Ernests Bernis: "Pārāk daudz sakritību, pārāk daudz…"

Kas notika ar ABLV Bank?

Ziņas par to, ka jau pirms tam pretrunīgi vērtētajai ABLV Bank nu varētu draudēt reālas nepatikšanas pirmo reizi parādījās tieši pirms gada, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) vērsās pret uz nerezidentiem orientēto banku ar paziņojumu, ka ir aizdomas par bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, kukuļdošanu un citiem pārkāpumiem.

Tūlīt pēc tam savu viedokli par notiekošo pauda gan ABLV Bank pārstāvji, kuri kategoriski noliedza izvirzītos pārmetumus, gan arī finanšu nozares eksperti, kuri paredzēja bankai drūmu nākotni.

Prognozes par nelabu galu piepildījās, kad Eiropas Centrālā banka 2018.gada februāra beigās pieņēma lēmumu, ka banka jālikvidē atbilstoši vietējai likumdošanai. Banka izvēlējās pašlikvidāciju. Bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis lēmumu nodēvēja par ļoti smagu, taču situācijai atbilstošāko, ņemot vērā to, kā līdz šim Latvijā notikuši maksātnespējas un likvidācijas procesi. FKTK deva atļauju bankai pašlikvidēties, un process tika uzsākts. Šī gada 6.martā tika apstiprināta ilgi apspriestā metodoloģija, ar kuras palīdzību tiks pārbaudīti visi bankas kreditori un to partneri. Pēc bankas sākotnējām prognozēm līdz 2020. gada beigām tiks izmaksāti 95% noguldījumu tiem klientiem, kuriem nebūs problēmu ar izvērstajām AML (naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrām). Bankas liktenis atkārtoti izgaismojis Latvijas banku sektora problēmas, uz kurām jau pirms tam norādījušas rietumvalstis. Zīmīgi, ka tieši gadu pēc FinCEN paziņojuma sekojoši atmaskojoši sižeti un raksti arī par citām reģiona bankām, tai skaitā Danske bank, Swedbank un Nordea.

Kas noticis šī gada laikā? Kādus secinājumus esat izdarījis?

Teikšu godīgi, tā arī līdz galam neesmu sapratis, kas notika, bet ceru, ka kādreiz to uzzināšu. Ļoti ceru. Šobrīd pilnīgi skaidri saprotu to, ka Trampa administrācija bija uzsākusi pasākumus pret Krieviju, diemžēl mēs izrādījāmies tā sastāvdaļa. To pilnīgi konkrēti apliecina Bilingslija kunga (bijušais FinCEN vadības pārstāvis) ziņojums ASV Kongresā, kur ABLV lieta ir iekļauta sadaļā Krievija. Tā ir publiski pieejamā informācija, tur minēti arī pasākumi pret Irānu, Ziemeļkoreju. Līdz ar to ģeopolitiskā puse man ir skaidra. Taču kāpēc tieši mēs, kāpēc ziņojums bija tāds, kāds, tas bija, man joprojām nav skaidrs.

Ziniet, es runāju ar bijušajiem baņķieriem, speciālistiem, bijušajiem FKTK darbiniekiem un viņi man visi kā viens apstiprina, FinCEN ziņojums lielā, vislielākajā mērā balstās uz Latvijā iegūtu informāciju, no Latvijas ekspertiem.

Apskatiet, kas ir FinCEN ziņojumā, tur astoņas reizes kā informācijas avots norādīts consultations, consultations, consultations. Bet ar ko? Ar ko konsultācijas? Tie ir vietējie eksperti, amatpersonas. Tāpat daudz informācijas arī no open source – dažādi žurnālistikas izmeklējumi un tamlīdzīgi, tāpat ir virkne, kur vispār nevar saprast informācijas avotu, jo viss ir aizkrāsots un nekad tie melnie pleķi atkrāsoti netiks.

Un tas jums šķiet aizdomīgi? Kārtējā sazvērestība?

Man bieži jautā, vai tas viss, kas notika, nešķiet aizdomīgi? Protams, ka šķiet. Par sazvērestībām lai raksta citi autori, bet es balstos uz faktiem. Kā var nešķist aizdomīgi, ja tieši mūsu banku par Ziemeļkorejas sankcijām nesodīja, sodot piecas citas bankas, taču ziņojums bija par ABLV, turklāt ar lielu uzsvaru uz Ziemeļkoreju. Un, kā var nešķist aizdomīgi, ja ir bankas, kurām ir tiesas spriedumi par naudas atmazgāšanu, taču tajā tiekam apvainoti mēs. Un arī amatpersonas un kontroles institūcijas līdz nesenajiem skandāliem ar citām bankām runāja tikai un vienīgi par ABLV. Nu, vai tiešām tikai man tas šķiet aizdomīgi? Es nemaz nerunāju par to, cik ilgi bija jācīnās, lai tiktu apstiprināts pašlikvidācijas plāns un cik ilgi nenotika metodoloģijas apstiprināšanu. Pārāk daudz sakritību, pārāk daudz!

Tātad esat bez vainas apsūdzēti? Kā teica kāds polittehnologs, esat “balti un pūkaini” un kāds jums uzbruka bez jebkāda pamata?

Vai mēs esam bez vainas apsūdzēti? Desmitkārt esmu to atkārtojis, ka nav banku pasaulē, kas nekļūdās, kurām neatradīsi kādus trūkumus. Neviena. Pat tās, kuras sauc sevi par caurspīdības paraugiem. Bankām, kas apkalpo simtiem tūkstošiem maksājumu, desmitiem tūkstošiem klientu, kļūdas būs un ir. Katru dienu. Kontroles dienests no tām saņem un saņems desmitiem un simtiem ziņojumu katru dienu. Neatminos precīzu statistiku, bet pērn, šķiet, bija vairāk nekā 30 000 ziņojumu.

Un ko, visas šīs bankas ir naudas atmazgātājas, korumpantes un tamlīdzīgi? Protams, ka nē. Vai jūs domājat, ka bankas ar simtiem tūkstošiem klientu nav kļūdījušās? Un nav runa tikai par ofšoriem vai čaulas kompānijām. Ir simtiem lietu par krāpšanos ar PVN shēmām, aplokšņu algām, miljoni un miljardi eiro naudas iemaksas bankas automātos.  

Un nevajag jau tikai Latvijas virzienā skatīties. Par ko tās pašas ASV bankas ir saņēmušas milzīgus sodus? Par kļūdām, par iekšējās kontroles trūkumiem. Un ne tikai ASV, arī Vācijā, Nīderlandē, Šveicē, Lielbritānijā. Visur. Paskatieties, kas tagad notiek. Katru dienu jaunas ziņas, turklāt par piecu, desmit gadu veciem notikumiem. Te uzreiz jāsaka, ka pirms desmit gadiem noteikti nebija tik spēcīgas kontroles iespējamas kaut vai tamdēļ, ka nebija tik labu digitālo rīko, zināšanu, sadarbības ar mātes kompānijām un tamlīdzīgi. Arī čaulas kompānijas un ofšori bija salīdzinoši normāla parādība, protams, ar papildu riskiem. Esmu pārliecināts, ka šādus stāstus varētu izveidot par jebkuru Latvijas, Eiropas vai ASV banku. Par jebkuru.

Atgriežoties pie jautājuma, protams, mums bija kļūdas, bet jebkurā uzņēmumā var atrast kādas neatbilstības, perfekts nav neviens. Pat šķietami šķīstā Vatikāna banka bijusi ierauta skandālos, tai skaitā par naudas atmazgāšanu. Galvenais jautājums ir tikai par to, vai banka ir vai bija gatava un vēlējās neatbilstības novērst. Mēs bijām un to bijām atrunājuši arī savstarpējos nolīgumos ar regulatoriem, to apliecināja mūsu pēdējos gados paveiktie darbi.

Bet jūs vaino naudas atmazgāšanā? Ka esat veidojis uzņēmumu ar tādu domu? Ka valdes locekļi, darbinieki ir piedalījušies naudas atmazgāšanā! Nu, tieši tādiem vārdiem tas paziņots no ASV Finanšu ministrijas un jūs sakāt, tam nav nekāda pamata? FinCEN kāds ir maldinājis?

Te man ir tikai viens jautājums, kas iedeva šādu informāciju ASV partneriem. Lielākā daļa, par ko bija FinCEN ziņojums, bija informācija, kas jau sen bija publicēta dažādos medijos. Par vēsturiskiem notikumiem, ar kuriem esam saskārušies pēdējo 25 gadu laikā. Es nesaku, ka mēs neesam “figurējuši” šajos notikumos, kas aprakstīti dažādos pētnieciskās žurnālistikas materiālos. Es saku, ka, pirmkārt, mēs strādājām 25 gadus un pie mums katru dienu notika tūkstošiem maksājumu. Otrkārt, par katru no šīm lietām mēs esam snieguši visu informāciju regulatoram, izmeklējošām institūcijām un citiem, parādot, ko konkrētajās lietās esam darījuši un kā esam rīkojušies.

Vēl jāatzīmē, ka ir virkne informācijas, kur mēs nesaprotam, par ko FinCEN ziņojumā ir rakstīts, jo nekādi pierādījumi par to iedoti nav. Un ir virkne informācijas, kas ir vienkārši nepatiesības. Piemēram, par kukuļdošanu, Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem.  Kā kaut kas tāds varēja parādīties Trampa administrācijas ziņojumā?  

Runājot par to, ka bijām veidoti kā nezin kas. Tā vienkārši nav patiesība.  Ziniet, tikai viens neliels piemērs: visus pēdējos gados bijām liels hipotekārās kreditēšanas spēlētājs. Mums bija lielākais private equity portfelis Latvijā, investīciju pakalpojumi, tirdzniecības finansēšana, fondi un vēl un vēl, nemaz nerunājot par investīcijām Latvijas uzņēmumos, New Hanza kvartālā un tamlīdzīgi. Kredītportfelis, kur galvenokārt kreditējām Latvijā, bija gandrīz 1 miljardu liels. Un par mums paziņo šādas lietas.

Bet ABLV bankai ir piemērots Latvijā lielākais sods par iekšējo procedūru pārkāpumiem.

Lielākais sods nozīmē tikai to, ka mēs bijām viena no lielākajām un pelnošākajām bankām. Atbilstoši ieņēmumu lielumam nosaka sodu. Ja sodus saņem Google vai Microsoft, tie ir milzīgi, jo tādi ir arī šo uzņēmumu ieņēmumi.

Daudz esat jau runājis par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču? Tiešām uzskatāt, ka nomelnoja? Bija tik spējīgs…

Es teikšu tā, es neesmu naivs. Protams, ne jau viņš piezvanīja Trampam un pateica, klau, ir laiks. Varbūt viņš gribētu būt tik varens, bet ticu, ka telefonā viņam Trampa numura nav. Bet ilgstoši, pakāpeniski un slīpēti tā informācijas pludināšana varēja notikt. Jūs saprotiet, viņam ticēja, viņš ir Eiropas Centrālās Bankas padomes loceklis, viņš brauca uz Pasaules banku, Starptautisko Valūtas fondu, konsultēja visas Latvijas valdības, visus finanšu ministrus. Ticu, ka viņš bija arī regulārs viesis vēstniecībās. Kā jau teicu, vienlaikus to veicināja politiski notikumi, tai skaitā Trampa administrācijas un Krievijas attiecības, kuras ietekmēt, diemžēl, nav mūsu spēkos.

Kāpēc Rimšēvičs būtu ieinteresēts šādās darbības?

Atbildēšu ar pretjautājumu: kāpēc viņš draudzējās ar būvkompāniju vadītājiem un maksātnespējas administratoriem, kuri, cik var lasīt presē, nesa viņam likuma grozījumus par Latvijas banku un konsultēja par maksātnespējas jautājumiem. Lasot šīs ziņas es godīgi nevarēju saprast, vai tas tiešām ir joks.

Godīgi jums pateikšu, tieši Rimšēviča kungs patiesībā varēja būt tas, kas veicinātu, nevis bremzētu šīs jomas attīstību. Viņš varēja rosināt reformas, tās atbalstīt, uzstāties konferencēs, valdības sēdēs, aicinot stiprināt, piemēram, Kontroles dienestu. Vai viņš to darīja? Protams, ka nē. Un, ziniet, es piekrītu, kad viņš paziņoja, ka cīnījās pret nerezidentu bankām. Viņš tikai nedaudz neprecīzi izteicās. Viņš cīnījās pret reformām. Jo viņš taču vislabāk saprata, ka, ja nozare aug, vajag stiprināt arī kontroli, tiesībsargājošās iestādes, tikai tad mēs varētu būt otrā Šveice. Bet viņš, pieļauju, bija visvairāk ieinteresēts, lai Latvijā šī joma būtu nesakārtota, jo šādā veidā to varēja izmantot savā labā. Ar jebkuru nesakārtotu sistēmu ir vieglāk manipulēt. Un tad es lasu Bloomberg ziņās, ka Rimšēviča kungs jau pirms vairākiem gadiem baidījis bankas ar “amerikāņu atnākšanu”, ja ar viņu kāds negribēs sadarboties. Komentāri lieki.

Jūs vairākkārt stāstāt, ka valsts jums pagrieza muguru, ka esat par to apvainojies, bet kā jūs rīkotos ministru vietā, ja saņemtu šādus smagus apvainojumus par kādu no nozares uzņēmumu.

Pirmkārt, tiešām joprojām cilvēcīgi nesaprotu, kā vienas dienas laikā var pagriezt muguru un mēs pat netiekam uz tikšanos, lai skaidrotu situāciju, lai gan vēl pirms pērnā gada februāra notikumiem sēdējām ar amatpersonām pie viena galda, diskutējām par biznesa attīstību. Saprotu, ka amatpersonām šis laiks nebija viegls, jo saprotu, ko nozīmē FinCEN. Un es saprotu, ka finanšu joma ir ļoti sarežģīta un pārmaiņas, ar ko saskaras visas, pilnīgi visas pasaules bankas, ir nebijuša mēroga.

Ja es būtu ministrs, es tomēr nebītos tikties, runāt, saprast situāciju, pacelt telefona klausuli. Ja jums ir aizdomas par kādām darbībām, lūdzu, nāciet izmeklējiet. Taču FinCEN mērķis nebija mūs iznīcināt. Manuprāt, tas bija signāls Latvijai par tās nepaveiktajiem darbiem, savukārt mums par vēsturiski pieļautajām kļūdām.

Te tad vietā jautājums par to, kurš tad kuram ir melojis. Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola saka, ka runājat nepatiesību, ka esat jautājis par to, vai turpināt biznesu šeit vai pārcelt uz Luksemburgu. Jūs savukārt sakāt, ka viņa melo. Kā tad īsti ir?

Es teikšu tikai vienu. Nav runa par precīzu, burtisku un konkrētu jautājumu un atbildi vārds vārdā. Ar bijušo ministri tikāmies regulāri, pēdējo reizi 2017. gada decembrī Pilllar ēkā, kur stāstījām par New Hanza iecerēto attīstību. Tas bija divus mēnešus pirms FinCEN paziņojuma.

Stāstījām par jauno bankas ēku, kuru bijām plānojuši 55 000 m2 lielu ar kopējām investīcijām vairāk nekā 100 000 miljonu eiro. Tā ir liela investīcija Latvijai, būvniekiem un tas noteikti liecināja par mūsu vēlmi biznesa attīstīt arī turpmāk. Kopumā New Hanza plāni bija vēl daudz lielāki. Un kā jūs domājat, mēs to būtu darījuši, ja mums nebūtu ticība, ka mūsu bizness šeit ir vēlams? Un kā jums šķiet, vai kāds teica, ziniet, labāk nevajag, liecieties mierā, biznesā jums tik labi vairs neies vai tamlīdzīgi? Protams, ka nē.

Žurnālistiem ir tāds darbs, izvilināt konkrēti: melojāt, nemelojāt un tamlīdzīgi, bet es pēc būtības runāju. Mūsu plāni visiem patika. Tās ir darba vietas, ekonomikas attīstība, algas, nodokļi, partneru piesaiste, kontraktoru piesaiste un tā tālāk. Es jums pateikšu tā, mans secinājums ir vienkāršs, līdz 13. februārim bijām vēlami Latvijai, tad vienā dienā nacionālajam biznesam, kāds bijām mēs, tika pateikts uzredzēšanos.

Nacionāls uzņēmums, bet jūs taču apkalpojāt faktiski tikai nerezidentus?

Pirmkārt, tā nav gluži taisnība. Bija arī daudz vietējo klientu. Otrkārt, par kādu kompāniju mēs uzskatām, piemēram, farmācijas uzņēmumu Grindex, kas lielāko daļu savas produkcijas eksportē? Nav būtiski, kādos tirgos strādā, būtiski, no kurienes nāk kapitāls un kur tas tiek pēc tam investēts. Es nevaru iedomāties, ka Latvijā radīsies kāds startup uzņēmums, kas apkalpos tikai ārvalstu klientus un mēs to nesauksim par nacionālu uzņēmumu, vietējā kapitāla uzņēmumu. 

Izsludinājāt miljonu par patiesību, proti, kas pierādītu jūsu tēzi, ka tā bijusi apzināta vēlme panākt jūsu likvidāciju. Ir rezultāti? Kāds kļuvis par miljonāru?

Par miljonāru nav, bet ir informācija, par kuru ir samaksāts. Un es tiešām ticu, ka tas bija plāns – panākt piespiedu likvidāciju, izmantojot ģeopolitisko situāciju.

Bet par miljonu? Vai ir kādi pierādījumi?

Ir pavedieni. Ir norādes. Es tikai gribu precizēt, ka šīs aktivitātes laikā jebkurš var sniegt informāciju arī par citiem sistēmas trūkumiem, kas varētu pierādīt, ka tā bija ar nolūku radīta koruptīva, ka kāds tajā nepārtraukti tirgojās ar ietekmi. E-pasti, ziņojumi, un tamlīdzīgi. Advokātam turpina ienākt informācija no dažādiem ar banku sistēmā savulaik strādājošiem cilvēkiem, kuri saskārušies ar Latvijas Bankas prezidenta norādījumiem, aicinājumiem uz sadarbību un tamlīdzīgi. Mūsu advokāti turpina strādāt, meklēt, saprast.

Rimšēviča lieta nebija vienīgā, ar kuru tikāt saistīti. Vēl bija administratora Bunkus slepkavība. Kā tad ir - varēja vai nevarēja Bunkus būt par likvidatoru? Par to joprojām ir atšķirīgi viedokļi.

Ziniet, ir traģiski, ka, runājot par pašlikvidācija vai piespiedu likvidācija, tiek izmantots arī tik traģisks notikums. Bet tas nav pārsteigums, jo daudzi centās izmantot situāciju, kad saskārāmies ar grūtībām. Arī Bunkus ģimene centās paust kaut kādas aizdomas. Es ceru, ka tā nav apzināta darbība, bet vairāk nezināšana.

Manuprāt, kopumā nav būtiska nozīme tam, vai viņš varēja būt, vai nevarēja būt (par administratori).  Taču atbilde man ir skaidra - par likvidatoru viņš nevarēja būt. Ar lielu varbūtību domāju, ka Bunkus brāļi vienkārši to nezina, bet no plašākiem komentāriem gan atteikšos, jo tā jau ir informācija par klientu un viņa sazarotajām attiecībām ar banku. Jebkurā gadījumā man bija ļoti liels pārsteigums TV 3 raidījuma sižets, kur tika minēts, ka viņš tik aktīvi bija saistīts ar darbībām par ABLV likvidāciju. Cik varēja noprast no sižeta, tā jau izskatījās pēc tirgošanās ar ietekmi, kur iesaistīja pat diplomātus un starptautisko auditoru PwC. Nu, diemžēl, daudzi centās un, iespējams, vēl joprojām cenšas izmantot šo situāciju.

Metodoloģija apstiprināta. Vai paredzat, ka būs klienti, kuri pārbaudes neizies?

Tas jau ir likvidatoru darbs, taču jebkurā bankā, jebkurā Latvijas bankā būs un būtu klienti, kuru pārbaudes varētu ieilgt un par kuriem būtu un ir jāziņo Kontroles dienestam, ja ir parādījušies jauni fakti, jaunas aizdomas, jaunas publikācijas, jaunas sankcijas un tamlīdzīgi. Ja mēs veiktu tagad pārbaudes jebkurā no bankām, tur būtu desmitiem un pat simtiem gadījumu, kas būtu papildu jāpārbauda, esmu pārliecināts. Vēl jo vairāk, ja mēs runājam par vēsturiskajiem datiem.

Bankas nav izmeklēšanas iestādes, tās cenšas, bet nespēj izkontrolēt katru situāciju, katru niansi, katru atslēgvārdu un tamlīdzīgi. Cenšas, bet par 100% tas nav un nekad nebūs iespējams. Tas ir līdzīgi kā uzbūvēt ceļu, salikt luksoforus, ātruma mērītājus un autobraucējiem pateikt – tagad noteikumi ir šādi, stingri kontrolēsim, skatīsimies, sodīsim. Visi autovadītāji, nokārtojot tiesības, saka jā, protams, tā darīsim. Un kā jums šķiet, vai visi autovadītāji tos ievēro. Nē. Viņi brauc par ātru, izdara nepareizus pagriezienus. Policija tad viņus ķer, ar dažādām metodēm, un par to braucēji tiek sodīti.

Vai paredzat, ka būs arī naudas konfiskācijas? Naudas aresti? Cik daudz?

Nespekulēšu ar daudzumiem, procentiem vai tamlīdzīgi. Naudas arestēšana, konfiskācijas notiek nepārtraukti, katrā no bankām. Kad finanšu iestādes pamana neatbilstības, par to vienmēr tiek ziņots. Lēmumus par šādiem procesiem pieņem Kontroles dienests vai policija. Pēc tam tiek rosināti kriminālprocesi, ja pastāv kādas aizdomas un tad lemts par konfiskāciju. Tas notiek visā pasaulē, ik dienas. Vai būs konfiskācijas mūsu gadījumā, nezinu, par to būs atbildīgi likvidatori un metodoloģija noteikti palīdzēs noskaidrot precīzi, vai ir klienti, par kuriem ir jāziņo.

Vai patiesībai atbilst informācija, ka veidojat investīciju kompāniju, kas vēlas savākt investorus un izpirkt daļu no bankas bijušajiem aktīviem?

Es teikšu tā. Pirmkārt, esmu ļoti priecīgs, ka ar jaunu uzņēmuma dibināšanu man ir iespēja ne tikai investorus piesaistīti, bet arī noturēt daļu darbinieku, no kuriem virkne vēlējās pārcelties uz Krieviju, Vāciju, Lielbritāniju. Labi pelnoša nozare ir iznīcināta, tajā tika maksātas labas algas, attiecīgi arī nodokļi. Bet, jā, atgriežoties pie jautājuma, veidoju investīciju kompāniju, runāju ar potenciālajiem investoriem, arī no Latvijas un arī pats ieguldīšu savu naudu. Cenšos investorus pārliecināt, ka Latvija joprojām ir vieta, kur investēt, neskatoties uz visiem notikumiem, kas ar mums notika. Un atsaucība ir. Vai mēs centīsimies izpirkt daļu no aktīviem, to tagad nevaru pateikt. Jāskatās, kādas būs iespējas, cik daudz naudas izdosies savākt un citus faktorus. Par to kopumā šobrīd ir pāragri runāt.

Rīdzinieki pamana Hanzas Perons būvniecību? Vai tas šobrīd pieder bankai un kad tiks atvērts?

Hanzas Perons pieder Pillar Development uzņēmumam, attiecīgi pastarpināti likvidējamai bankai. Tas tiek būvēts, lai palielinātu aktīvu vērtību, jo bija brīdis, ka tur draudēja palikt nepabeigta jaunceltne.  Bet, jā, tur šobrīd veltām daudz laika, gribam pabeigt objektu, lai Rīgā būtu jauna, kvalitatīva un moderna kultūras un atpūtas pasākumu vieta. Mani darbinieki to apliecinās, ka bankā mēs vienmēr, ja kaut ko darījām, tad darījām cik nu iespējams kvalitatīvi. Ceru, ka arī Hanzas Perons tāds izdosies.

Kādā veidā turpināt sadarbību ar vienu no lielākajiem bankas akcionāriem Oļegu Fiļu. Šobrīd viņš vairāk redzams, risinot strīdus ar bijušo sievu.

Oļega privātās dzīves nianses lai komentē viņš pats. Mēs esam sadarbojušies ar Oļegu jau vairāk nekā 25 gadus. Tā bijusi ļoti vērtīga sadarbība. Jaunajos uzņēmumos, ko dibinu es, Oļegs vairs nav pārstāvēts, viņam ir savi projekti un aktivitātes. Tas, ka viņam ir vairāk brīva laika, apliecina tikai to, ka akcionāriem šobrīd bankas likvidācijas procesā daudz pienākumu nav, ar to nodarbojas likvidatori.

Tātad var teikt, ka ar Oļegu biznesā šobrīd kopīgus biznesus neveidojat?  

Tas, cik tas attiecas uz jaunajiem uzņēmumiem, jā. Taču mēs joprojām esam likvidējamās bankas lielākie akcionāri un ikdienā apmaināmies arī ar viedokļiem par banku un arī jauniem biznesiem. Esam kopā nostrādājuši 25 gadus. Tā bija ļoti laba un ļoti līdzsvarota sadarbība, jo katram no mums ir savas stiprās un vājās puses, kuras biznesā labi līdzsvarojās.

Kas notiks ar Laikmetīgās Mākslas muzeju?

Ļoti grūti atbildēt. Esam atraduši līdzekļus, lai pabeigtu muzeja arhitektūras un būvniecības projekta izstrādi. Šī gada laikā projekts būs pabeigts līdz tādam līmenim, lai varētu sākt tā būvniecību. Šobrīd meklējam jaunus atbalstītājus, mecenātus, runājam ar amatpersonām, ko darīt. Situācija ir sarežģīta, taču ļoti gribētu, lai Rīgai beidzot ir savs Laikmetīgās mākslas muzejs. Turklāt moderns un kas atbilstu pasaules labākajiem paraugiem. Tāds tas bija plānots.

Jums nesen pārmeta, cik vispār morāli ir tieši jums būvēt muzeju, kas ir tik būtiska celtne un vieta visai Latvijai?

Es teikšu tā (domā).. kopā ar Teterovu ģimeni un Oļegu mums nebija plāna būvēt muzeju, lai tur izkārtu savu plakātu, lai pēc tam mūs visi apjūsmotu. Tā bija un ir īsta vēlme izveidot Latvijai kaut ko unikālu, jo mums patīk laikmetīgā māksla un tas lieliski iederējās arī mūsu New Hanza koncepcijā. Ja man amatpersonas teiks, beidz, pārtrauc projektu, tas nav morāli labi, Tu Latvijai dari sliktu, es projektu no savas puses pārtraukšu nekavējoties. Tas nav muzejs mecenātiem.

Kā jūs pats pavadāt brīvo laiku? Iepriekš intervijās teicāt, ka esat sācis vairāk smēķēt un dzert?

Tas bija krīzes laikā. Kopumā dzeru diezgan maz, ik pa laikam uzsmēķēju, tas gan. Galvenokārt cigārus. Brīvo laiku pavadu ar ģimeni. Cik nu man ir iespēja, brīvdienās esam kopā un cenšos arī telefonā neskatīties un uz e-pastiem tad neatbildēt. Vismaz divas reizes gadā cenšamies kaut kur aizbraukt, un plānoju tā, lai tās būtu vismaz 2 nedēļas no vietas, lai pilnībā atslēgtos no ikdienas. Kopumā esmu laimīgs, jo man ir stipra ģimene, cenšos par to rūpēties. Protams, viss notikušais ir ietekmējis mūsu visus, bet cenšos distancēt personīgās lietas no biznesa. Ne vienmēr tas izdodas. Sieva ļoti šo visu pārdzīvoja.

Noslēgumā – vai kaut ko nožēlojat, ko varējāt darīt labāk, veiksmīgāk – tad, kad vēl bija banka?

(Ilgi domā) Ziniet, man nevajadzēja tik ļoti paļauties, ka Latvija vēlas būt reģionālais finanšu centrs. Es ticēju, ka tā ir valsts vīzija. Tas bija ierakstīts mūsu valsts finanšu attīstībās plānā, un tikai pirms mēneša šo punktu valdība svītroja. Man vajadzēja arī vairāk ieklausīties pazīmēs un noticēt, ka Trampa administrācijas konflikts ar Putinu tikai pieaugs, pat ja tas ir īstais iemesls ASV rīcībai, kā arī tanī, ka AML prasības pieaugs vēl straujāk. Daudz straujāk. Mēs jau veicām reformas,  būtiski mazinājām klientu skaitu, ieviesām stingrākas AML prasības, bet tik lielu banku nav viegli pat vairākos gados mainīt. Turklāt mūsu taktika bija veidot attiecības ar ASV pa tiešo, atverot tur pārstāvniecību. Iespējams, tas nebija pareizi.

Un treškārt, tiešām man ir žēl, ka pēdējos 10 gadus mēs ļoti maz komunicējām ar sabiedrību. Par mums vienkārši nezināja, uzskatīja par ļoti noslēgtu organizāciju, kas, protams, rada dažādus mītus. Tiešām nejauša sakritība, ka 2017. gada decembrī darbā pieņēmām jaunu komunikācijas vadītāju, kura devums krīzes laikā bija ļoti būtisks. Vai viņš pats par to bija laimīgs, nezinu, bet tagad komunikācijas vērtību saprotu daudz labāk, tāpēc arī piekritu intervijai ar jums. Pirms diviem gadiem jums nebūtu nekādu cerību (smejas).