Jaunā sabiedriskā medija satura un finansējuma modeli izstrādās Čulkstēna un Miķelsons
Iepirkumu konkursos par satura, kā arī jaunā sabiedriskā medija finanšu un pārvaldības modeli noteikti uzvarētāji, pavēstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Gints Grūbe.
Satura modeli, piesaistot ekspertus un pētot ārvalstu pieredzi, izstrādās uzņēmums, kuru nodibinājusi Zane Čulkstēna, bet jaunā medija menedžmenta, tehnisko un finansēšanas modeli – uzņēmums, kuru dibinājis Gints Miķelsons.
Čulkstēna ir biedrības "Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs" valdes priekšsēdētāja, bet Miķelsons dažādos amatos strādājis "Lattelecom", kā arī iepriekš bijis Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes loceklis.
Darbs jāpabeidz piecu mēnešu laikā, un katrs par to saņems līdz 10 tūkstošiem latu.
Iepirkumos bija pieteikušies pa vienam pretendentam katrā konkursā.
"Mēs bijām sagatavojuši konkursa dalībniekiem desmit jautājumu, lai noskaidrotu viņu izpratni par sabiedrisko mediju un kāpēc reforma sabiedriskajiem medijiem [Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai] ir nepieciešama," teica Grūbe.
NEPLP bija izsludinājusi divus iepirkuma konkursus – "Par projekta vadību jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijai medija menedžmenta, tehniskā risinājuma un finanšu jomā" un "Par projekta vadību jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijai satura menedžmenta izstrādes jomā".
Jau ziņots, ka valdība jūnija vidū piešķīra 80 tūkstošus latu tālākai izpētei jauna sabiedriska medija izveidošanai Latvijā.
NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants iepriekš norādījis, ka šā gada beigās un nākamā gada sākumā "būsim ar ļoti skaidru priekšstatu, kā jaunajam medijam ir jāizskatās". Pēc tam sāksies investīciju portfeļa izstrāde. NEPLP cer iegūt naudu jauna medija izveidei no ES fondiem.
Pašlaik izstrādāta koncepcija par jauna sabiedriska medija veidošanu, kas ietver trīs modeļus turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai.
Par labāko NEPLP uzskata esošo mediju pilnīgu konverģenci, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs.
Otrs modelis paredz mediju daļējas konverģences risinājumu, kuras ietvaros tiek saglabāta radio un televīzijas institucionālā patstāvība, bet abi mediji realizē kopprojektus.
Trešā iespēja paredz jaunu vienotu sabiedrisko mediju ar vienotu vadību un pārvaldību, kurā saturu iepērk galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu raidījumu sagatavošanā.
Par kuru no modeļiem izšķirties, būs jālemj vēl valdībai un Saeimai.
BNS
