Skumjš paradokss: Rīgā kultūras gadā slēgti valsts nozīmīgākie muzeji

Kā muzejs nevar kalpot arī Melngalvju nams, jo tas pārvērsts par Prezidenta rezidenci. Savukārt runas par Laikmetīgās mākslas muzeju tā arī palikušas tikai skaistām iecerēm. Tā nu tagad kultūras tūristi labākajā gadījumā muzejus var aplūkot tikai no ārpuses, bet kultūras gada rīkotājiem jāizlīdzas, kā nu prot.

Bijusī kultūras ministre un Rīgas 800 gadu svinību organizatore Ingūna Rībena šaubās, vai Rīga pēc būtības atbilst Eiropas galvaspilsētas kritērijiem, ja tajā esošās nacionāla līmeņa nozīmīgākās kultūras institūcijām atrodas skumjā stāvoklī. Nacionālā vēstures muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja eksponāti nav apskatāmi, jo ir salieti, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, Okupācijas muzeja rekonstrukcija tā arī nav sākta, bet pārāk dziļās jaunās apakšzemes zāles izbūves dēļ ir radušās plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas sienās un kupolā. Kasjauns.lv skaidro, kas tad notiek ar šiem muzejiem.

Tūlīt jau būs gads kopš apmeklētājiem slēgta Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā. Tur notiek vērienīga 1905. gadā celtās un līdz šim kapitāli neremontētās ēkas rekonstrukcija. To uzsākot tika plānots, ka visus darbus pabeigs divarpus gadu laikā un tā varētu izmaksāt 24 miljonus latu (vairāk nekā 34 miljonus eiro). Tomēr tagad vairs neviens nevar pateikt, kad rekonstrukcija noslēgsies un cik tā izmaksās.

Pērnā gada rudenī jaunā pazemes apjoma būvniecības gaitā radušies papildu tēriņi 309 000 latu (ap 440 000 eiro) apmērā, pavēstījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Hidroģeoloģiskajā izpētē kļūdaini konstatēts, ka pazemes apjoma būvniecības vietā nepastāv gruntsūdeņu spiediens, tāpēc būvnieki rakšanas darbu laikā saskārušies ar neparedzētām grūtībām un muzeja vēsturiskajā ēkā parādījušās plaisas.

Izrādās, ka vainīga ir Lietuvas projektēšanas firma „Processoffice”. „Tā ir viņu vaina, un mēs no viņiem prasīsim naudu. Tie ir jaunie lietuviešu arhitekti, kuri uzvarēja lielā starptautiskā skiču konkursā. Jau projektēšanas laikā mēs saskārāmies ar problēmām. Viens ir laba ideja, bet pavisam cits - tās realizācija. Tagad, kad esam sākuši realizēt projektu, ir skaidrs, ka tas nav vienkāršs, jo jāceļ liels pazemes objekts – divi pazemes stāvi, notiek grunts sēšanās un fasādē ir plaisas. Bija pieļautas muļķīgas kļūdas projektēšanā,” laikrakstam „Telegraf” teicis Burovs. Viņš teic, ka muzeja ēka nesagrūs, bet nu darbi ir apturēti. Jāteic, ka rakšanas darbus arī nevar veikt, ja āra temperatūra ir zemāka par mīnus desmit grādiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce teic, ka notikušais ir skumjš un nepatīkams fakts, bet neko darīt nevar – kā ir, tā ir.

Nacionālais vēstures muzejs

Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī ir slēgts arī Nacionālais vēstures muzejs. Tā mājaslapā rakstīts: „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcija un izstādes Rīgas pilī apmeklētājiem uz nenoteiktu laiku slēgtas.”

Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” muzejam piedāvājusi ekspozīcijas izvietot bijušās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes telpās Brīvības ielā 32. Lai tās piemērotu muzejam, ir nepieciešami vismaz četri mēneši. Tas nozīmē, ka vismaz līdz vasarai muzeja krājumi būs noslēpti no publikas acīm.

Ugunsgrēka Rīgas pilī apmeklētājiem slēdzis arī atjaunoto Melngalvju namu, kurā tagad izvietojusies Prezidenta kanceleja. Tā nu atjaunotais greznais XIV gadsimta arhitektūras piemineklis ekskursantiem ir slēgts.

Bet līdz šim Melngalvju nams apmeklētājiem vienmēr šķitis interesants – viņi vēlējušies apskatīt, kā šī ēka izskatās no iekšpuses – tās interjeru un atmosfēru. Ekskursantu netrūka.

Melngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Tas vairākkārt pārbūvēts, sākot ar 1522.gadu, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi, līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids. 2. pasaules karā tas tika sagrauts, bet 1999. gadā atjaunots.

Latvijas Okupācijas muzejs

Apmeklētājiem slēgts arī Okupācijas muzejs Strēlnieku laukumā, kurš līdz šim vienmēr bijis ne tikai tūristu, bet arī valsts oficiālo vizīšu programmā. Strēlnieku laukumā sāksies Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības pirmā kārta jeb Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves – „Nākotnes nama”, kas jāpabeidz līdz 2015. gada 1. aprīlim. Savukārt kompleksa otrās kārtas būvniecība jāpabeidz līdz 2017. gada 1. jūlijam. Muzeja rekonstrukcija izmaksās vairākus miljonus eiro. Tagad Okupācijas muzeja ekspozīciju daļēji var aplūkot bijušās ASV vēstniecības telpās Raiņa bulvārī, bet tās ir tikai pielāgotas telpas…

Slēgts arī viens no Latvijas galvaspilsētas muzeju lepnumiem – Motormuzejs. Ceļu satiksmes drošības direkcija būvkompānijai „Skonto būve” par 6,95 miljoniem latu (gandrīz desmit miljoni eiro) pasūtījusi ēkas rekonstrukciju, kuru paredzēts pabeigt šī gada augustā. Motormuzeja kolekcija daudzus piesaistīja ar tur esošajiem unikālajiem eksemplāriem – Kremļa kolekciju, 1938. gadā būvēto sporta auto „Union”, Latvijā ražotajiem automobiļiem un mopēdiem. Tagad Rīgas Motormuzeja krājums izvietots Ķekavas novadā.

Rakstniecības un mūzikas muzejs

Eiropas kultūras gadu Rīgas sagaidīja, apmeklētājiem slēdzot Rakstniecības un mūzikas muzeju Pils laukumā. Tas rekonstrukcijai būs slēgts līdz 2016. gada maijam. Kopumā muzeja rekonstrukcija izmaksās ap trīsarpus miljoniem latu (ap pieciem miljoniem eiro).

Šogad aprit tieši desmit gadi, kopš tika prezentēts vērienīgais Laikmetīgās mākslas muzeja projekts un rīkoti arhitektūras konkursi tā celtniecībai. Tam pēc sākotnējās ieceres bija jāatrodas Andrejsalā. Ja viss būtu noticis pēc plāna, muzejs jau sen būtu uzcelts, bet valdība ik pēc pāris gadiem izdod rīkojumu, kas atkal uz pāris gadiem atliek Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Pēdējā Ministru kabineta rīkojuma redakcija skan šādi: „Noteikt, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta ieceres īstenošana tiek atlikta līdz 2014. gada 31. decembrim.”

Kultūras ministrija: „Nav pamata bažām, ka atsevišķu muzeja rekonstrukcija radīs negatīvu rezonansi”

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde Kasjauns.lv radušos situāciju komentēja šādi:

„Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas sagatavošanā un īstenošanā visa 2014. gada garumā iesaistīti vairāk nekā 12 000 dalībnieku no gandrīz simts dažādām kultūras institūcijām, valsts un pilsētas kultūras iestādēm un nevalstiskajām kultūras organizācijām. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas mākslinieciskajā īstenošanā piedalās vairāk nekā 1900 radošo mākslinieku. Programmā gandrīz katru dienu ir kāds uzmanības vērts kultūras notikums.

Pirmos Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus atzinīgi novērtējuši gan ārvalstu mediji, gan svētku viesi. Eiropas Savienības un Japānas Kultūras fonda ģenerāldirektors Šugi Kogi, kura vadītā organizācija atbalsta Eiropas kultūras galvaspilsētas kopš 1993. gada, pauda sajūsmu par Rīga 2014 atklāšanas pasākumiem un atzina, ka šo pieredzu varētu pārņemt arī Āzijā.

Protams, minētie muzeji būtu lieliski šī kultūras gada dalībnieki, un vairāki muzeji ir iesaistījušies Eiropas kultūras galvaspilsētas sadarbības projektos. Piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šogad piedāvās vairākas apjomīgas, ļoti vērtīgas izstādes, un pirmā no tām – „1914” – jau skatāma izstāžu zālē „Arsenāls”.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir ilgi un rūpīgi plānota, un šobrīd nav pamata bažām, ka atsevišķu muzeju rekonstrukcijas darbi varētu būtiski ietekmēt pasākumu programmu vai radīt negatīvu starptautisku rezonansi."

Savukārt nodibinājuma „Rīga 2014” sabiedrisko attiecību vadītājs Mārtiņš Drēģeris Kasjauns.lv teica: „Gatavojot Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu, tika ņemts vērā apstāklis, ka dažas muzeju ēkas 2014. gadā tiks rekonstruētas, tādēļ „Rīga 2014” programmas aktivitātes (piemēram, dažādas izstādes, koncerti) ir plānotas tajos kultūras objektos, kas ir atvērtas apmeklētājiem. Vienlaikus, strādājot ar Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu, pierādās Laikmetīgā mākslas muzeja un Akustiskās koncertzāles nepieciešamība.”