Laikmetīgās mākslas muzejs taps par privātiem līdzekļiem

"Ja šī iniciatīva dos rezultātu, tad to vērtēju kā brīnišķīgu," pastāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Viņa norādīja, ka šādi modeļi, kur sadarbojas valsts un privātie investori, ir ļoti attīstīti Amerikā, kā arī daudzviet Eiropā. Šī tendence kļūstot arvien redzamāka. Pēc Lāces domām, svarīgi būs tas, kādi cilvēki veidos muzeja saturu.

LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska arī atzina, ka šī iniciatīva ir ļoti laba. "Ja valsts nevar saņemties uzbūvēt muzeju, tad labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Domāju, ka sadarbībā ar Kultūras ministriju un starptautisku ekspertu grupu muzejā viss būs kārtībā. Protams, skumji, ka valsts nevarēja īstenot šo projektu, bet apsveicama ir mecenātu iniciatīva. Ja vēl kāds vēlētos kaut ko būvēt, tad tas būtu tikai labi," uzsvēra Baranovska.

Mākslas zinātniece, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja Starptautiskās ekspertu komisijas locekle Helēna Demakova norādīja, ka muzejs daudzus gadus ir bijis virtuāls. Pie tā krājuma strādājusi starptautiskā ekspertu komisija. Demakova pastāstīja, ka valsts klātbūtne muzejā, kaut arī tas būs privāts, būs ļoti nopietna. Laikmetīgās mākslas muzejam Demakova novēlēja turpināt mākslas kolekcijas pilnveidošanu.

Muzeju būvēs par privātiem līdzekļiem, to paredzēts pabeigt 2021.gada 18.novembrī. Muzejs taps kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža un Skanstes ielu.

Finansējumu muzeja būvniecībai nodrošina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondā iemaksātā nauda. Šo fondu dibinājuši "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, tajā iemaksājot 30 miljonus eiro.

Kā norādīja Bernis, ikviens, kurš mīl laikmetīgo mākslu un Rīgu, var iesaistīties un ziedot fondam. "Tik lielā projektā naudas nekad nebūs par daudz," sacīja Bernis.

Fonds muzeja projektu īsteno partnerībā ar Kultūras ministriju.

Kā pastāstīja Melbārde, muzeju pārvaldīs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, bet muzeja satura veidošana notiks pēc publiskās-privātās partnerības principa, kas patlaban tiek īstenots jau ar Latvijas Okupācijas muzeju un Žaņa Lipkes memoriālu.

Ministre pauda cerību, ka topošais muzejs būs īsts 21.gadsimta muzejs, kas lauzīs stereotipus par to, kādam jābūt muzejam, veidojot radošas izglītības programmas un eksperimentus. Melbārde norādīja, ka vēlas, lai šis muzejs būtu interesants bērniem un jauniešiem.

Ministre pauda prieku par mecenātu iesaistīšanos muzeja būvniecībā un cerību, ka šis mūslaiku izcilākais mecenātisma piemērs iedrošinās arī citus pievērsties mecenātismam saistībā ar Latvijas simtgades svinībām.

Mecenāte Ināra Tetereva norādīja, ka muzeja būvniecība ir loģisks solis. "Mūsu Mākslas akadēmijas studentiem kaut kur ir jāizliek savi darbi. Arī mums ir vajadzīgs savs laikmetīgās mākslas muzejs," uzsvēra Tetereva.

Boriss Teterevs norādīja, ka muzeja būvniecība būs ilgs process, bet fonda dalībnieki no tā nebaidās. Viņš arī pastāstīja, ka ar "ABLV Charitable Foundation" jau ir sadarbojies dažādos projektos, tāpēc ir pārliecināts, ka abu sadarbība izdosies.

"Mākslas darbiem vajadzīgas arī sienas, kur tos iespējams izstādīt pastāvīgai apskatei," uzsvēra Bernis. Viņš pastāstīja, ka "ABLV Charitable Foundation" ir sadarbojies ar Kultūras ministriju laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanā jau gandrīz desmit gadus, bet viņam nebija ienācis prātā, ka Rīgā taps privāts laikmetīgās mākslas muzejs. "ABLV Charitable Foundation" veidotajā laikmetīgās mākslas kolekcijā esot aptuveni 200 darbu, bet šo kolekciju plānots arvien papildināt.

Pēc Berņa teiktā, fondam svarīgs būs arī Kultūras ministrijas un Rīgas domes sniegtais administratīvais atbalsts muzeja tapšanā. 

LETA / Foto:  Ieva Čīka, LETA