Vai tā vispār ir dzīve: Latvijā cilvēkiem trūkst naudas jaunām drēbēm, brīvdienām un pat draugu vakariņām
Lai arī pēdējā gada laikā Latvijā vērojama neliela situācijas uzlabošanās, dati tomēr ir satraucoši - vairāk nekā pusei iedzīvotāju joprojām nav pieejamas visas pamatvajadzības.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā 58,8 % iedzīvotāju atzinuši – viņi nevar atļauties vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām. Gadu iepriekš šis rādītājs bija vēl augstāks – 59,9 %.
Pozitīva tendence redzama tajā, ka samazinājies to cilvēku skaits, kuri finansiālu iemeslu dēļ nevar nomainīt nolietotās mēbeles vai apģērbu pret jaunu. Ja 2023. gadā 27,7 % iedzīvotāju atzina, ka nevar atļauties iegādāties jaunas mēbeles, tad šogad šis īpatsvars sarucis līdz 23 %. Arī iespēja nomainīt novalkātas drēbes pret jaunām, nevis lietotām, kļuvusi pieejamāka – šogad to nevarēja atļauties 8,5 % iedzīvotāju (2023. gadā – 11,8 %).
Tāpat ir nedaudz sarucis to cilvēku skaits, kuri nevar atļauties ik gadu doties nedēļu garās brīvdienās ārpus mājām – no 32,9 % 2023. gadā līdz 30,9 % šogad.
Tomēr, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, dati liecina arī par satraucošām tendencēm. Pērn samazinājies to cilvēku skaits, kuri varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai dzērienu – šāda iespēja bijusi 79,9 % iedzīvotāju (2023. gadā – 82 %). Naudas trūkuma dēļ šo vienkāršo sociālo aktivitāti nevarēja atļauties 5,4 % iedzīvotāju.
Savukārt regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs, kas saistītas ar naudas izdevumiem, pērn varēja nedaudz vairāk nekā puse jeb 50,7 % iedzīvotāju (2023. gadā – 49,4 %). Vienlaikus naudas trūkuma dēļ šajās aktivitātēs nevarēja iesaistīties 15,6 % iedzīvotāju, kas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (17,4 %).
Dati skaidri parāda – lai arī kopumā materiālās situācijas uzlabošanās ir jūtama, ievērojama daļa Latvijas sabiedrības joprojām dzīvo ar būtiskiem ierobežojumiem, kas ietekmē viņu ikdienas dzīves kvalitāti.
Cik lieli skaitās neparedzēti izdevumi?
Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2024. gadā tika ņemts vērā 2021. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2024. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 510 eiro un 2023. gadā – 450 eiro.
Iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji – zemākie līdz šim reģistrētie
2024. gadā materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 10,9 % iedzīvotāju (kopš 2023. gada kritums par 2,6 procentpunktiem) un dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai – 5,3 % iedzīvotāju (kopš 2023. gada samazinājums par 0,9 procentpunktiem). Tie ir zemākie rādītāji, kādi līdz šim ir reģistrēti, aptaujājot iedzīvotājus no katras simtās Latvijas mājsaimniecības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Starp trūcīgākajiem iedzīvotājiem materiālā un sociālā nenodrošinātība mazinājās visstraujāk
Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem. Šajā iedzīvotāju grupā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars nokritās par 3,3 procentpunktiem, pērn sasniedzot 14,7 %. Tomēr, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, vistrūcīgākie iedzīvotāji joprojām bija ievērojami vairāk pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai nekā pārējie. Starp iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti bija 6,2 %, tomēr kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm pašu ieskatā piemita pat nelielai daļai (0,8 %) turīgāko iedzīvotāju, jo šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums.
Rīdzinieki un pilsētas viesi bauda pavasarīgo 29. martu
Sestdiena, 29. marts, daudzviet Latvijā kļuva par siltāko dienu kopš gada sākuma un cilvēki steidza to izbaudīt.
Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji - iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 5 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām (pamatnepieciešamību uzskaitījumu skat. “Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji”).
Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 6 tūkstoši mājsaimniecībām.
