Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam ir pienācis kritiskais termiņš
Šogad Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam ir pienācis kritiskais termiņš - lēmums par tā īstenošanu jāpieņem steidzami, jo jau nākamgad beidzas tam izsniegtā būvatļauja. Līdz tam laikam jābūt izvēlētam būvniekam, jāuzsāk būvniecības process, lai līdz 2027.gadam, kad beigsies līgums ar pasaules ievērojamo arhitektu Deividu Adžeju (David Adjaye), pagūtu muzeju nodot ekspluatācijā.
Muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mūsdienu mākslas institūciju Baltijā, kas kolekcionē, pēta un eksponē laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mantojumu visā tā daudzveidībā, esot iemīļota tikšanās vieta iedvesmai, izglītībai, pārdomu un zināšanu apmaiņai.
“Mēs no pirmssākumiem skaidri zinājām, ka veidojam ļoti pieejamu, pragmatisku un cilvēkiem atvērtu institūciju. To nesaku tikai es, bet vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu uzņēmumu un ekspertu, kas bija iesaistīti muzeja projektēšanā. Pēc astoņu gadu darba es pilnā apmērā saprotu muzeja plašo darba lauku un ietekmi. Muzejs nav broša pie apgērba, tas ir dzinējspēks pienācīgas un konsekventas savas valsts mantojuma kolekcionēšanai un izpētei. Muzejs būtu arī digitāli dzimuša mantojuma saglabāšanas flagmanis, kas Latvijā muzeju jomā ir sāpīgs jautājums. Nav normāli, ka turpina izaugt arvien jaunas paaudzes, kas neko nezina par savu neseno vēsturi, mākslas un mākslinieku lomu valsts attīstībā. Un man sāp sirds, ka publiskajā telpā veidojas greizs priekšstats par mūsdienu mākslas daudzveidību,” norāda Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane.
“Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka jēdzīgi, pārdomāti izplānotās kultūras būves nes sabiedrībai noteiktu labumu. Tas, ka procesi ap muzeju tiek vilcināti, nāk par sliktu visiem, arī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, jo mēs nevaram ilgtermiņā stratēģiski plānot savu darbību”, saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Kā iepriekš jau norādījis Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers, Latvijas galvaspilsētā aizvadīto trīsdesmit gadu laikā nav uzcelts neviens nozīmīgs muzejs. Prezidents aicina pieņemt politisku lēmumu par Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja (LLMM) būvniecības sākšanu Rīgā: "Nacionālās kultūrceltnes ir tautas un valsts vizītkarte, tomēr tās nerodas pašas no sevis - lai tās uzbūvētu, ir nepieciešama politiska uzdrīkstēšanās".
Latvijas arhitektu savienības padomes loceklis un Nacionālās arhitektu padomes vadītājs, arhitekts Gatis Didrihsons uzsver: “Muzeja projekts ir izstrādāts un saskaņots. Tas ir kvalitatīvs un Latvijai piemērots projekts, un šis ir labs brīdis, lai to uzbūvētu. Nedrīkstam šo iespēju pazaudēt, tas būtu bezatbildīgi. Ir labi, ka ir diskusija, bet vienreiz diskusijai ir jābeidzas un jāsākas darbībai. Es kā Rīgas filharmonijas žūrijas vadītājs redzu arī stratēģisku ieguvumu - šī ir iespēja iegūt svaigu pieredzi šāda mēroga publiskas būves realizācijā un pēc tam to pielietot Rīgas filharmonijas būvniecībā. Šāda pieeja var dot būtisku ieguvumu gan kvalitātes kontroles gan izmaksu optimizācijas ziņā.”
2020.gadā Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja fonds ir pieņemis lēmumu muzeja projektu dāvināt valstij vai galvaspilsētai apņemoties nodrošināt tā būvniecības realizāciju. Šāds lēmums nodrošina ne tikai pēctecību, pasaules mēroga kultūras infrastruktūras veidošanu Latvijā un pienācīgu mājvietu vienotai mākslas kolekcijai, bet arī saglabāt neatkarīgās Latvijas mākslas un kultūras mantojumu. Radīt institūciju, kuras virsuzdevums ir uzturēt un iedvesmot radošumu, glabāt un radīt mūsdienu Latvijas mantojuma vērtības.
