Vai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs ir greznība vai nepieciešamība?
Sabiedriskās iniciatīvas grupa "Mākslai vajag telpu" ir nosūtījusi Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai deklarāciju par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides nepieciešamību. Šo deklarāciju ir parakstījuši daudzi sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki, tai skaitā - Vestards Šimkus, Ilmārs Šlāpins , Andis Sīlis, Zaiga Gaile, Andrejs Žagars, Gļebs Panteļejevs, Imants Lancmanis,Helēna Demakova, Artūrs Maskats, Edgars Vērpe u.c.
Deklarācijā ir norādīts, ka mūsdienu mākslas procesu ierosināšanai, mākslinieku atpazīstamības veicināšanai un plašākai informācijas apritei par Latvijas mākslu vitāli nepieciešams aktīvs un profesionāli vadīts Laikmetīgās mākslas muzejs. Tā izveidošana būtu nozīmīgs solis, kas apliecinātu valsts ieinteresētību mākslas attīstībā, dotu papildus stimulu Latvijas mākslinieku radošā potenciāla izaugsmei, vairotu Latvijas kultūras kapitālu un ļautu to izmantot valsts tēla stiprināšanai. Šāda muzeja eksistence pastarpināti veicinātu Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā saglabāšanu.
Katrīna Leiškalne (Iniciatīvas "Mākslai vajag telpu" vadītāja): “Laikmetīgās mākslas muzeja funkcija nav tikai statiska kultūras mantojuma uzkrāšana un saglabāšana, bet gan ļoti svarīgs mūsdienīgas izglītības instruments, faktors, kas motivē un iesaista jauniešus kultūras procesu apzināšanā, audzinot jaunu, ieinteresētu un zinošu kultūras paaudzi. Tikai kultūrvidē audzis un attīstījies cilvēks darbojoties spēj īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Turklāt, iesaiste kultūras aktivitātēs tieši veicina arī pilsonisko aktivitāti.”
Iniciatīvas "Mākslai vajag telpu" radītāji uzsver, ka Laikmetīgās mākslas muzejs daudzviet pasaulē ir kļuvis par nozīmīgu tūrisma, finanšu un kultūras sakaru katalizatoru, būtisku izglītības un jaunrades centru, valsts prestiža un kultūrpolitikas dzīvotspējas rādītāju. Kā arī norāda, ka Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību nav noliegusi neviena Latvijas valdība, taču šī jautājuma iekļaušana dienaskārtībā vienmēr ir atlikta, gaidot labākus laikus. Kā rezultātā, divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava laikmetīgās mākslas muzeja.
Solvita Krese (LCCA vadītāja) : “Tuvojoties Latvijas simtgades jubilejai, mēs aicinam politiķus nekavējoties izstrādāt finansējuma plānu Laikmetīgā mākslas muzeja izveidei un uzsākt muzeja pirmsprojekta izpētes darbu, atvēlot tam nepieciešamo finansējumu jau nākamā, 2015. gada budžetā. Tā ir mūsu iespēja pasniegt savai valstij un arī pašiem sev dāvanu, kuras nozīmīgums nav izmērāms naudā; apzinoties to, ka kultūrvides attīstīšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem nācijas identitātes un pašcieņas uzturēšanai.”
Visi sabiedrības locekļi, kuri atbalsta Latvijas kultūras vērtību saglabāšanu un valsts vispārējās kultūrvides attīstību, tiek aicināti apmeklēt iniciatīvas mājas lapu : http://www.makslaivajagtelpu.lv/ un parakstīt deklarāciju, tādējādi apliecinot savu gatavību rosināt pozitīvas ilgtermiņa izmaiņas visas valsts mērogā.
Kasjauns.lv/Publicitātes foto
