Īlons Masks prognozē divu kontinentu izmiršanu
Pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks ir noraizējies, ka dzimstības pasliktināšanās rezultātā var izmirt pat veseli kontinenti. Dzimstības stimulēšanai viņš piekrīt idejai, ka sievietēm vajadzētu saņemt nodokļu brīvdienas, lai viņas varētu atļauties dzemdēt vairāk bērnu.
Worth a try. Something needs to change or Europe and Asia (and most of Earth) will disappear! https://t.co/xX3od3OCGD
— Elon Musk (@elonmusk) January 27, 2025
Sev piederošajā mikroblogošanas vietnē “X” viņš atzinīgi novērtējis zviedru labējā aktīvista Pētera Imanuelsena jeb “Peter Sweden” priekšlikumu nodrošināt dzemdētspējīgām sievietēm nodokļu brīvdienas. “Vērts pamēģināt. Kaut kam ir jāmainās, pretējā gadījumā Eiropa un Āzija (un lielākā daļa Zemes iedzīvotāju) izzudīs!” komentēja Masks.
Pats Masks aktīvi rīkojas, lai novērstu cilvēces izmiršanu, viņam pašam šobrīd ir 11 bērni , kas nākuši pasaulē attiecībās ar trim sievietēm, bet pirmais bērniņš nomira 2002. gadā 10 nedēļu vecumā no pēkšņās nāves sindroma.
Pašlaik pasaulē dzīvo apmēram, 8,03 miljardi cilvēku, un izdevums “The Lancet” pērn brīdinājis, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā trijās ceturtdaļās pasaules valstu un teritoriju (155 no 204) vairs nebūs pietiekami liels dzimstības koeficients, lai nodrošinātu normālu paaudžu nomaiņu, bet līdz 2100. gadam šādu problēmu prognozē jau 198 valstīs un teritorijās, turklāt 54 procenti no planētas dzimušajiem bērniem pasaulē nāks Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša — pašlaik tas ir apmēram ceturtdaļa.
Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1 jeb minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti. “The Lancet” šo rādītāju pasaulē 2050. gadā prognozē 1,8, bet 2100. gadā — pat 1,6. Turklāt šī gadsimta beigās tikai sešās pasaules valstīs (Čada, Nigēra, Samoa, Somālija, Tadžikistāna un Tonga), šis rādītājs pārsniegšot 2,1, savukārt 13 valstīs tas būšot pat mazāks nekā 1,0. Rietumeiropai 2050. gadā šo rādītāju prognozē kā 1,44, bet 2100. gadā — 1,37.
Spriežot pēc Latvijas oficiālā statistikas portāla datiem, kas aptver laikposmu no 1965. gada, tikai no 1986. līdz 1988. gadam Latvijas teritorijā šis koeficients ir bijis augstāks par 2,1, un no 2,2 turpinājis kritumu līdz pat 1,1 1997. gadā. Pēc tam tas pakāpeniski paaugstinājies (izņemot strauju kritumu no 2009. līdz 2011. gadam, kad tas nokritās līdz 1,3) un 2017. gadā sasniedza 1,7. Kopš tā laika koeficients atkal samazinājies, un 2023. gadā nokrities līdz 1,4.
