Uzrunājot balvu saņēmējus un pasākuma viesus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša sacīja: “Stājoties ministra amatā, viena no manām pirmajām iecerēm bija vienkārša un reizē ļoti komplicēta: mums visai sabiedrībai jāatrod veids, kā pateikties un godināt mūsu lieliskos skolotājus par viņu ikdienas darbu. Tāpēc esmu ļoti gandarīta piedzīvot šīs idejas realizāciju! Paldies Latvijas universitātei – mūsu skolotāju kalvei – par to! Paldies visiem, kas pieteica skolotājus balvām visās nominācijās. Šajos pieteikumos ir mūsu bagātība – daudzi izcili pedagogi, lieliski cilvēki un mūsu brīnišķīgie laikabiedri. Esmu pārliecināta, ka katrs pieteikums slēpj sevī arī stāstus. Sava priekšmeta, savu skolēnu un sava darba mīlestības stāstus. Jo citādi skolā nevar! No sirds apsveicu visus, kas ieguva balvas, un arī tos, kas tai tika izvirzīti!”

“Mēs ļoti ceram, ka jauna un vienota balva ne tikai kalpos kā publiska pateicība talantīgiem skolotājiem, bet arī būs papildu motivācija jauniešiem izvēlēties skolotāja profesiju, stiprinās jūsu kā skolotāju kopienas profesionālo pašapziņu un savstarpējo sadarbību. Bet pats galvenais, ka tā rosinās pārskatīt mūsu katra ikdienas komunikācijas paradumus – neatliekot labus vārdus skolotājiem uz vēlāku. Balvas ir svarīgas, bet šodien un vienmēr paturēsim prātā, ka pēc tam, kad apsūbēs visi ordeņi un tiks aizmirsti skaļākie vārdi, paliks tikai viens mērs visiem – labie darbi, svērti ar sirsnīgu paldies un godīgu rokas spiedienu!” balvu saņēmējus un ceremonijas viesus sveica LU rektors profesors Gundars Bērziņš.

“Balvas mērķis ir ne vien godināt skolotājus, bet arī veidot ap to skolotāju kopienas centru. Lai, pulcējoties Latvijas Universitātē, Latvijas pieredzējušākie skolotāji varētu dalīties pieredzē, iedvesmot jaunos un taptu uzklausīti izglītības politikas veidošanas procesos,” tā balvu raksturo LU Studiju inovāciju nodaļas vadītāja un balvas idejas autore Mārīte Seile.

Balvas tika pasniegtas 11 individuālajās un divās komandu nominācijās. Visi laureāti saņēma īpašo, mākslinieces Andas Munkevicas veidoto stikla balvu “Zinību spārni” un mecenāta SIA “Mikrotīkls” sarūpētās izcilības stipendijas – individuālo nomināciju uzvarētāji – 1000 euro apmērā katrs. Savukārt komandas saņēma naudas balvu 2000 euro apmērā katra.

Balvu nominācijā “Pirmsskolas skolotājs” saņēma Salaspils 1. pirmskolas skolotāja Mārīte Petrovska, kuru kolēģi raksturo ar vārdiem “iedvesma, jauka attieksme, draudzība, atsaucība, prieks, radošums, drosme un sirds gaišā puse!”. Nominācijā “Sākumskolas skolotājs” balvu saņēma Rīgas Juglas vidusskolas skolotāja Ginta Pleša, kura īsteno izcilu mācīšanas procesu, ievērojot katra bērna individualitāti un spējas, kā arī pielietojot loģiskas, secīgas un vienlaikus modernas mācību metodes. “Ginta ir ne tikai izcils pedagogs, bet arī bērnu draugs!” saka viņas kolēģi.

Inese Ločmele no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ir balvas saņēmēja nominācijā “Dabaszinātņu skolotājs (dabaszinības, ķīmija, fizika, bioloģija, ģeogrāfija)”. Viņa mudina jauniešus neapstāties pie teorijas, bet gan būt radošiem un iedziļināties procesos ne tikai ķīmijas klasē un laboratorijā, bet arī vietējā un plašākā kopienā, aizstāvot savu viedokli. Viņa uzticas zinātnei un allaž vielu pamato ar piemēriem. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, dažādu uzskatu piesātinātajā sabiedrībā.

“Atdeve, ar kādu Agrita vada katru stundu ir apbrīnojama. Skolotāja ļoti piedomā par to, lai klase būtu kā komanda. Līdztekus viņa aicina ievērot citos labo un būt empātiskiem. Skolotāja uzsver, ka svarīgs ir 3 ”R” princips – robežas, režīms un rutīna – īpaši matemātikā,” – tā kolēģi raksturo nominācijas “Matemātikas skolotājs” balvas saņēmēju Agritu Bartuševicu no Cēsu Valsts ģimnāzijas.

Gada “Tehnoloģiju skolotājs” (dizains un tehnoloģijas, datorika, inženierzinības, programmēšana, robotika) ir Jānis Rudzītis no Liepājas Rietumkrasta vidusskolas. Piesakot skolotāju balvai, skola viņu raksturo kā “izcila personība, kura ietekme sniedzas daudz tālāk par klasi. Viņš ir skolotājs, kurš ne vien māca, bet arī kalpo kā paraugs skolēniem un iedvesmo vecākus ar savu attieksmi, zināšanām un sirds siltumu”.

Nominācijā “Sporta un veselības skolotājs” balvu saņēma Līva Kraukle, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotāja. Skolotāja savā darbā nemanāmi seko līdzi un interesējas par katra skolēna labbūtību, situāciju ģimenē un attiecībām ar vienaudžiem. L. Kraukle atrisinājusi vairākas smagas situācijas ar skolēnu mentālo veselību un problēmām ģimenē, novērsusi mācīšanās pārtraukšanas riskus.
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotāja Baiba Atmane ir uzvarētāja nominācijā “Vēstures skolotājs”. Viņa spēj uzrunāt par visnogurušākos un īgnākos skolēnus, jo viņai piemīt neizsīkstošs gara spēks un unikāla humora izjūta.

“Latviešu valodas un literatūras skolotājs” balva nonāks Druvas vidusskolā – to saņēma skolotāja Sandra Burve, kura vienmēr spēj motivēt, iedrošināt un pārliecināt. Skolotājai mācību darbs neaprobežojas tikai ar klasi, jo viņa nesavtīgi ziedo savu laiku, lai sagatavotu skolēnus eksāmeniem, olimpiādēm un zinātniski pētnieciskajiem darbiem.

Gada “Svešvalodas skolotāja” balvu saņēma Fransisko Nunjess Romero Olmo (Francisco Nuñez Romero Olmo) no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas. Viņš māca spāņu valodu, ir digitālo rīku konsultants, spāņu valodas apakšjomas vadītājs un klases audzinātājs. Skolotāja aktīvā un inovatīvā darbošanās ar digitālajiem rīkiem padarījusi spāņu valodu par vienu no skolēnu iemīļotākajiem mācību priekšmetiem – to apliecina fakts, ka katru gadu skolēnu skaits, kuri izvēlas apgūt spāņu valodu, ir nemainīgi augsts.

“Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā skolotājs (vizuālā māksla, mūzika, teātra māksla)” balvu saņēma Ikšķiles vidusskolas skolotāja Zane Bēķe. Viņas darba stāžs ietver vairākas paaudzes, šobrīd darbojas ar jauniešiem, bet savulaik viņa bijusi piemērs šo jauniešu vecākiem. Skolotāja var lepoties daudzām oriģinālām idejām, viņas devums ir neatsverams gan pasākumu organizēšanā, gan dalībā teātra festivālos un konkursos.

Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas skolotāja Anita Jozus, kura saņēma balvu “Sociālo zinību skolotājs, aktīvi saista mācību procesu ar reālām dzīves situācijām, organizējot skolēnu mācību uzņēmumu darbību, veic aktīvu sadarbību ar vietējo kopienu, sniedz ievērojamu atbalstu skolēniem iesaistoties starptautiskos projektos.

Nominācijā “Skolas vadības gada komanda” balva piešķirta Daugavpils zinātņu vidusskolai, ceremonijā to saņēma skolas direktors Vitālijs Azarevičs. Daugavpils zinātņu vidusskolas vadība izmanto katru iespēju, lai uzlabotu materiāli tehnisko bāzi, ieviestu jaunākās tehnoloģijas. Vecāki augstu novērtē vadības komandas mērķtiecīgo darbu, veidojot skolotāju sadarbības grupas izglītības pēctecības nodrošināšanai visos posmos.

Savukārt nominācijā nominācijā “Skolas atbalsta komanda” balva piešķirta Baldones vidusskolai, to saņēma direktore Indra Šmite. Baldones vidusskolas atbalsta komandā darbojas 10 pedagogi – sociālais pedagogs, logopēdi, psihologs, medmāsa, pedagoga palīgi un karjeras konsultants. Kā raksta skolas audzēkņu vecāki – komunikācija ar atbalsta personālu vienmēr ir bijusi patīkama un cieņpilna, allaž tiek piedāvāti situāciju risinājuma plāni un panākts efektīvs rezultāts!

Konkursā tika saņemti kopumā 152 pieteikumi, visvairāk no Rīgas – 26, Jelgavas novada un Ventspils – 11 no katras pašvaldības. Pa desmit pieteikumiem saņemts no Rēzeknes pilsētas un Valmieras novada, astoņi pieteikumi saņemti no Jelgavas pilsētas. Balva tika pieteikti skolotāji un skolu komandas no 32 novadiem un valstspilsētām.

Visvairāk pieteikumu saņemts nominācijā “Sākumskolas skolotājs” – 25, vairāk nekā 20 pieteikumu ar nominācijā “Pirmsskolas skolotājs”, tieši 20 – “Dabaszinātņu skolotājs”. Komandu nominācijās tika pieteiktas septiņas skolas vadības un sešas skolas atbalsta komandas.

Balvas skolotājiem un skolu komandām pasniedza īpaši izvēlēti cilvēki – autoritātes nozarē, izcilas personības, zinātnieki un mecenātu pārstāvji – vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāna profesore Linda Daniela, LU Padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, “INDEXO banka” līdzekļu pārvaldnieks Artūrs Roze, "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, LU studente un Parīzes paraolimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja Diāna Krūmiņa, LU rektors profesors Gundars Bērziņš, LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš, LU Doktorantūras skolas vadītāja profesore Zanda Rubene, diriģents Jānis Erenštreits, LU Studiju prorektore profesore Kristīne Strada-Rozenberga un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju bagātināja Shipsea un Unas Danielas, pianista Riharda Plešanova, Jēkaba Nīmaņa poētiskā kvarteta, LU senās mūzikas ansambļa “Canto” un kora “De Coro”, un dziedātāja Daumanta Kalniņa muzikālie veltījumi. Ceremonijas norisi vadīja aktieris Arturs Krūzkops.

Svinīgā balvu pasniegšanas ceremoniju varēs vērot ReTV televīzijā 23. novembrī plkst. 22.00, ar atkārtojumiem 24. novembrī plkst. 12.30 un 30. novembrī plkst. 11.00.

Jaunākās ziņas par tēmu Laikmetīgās mākslas muzejs

Laikmetīgās mākslas muzejs

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzejam izveidota unikāla paplašinātā realitāte

Kentauru izstādes pēdējā nedēļā skanēs īpaši izstādei radītie Annas Fišeres Sibillas dziesmas fragmenti

Kultūras ministre: bez Latvijas kultūras mūsu nacionālā identitāte nevar izdzīvot

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam ir pienācis kritiskais termiņš

Saruna ar Valdi Celmu - vīru, kurš radīja ikonisko uzrakstu "RĪGA"

Kas patiesībā pieder Šleseriem un Šķēlēm?

Kolorītais Brandhorstu muzejs Minhenē svin 10 gadu jubileju

Pompidū centrā Parīzē būs skatāma Lailas Pakalniņas retrospekcija

Ernests Bernis: "Pārāk daudz sakritību, pārāk daudz…"

Skanstes rajona "New Hanza" tomēr plānots pabeigt 3 gadu laikā

Ušakovs: darījumu kvartāls "New Hanza" veicinās pilsētas attīstību

Laikmetīgās mākslas izstāde "Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija" Darbi no Kiasma muzeja kolekcijas Rīgā

Ciklā "Ar septiņjūdžu zābakiem" aplūkojami darbi no Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kolekcijas

Spānijas karalis neatzīst referenduma rezultātus un aicina Katalonijā atjaunot "konstitucionālo kārtību"

Bloķēti ceļi, kilometriem gari sastrēgumi: Katalonijas streiks izraisa pamatīgu haosu

Skanstes rajona iedzīvotāji aicināti apspriest šīs teritorijas nākotni

Publiskoti attēli, kādam jāizskatās Skanstes ielas rajonam pēc 5 gadiem

Andrejs Ēķis: "Es baidījos un jautāju Džemmai Skulmei, vai tā vispār drīkst runāt ar māksliniekiem"

Andrejs Ēķis: "Laikmetīgās mākslas muzejs ir nepieciešams mūsu bērniem"

"Liepājas mākslas foruma" programmā - maksas un bezmaksas pasākumi

Maija Tabaka aicina pienācīgu uzmanību pievērst arī padomju laika mākslai. VIDEO

Inga Šteimane par laikmetīgo mākslu: "Tā ir uz brīvi dreifējoša ledus"

Zaiga Gaile: "Šarmantāk ir apdzīvot vecu māju, nevis būvēt jaunu"

Kristians Brekte: "Nē, no Tvaika ielas man nav zvanījuši!"

Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā sarunu par mākslu ar Vestardu Šimkus

Ar Teterevu atbalstu Rīgā šogad tiks atklāti vismaz trīs jauni mākslas objekti

Kultūras vasarnīca "Esplanāde 2014" nominēta ES laikmetīgās arhitektūras balvai

Laikmetīgās mākslas muzejs taps par privātiem līdzekļiem

Atgādinot par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību, Rīgas ielās atkal atgriezīsies gliemeži

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs laikmetīgās mākslas muzejam un koncertzālei ieplānoti 130 miljoni eiro

Žaņa Lipkes memoriāls saņēmis prestižo Keneta Hadsona balvu

Vai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs ir greznība vai nepieciešamība?

Prasa atbalstu Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai. VIDEO

Skumjš paradokss: Rīgā kultūras gadā slēgti valsts nozīmīgākie muzeji

Līdz Latvijas simtgadei Rīgā cer īstenot trīs vērienīgus kultūras objektus

Jaunā sabiedriskā medija satura un finansējuma modeli izstrādās Čulkstēna un Miķelsons

Pasaules apmeklētāko muzeju top 10

Rīgas ostu pārcels no pilsētas centra uz Krievu salu