bet vēlāk pārvērta par lidlauku

Meli un puspatiesības par jauno koncertzāli Elizabetes ielā: ministrs-tenors Puntulis pret arhitektu-tenoru Vilciņu

Noskaidroti "Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas 2020" laureāti

Izziņo Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 nominantus

2020. gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem Hanzas perons

FOTO: aicina novērtēt 14 būves, kas pretendē uz Gada balvu Rīgas arhitektūrā

Latvijas Arhitektu savienība neatbalsta ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanu

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020" pasniegšana notiks rudenī

Atkal var izgāzties Latvijas dalība prestižajā "Expo" - 4 miljoni iedoti, bet nav pat paviljona projekta

Ar jaunām idejām noslēdzies Latvijas 14. arhitektūras skolu plenērs

Rīgas Kongresu namā notiks Latvijas 14. arhitektūras skolu plenērs

Dzintaru koncertzāli atjaunos pēc "Vincenta" arhitektu vīzijas

Šodien pasniegs "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019"

Ar "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019" nominantu darbu izstādi atklās Arhitektūras nedēļas pasākumus

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikti 45 darbi

Aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvai

"Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2018" saņēmusi Liepājas Valsts 1.ģimnāzija

Latvijas Arhitektūras gada balvas finālam izvirzīti deviņi darbi

Sabiedriskajā transportā svētdien stāstīs par Rīgas arhitektūru

Pelnīti! Izcilajai arhitektei Zaigai Gailei - Latvijas arhitektūras Gada balva

Būvniecības likuma spēkā stāšanos atliek uz 1.maiju

Pavļuts lūdz pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu uz 2.aprīli

Aptur 7 Zolitūdes projektā iesaistīto būvinženieru sertifikātus

Sabrukušās ēkas arhitekti Kalinkas paši lūdz apturēt viņu sertifikāta darbību

Pavļuts uzdod pašvaldību būvvaldēm nodrošināt ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās ēkās

Izstāde par arhitekti Martu Staņu iegūst Latvijas arhitektūras gada balvu. VIDEO

Domnieki atbalsta Ls 65 000 piešķiršanu Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas ideju konkursam

Darījumu centru nojauktās Latvijas Pasta ēkas vietā varētu sākt būvēt nākamgad