"Manā vietā jau bija cits cilvēks," - līderības attīstības eksperte Olga Dzene atklāj savu "mātes soda" pieredzi
Latvijā šobrīd reģistrēta vēsturiski zemākā dzimstība. Šī tendence rada pamatotu satraukumu gan politiķiem, gan sabiedrībai, taču bieži tiek aizmirsts – aiz šiem skaitļiem stāv īsti cilvēki un viņu sarežģītie lēmumi. "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante un līderības attīstības eksperte Olga Dzene uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes atliek vai atsakās no bērnu dzemdēšanas, ir t.s. “mātes sods” – ne tikai emocionāls, bet arī profesionāls un finansiāls trieciens, ko nākas izciest pēc bērna piedzimšanas.
Bērns – karjeras beigas?
“Es piedzemdēju bērnu, kad man bija 32 gadi. Ir jārunā par to, lai sievietes vispār gribētu bērnus,” TV24 raidījumā "Preses klubs" stāsta Dzene. Viņas pieredze spilgti iezīmē sistēmiskās problēmas, ar ko sastopas daudzas Latvijas sievietes. “Kad sieviete piedzemdē, viņa zaudē kaut ko: zaudē karjeru, zaudē atalgojumu, zaudē savu laiku un izaugsmi.”
Eksperte atzīst, ka pati piedzīvojusi diskrimināciju pēc bērna piedzimšanas. Atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņas darba vieta jau bija aizņemta: “Vadītājs man teica: ‘Nezinu, nu izdari kaut ko!’ Ko es tieši varēju izdarīt? Uzrakstīt atlūgumu!”
Lai arī pēc likuma darba devējam bija jānodrošina viņai vieta, tomēr tiesvedība vai sūdzības viņai nav nākušas prātā – tas vienkārši bijis jāpieņem. “Es gribu pateikt to, ka tiešām sievietēm ir mātes sods. Viņas, pirmkārt, pēc tam zaudē profesionālajā jomā,” viņa uzsver.
Sabiedrības spiediens un divas maiņas
Olga norāda arī uz citu svarīgu aspektu – sabiedrības ekspektācijām un spiedienu, kādam sieviete tiek pakļauta pēc bērna piedzimšanas. “Sabiedrībā ir milzīgas ekspektācijas par to, kādai mātei tev ir jābūt,” viņa saka, atklājot, ka atgriezusies darbā, kad bērnam bija tikai seši mēneši: “Kāpēc? Tāpēc, ka es vienkārši nevarēju izdzīvot finansiāli.”
Turklāt sievietei, atgriežoties darbā, jāturpina pildīt mājsaimniecības lomu – un tas nozīmē dubultu slodzi. “Ir tā, ka sievietei ir divas maiņas! Ir darbā maiņa, tad ir mājās maiņa. Šeit ļoti nozīmīga ir arī vīriešu loma – kādas viņam ir attiecības ar savu sievu, kā viņš atbalsta, cik lielu daļu no mājas darbiem un bērna audzināšanas viņš pats uzņemas.”
Otrā bērna cena
Kad jautāts, kāpēc nav izvēlējusies vēl vienu bērnu, Dzene ir ļoti tieša: “Es vienkārši nevarēju atļauties vēl otro bērnu.” Viņa norāda, ka saskaņot darba dzīvi ar bērna audzināšanu jau tā bija ļoti sarežģīti: “Man vēl vajadzēja maksāt auklītei...”
Latvijā jau septīto mēnesi pēc kārtas piedzimuši mazāk nekā 1000 bērnu
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā piedzimuši par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā aizvadītajā gadā analogā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.
2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544. Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.
Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti.
2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976. Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 11 096 mirušie, kas ir par 5% jeb 584 mazāk nekā 2024.gada pirmajos piecos mēnešos, kad tika reģistrēti 11 680 mirušo.
Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 6418 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 6228 pārsniedza dzimušo skaitu.
2025.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrētas 3005 laulības, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir par 26,9% jeb 637 laulībām vairāk. Šogad 1.jūnijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,832 miljoni.
