Jaunākās ziņas par tēmu Centrālā statistikas pārvalde

CSP ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī. CSP ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijā un par datu pareizību, kurus ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

Tēma:

Centrālā statistikas pārvalde

CSP ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī. CSP ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijā un par datu pareizību, kurus ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrija plāno atlaist 40 darbiniekus

Mazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm.

Maijā kosmētikas un elektronikas pārdošanā pieaugums, bet kritums pārtikas preču tirgū

Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam.

Centrālā statistikas pārvalde uzņemsies pārtikas preču cenu uzraudzību

Valdība sper nākamo soli regulējuma pilnveidē - paredz ieviest jaunu cenu salīdzināšanas rīku. Savukārt cenu izmaiņas veikalu plauktos varētu redzēt jau šomēnes.

Zemākas cenas veikalu plauktos varētu redzēt jau šomēnes

Latvijā dzimstība turpina sarukt sesto mēnesi pēc kārtas.

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties

2025. gada maijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8 %, un kopš aprīļa tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins.

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis maijā samazinājies

Ilustratīvs attēls

Inflāciju Latvijā ietekmē vietējais pārtikas cenu kāpums un pasaules ekonomikas problēmas, paziņo Finanšu ministrija

Cenas mainās, bet atelpas sajūtas nav - pārtika joprojām topa augšgalā

Maijā vidējais patēriņu cenu līmenis samazinājās līdz 3,6 %.

Maijā visstraujāk auga kafijas, gaļas un sviesta cenas – kritums degvielai un siltumam

RIX Rīgas lidostas terminālis.

6 populārākie ārvalstu braucienu galamērķi latviešiem

Banku analītiķi Latvijā maijā prognozē gada inflāciju 3,7-3,8% apmērā.

Latvijā pārtikas cenas palielinājušās, bet elektroenerģija un degviela kļuvusi lētāka

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 140 185 iedzīvotāji.

Pašvaldību vēlēšanās līdz šim nobalsojuši 10,18% balsstiesīgo

Cilvēki Brīvības laukumā.

Cilvēki aizbrauc un mirst, bet bērnus nedzemdē: jaunākie dati par to, kā Latvija zaudē iedzīvotājus

Iedzīvotāju skaits pieaudzis četros Latvijas novados.

Noskaidrots, cik cilvēku patlaban dzīvo Latvijā, Igaunijā un Lietuvā

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Ļoti daudz iedzīvotāju pašvaldību vēlēšanās pieteikušies balsošanai pa pastu

Lauku viensēta Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā 2022. gadā.

Eiropā ir tikai trīs valstis, kas ir mazāk apdzīvotas nekā Latvija

Tikai 36% aptaujāto iedzīvotāju visā Latvijā, uzskata, ka, viens dodoties uz izglītības iestādi, bērns būs drošībā.

Aptauja atklāj satraucošu statistiku par bērnu drošību Latvijā

Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 8,3%.

Vidējā darba samaksa "uz papīra" Latvijā pieaugusi līdz 1757 eiro mēnesī

Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Raimonds Lapiņš: birokrātija māk izstāstīt, cik šausmīgi daudz darba izdarīts

Katrs desmitais centienus turpināt sociālo dzīvi (11,9%) un finansiālo ieguvumu no darba (10,3%) minēja kā būtiskus motīvus.

Latvijas pensionāri pastāstījuši, kāpēc viņiem nākas atgriezties darbā

Rīga.

2025.gada pirmajā ceturksnī darba tirgū mērenas svārstības

2024.gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15-74 gadu vecumā pieauga par 6,9 tūkstošiem.

Biroji tukšāki, nekā domājam: attālinātais darbs nekur nav pazudis - tas ir pat pieaudzis!

No attālināti strādājošajiem 58,2 % bija sievietes un 41,8 % – vīrieši.

Par teju 7 tūkstošiem pērn pieaudzis attālināti strādājošo darbinieku skaits

Dzimstības rādītāji liecina, ka kopš 1994. gada mātes vidējais vecums ir palielinājies. 2023. gadā mātes vidējais vecums bija 30,4 gadi, kas ir par 1,8 gadiem vairāk nekā 2011. gadā.

Ne tikai bērni dzimst mazāk, bet arī jauno māmiņu vidējais vecums palielinās

Noslēgto laulību skaits pieaudzis par 31,9 %.

Piedzīvots straujākais laulību skaita kāpums pēdējos gados

Angļu valodā lietotais termins "Return migration" nozīmē atgriešanos atpakaļ savā mītnes zemē, bet "remigration" savukārt ir atkārtota migrācija, kas ne vienmēr nozīmē atgriezties uz savu mītnes vietu.

Kad pareizi lietot vārdu "remigrācija"? Valodnieki secina, ka tiesību aktos termins nav lietots pareizā nozīmē

Jaundzimušo skaits turpina sarukt.

Latvijā piekto mēnesi pēc kārtas reģistrēts mazāk par tūkstoti jaundzimušo

Ilustratīvs attēls.

Latvijā pārskaitīti strādājošie ukraiņu bēgļi. Kur viņi nopelna iztiku?

Latvijā strādā ap 9000 Ukrainas valstspiederīgo

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

Inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3,3 procentiem

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā dzimstība samazinās neatkarīgi no attiecību formas.

Vai nākotnē vispār vairs neprecēsies? Statistika šokē - ģimeņu bez reģistrētas laulības vairāk nekā jebkad

58,8 % iedzīvotāju atzinuši – viņi nevar atļauties vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām.

Vai tā vispār ir dzīve: Latvijā cilvēkiem trūkst naudas jaunām drēbēm, brīvdienām un pat draugu vakariņām

Iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji – zemākie līdz šim reģistrētie.

Iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji – zemākie līdz šim reģistrētie

12 gadu laikā galvaspilsētu pametuši vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju: pirmo reizi vēsturē Rīgā mazāk cilvēku nekā Viļņā

2025.gada janvārī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 462 bija zēni, kas ir par 14,3% jeb 77 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 419 bija meitenes, kas ir samazinājums par 18% jeb 92.

Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits janvārī sarucis par 16,1%

Monitora ekrāns. Attēlam tika ilustratīva nozīme.

Svētdienas rītā bija traucēta vairāku valsts iestāžu mājaslapu darbība

Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka piena produktu cenu kāpumam ir acīmredzams izskaidrojums - vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža.

Cenu absolūtais rekordists – sviests! Patērētājs izmisis: "Ne tikai maksā vairāk, bet dabū mazāk?"

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,7 %.

Gada inflācija Latvijā februārī pieaugusi līdz 3,7%

2024.gadā 0,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023.gadā - 0,6%).

2024.gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%

Latvija pērn no Krievijas importējusi ieročus un munīciju 796 800 eiro vērtībā.

Rekordaugsts importa apjoms: Latvija no Krievijas ievedusi ieročus un munīciju par gandrīz 800 tūkstošiem eiro

Rīga ziemā.

Decembris kļuvis par labāko mēnesi tūrismam Rīgā kopš 2019. gada

Pērn dzimušo skaits Latvijā samazinājies par 13,2%.

Pērn dzimušo skaits Latvijā samazinājies par 13,2%

2024. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 7,4 %.

2024. gadā būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 7,4 %

2024. gadā piena iepirkšanas un pārstrādes uzņēmumi iepirka 833,7 tūkstošus tonnu svaigpiena, kas ir par 5,2 tūkstošiem tonnu jeb 0,6 % vairāk nekā 2023. gadā.

Pērn saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

FM: vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā samazinājās līdz 2,1% no IKP

Īlons Masks ar dēlu Vašingtonas Kapitolijā 2024. gada 5. decembrī

Īlons Masks prognozē divu kontinentu izmiršanu

Salīdzinot ar 2023. gada decembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Pērn decembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8 %

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 12% Latvijas iedzīvotāju jeb katrs astotais pērn neapmeklēja zobārstu, lai arī bija tāda nepieciešamība. Galvenais iemesls gana skaudrs - šī sabiedrības daļa gluži vienkārši nevarēja finansiāli atļauties samaksāt par zobārstniecības pakalpojumiem.

Daudzi Latvijā cieš zobu sāpes, bet ne jau tikai baiļu dēļ. Galvenais iemesls ir gana skaudrs

2024. gada novembrī Latvijā reģistrēti kopumā 940 jaundzimušie, kas ir par 12,9% jeb 139 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī.

Jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā piedzimst mazāk nekā 1000 bērnu

Latvijā par 10,5 procentiem pieaugusi kafijas cena

Uztura speciāliste pastāsta, kā vairāk ēst veselīgos dārzeņus, ne tikai "tomātiņu un gurķīti"

2019. gadā pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 100 300 audzēkņi, kamēr 2023.gadā to skaits sarucis līdz 94 800 bērniem.

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ievērojami sarucis bērnudārznieku skaits

Paaugstinoša ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Novembrī ražotāju cenu līmenis gada laikā samazinājās par 1,2 %

Faktiskā bezdarba līmenis novembrī bija 6,6 %, reģistrētā – 5,1 %.

Bezdarbs Latvijā: kāda šobrīd ir situācija?

Jaundzimušie Bērnu slimnīcā Gaiļezerā.

Latvijā mēneša laikā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi ir mazāks par tūkstoti

"Rail Baltica" centrālā mezgla būvlaukums Rīgas Centrālajā stacijā

Neizdosies piesaistīt aizņēmumu "Rail Baltica" būvniecībai, uzskata Finanšu ministrija

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka ideālā pasaulē IKP vajadzētu balstīt trim vaļiem - privātajam patēriņam, investīcijām un eksportam, kas turklāt skatienu vērstu ilgtspējības virzienā, nodrošinot līdzsvaru ne tikai šodien, bet arī rīt.

Nākamgad IKP būtu jāpieaug straujāk, uzskata ekonomisti

Pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme par 16,7%.

Trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājies par 1,6 procentiem

2024. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vidējais atalgojums valstī pieaug; vislielākās algas finanšu un apdrošināšanas jomā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks piedalās Latvijas "FinTech" forumā Mazajā Ģildē.

Latvijas Bankas prezidents Kazāks norāda uz nepieciešamību ātri rīkoties, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi

Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Bezdarba līmenis Latvijā trešajā ceturksnī nedaudz pieaudzis

unsplash.com

Samazinājies attālināti strādājošu darbinieku skaits

Skatīt vairāk