Pārtikas cenas ceļ Latviju inflācijas topa augšgalā
Patēriņu cenu gada inflācija Latvijā 2025. gada jūlijā sasniedza 3,8%, saglabājoties līmenī ar iepriekšējo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mēneša laikā cenas vidēji pieauga par 0,1%. Šis rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem eirozonā, kur, pēc “Eurostat” ātrā novērtējuma, vidējā inflācija jūlijā bija 2,0%.
Lielāka inflācija reģistrēta tikai Slovākijā, Horvātijā un Igaunijā. Eksperti prognozē, ka Latvijas inflācija arī turpmākajos mēnešos saglabāsies būtiski virs eirozonas vidējā līmeņa, jo nav pazīmju, ka tā strauji saruktu.
Pārtika – galvenais cenu kāpuma dzinējspēks
Lielāko ietekmi uz inflāciju turpina atstāt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums, kas gada griezumā jūlijā palielinājās līdz 6,9% (no 6,3% jūnijā). Tas veidoja 1,8 procentpunktus no kopējās inflācijas. Mēneša laikā pārtikas cenas pieauga par 0,3%, un eksperti norāda, ka vasaras periodā pārtikas cenu līmenis saglabāsies augsts bāzes efektu dēļ. Rudenī un ziemā cenu svārstības lielā mērā noteiks ražas apjomi un kvalitāte, kā arī energoresursu izmaksas.
Atsevišķās kategorijās vērojamas būtiskas cenu izmaiņas – maize un graudaugi sadārdzinājās par 1,2%, piens par 0,6%, svaigie augļi par 3%, bet dārzeņi kļuva par 3,4% lētāki. Gaļas cenas pieauga par 0,5%, savukārt zivju un jūras velšu cenas samazinājās par 2,8%.
Mājsaimniecību izdevumi pieaug
Otru lielāko ietekmi uz inflāciju jūlijā radīja ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums – 3,3%, kas deva 0,6 procentpunktus kopējā inflācijā. Ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 6,6%. Energoresursu izmaksu kāpums ietekmēja elektroenerģijas (+7,1%) un gāzes (+10,9%) cenas, kamēr siltumenerģija kļuva par 3,5% lētāka nekā pirms gada.
