Labi vai slikti zobi - tas ir iedzimts? Zobu higiēniste Anda Mironova skaidro mītus par mutes veselību

Ir ļaudis, kas uzskata, ka zobu tīrīšana ir pārvērtēta, diegošana nav nepieciešama, protēzei nav vajadzīgs nekas cits kā glāze ūdens, turklāt zobu veselības jautājumā visu nosaka iedzimtība. Kā ir patiesībā? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības fakultātes lektore, Medicīnas sabiedrības ARS zobu higiēniste Anda Mironova.

1. mīts. Zobi jātīra divas minūtes no rīta un vakarā

Zobu pastai ir divas funkcijas – notīrīt un ārstēt smaganas vai zobus (atkarīgs no zobu pastas). Kāpēc zobus iesaka tīrīt divas minūtes? Uzskata, ka šajā laikā var noņemt aplikumu no visiem zobiem. Tomēr tīrīšanas ilgumu nosaka zobu daudzums – trīsgadniekam, kam ir 20 zobu, tie nav jātīra tikpat ilgi kā pieaugušajam, kuram mutē ir 30 zobu. Tīrot zobus, ieteicams vadīties pēc vienkārša principa – vienā vietā ar zobu birsti jāveic desmit kustības; tā reizē var notīrīt 2–3 zobus no vienas puses. Šādi jātīra zobu iekšpuses, ārpuses un košļājamās virsmas. Ja zobus tīra ar elektrisko zobu birsti, tā jāpieliek 45 grādu leņķī pret smaganām un jātur piecas sekundes, tad jāvirzās uz priekšu. Elektriskajai zobu birstei obligāti jābūt ar spiediena sensoru, lai netraumētu zobus un smaganas.

Zobus ieteicams tīrīt ne ātrāk kā pusstundu pēc ēšanas, jo mutē esošās baktērijas jebkurus ogļhidrātus pārstrādā skābē, kas zobu emalju padara mīkstu. Ja zobus tīra uzreiz pēc ēšanas, emaljā paliek mikroskrāpējumi.

Zobi jātīra arī tad, ja daļa savu zobu aizvietoti ar kroņiem vai tiltiem, jo kronis uz zoba ir uzlikts kā cepurīte, un vieta, kur tas saskaras ar zobu, var sākt bojāties. Ja to laikus nepamana, var zaudēt zobu. Cilvēkiem, kuriem ir daži savi zobi un protēze, jātīra gan zobi, gan protēze. Protēzes vislabāk tīrīt ar speciālām tabletēm, ko var nopirkt aptiekā. Tableti izšķīdina ūdenī, ievieto tajā protēzi, un šķidrums to atmiekšķē un dezinficē. Pēc tam protēzi var viegli notīrīt ar birsti. Tomēr šīs tabletes ir diezgan dārgas, un ne katrs tās var atļauties. Visvienkāršākais protēzes notīrīšanas veids – pēc katras ēdienreizes to izņemt un noskalot zem tekoša ūdens, bet vakarā nomazgāt ar ūdeni un zobu birsti. Nav nepieciešama ne pasta, ne ziepes. Protēzi nedrīkst tīrīt ar abrazīvu vai kodīgu tīrīšanas līdzekli.

2. mīts. Bez zobu diegošanas var iztikt

Ar zobu birsti nav iespējams iztīrīt zobu starpas, tāpēc katru zobi jādiego. Jaunākie ieteikumi vēsta, ka zobus izdiegot vēlams pirms tīrīšanas, jo tad tiek atbrīvotas zobu starpas un tajās var iekļūt zobu pasta. Ja ir grūti lietot zobu diegu, var izmantot vairākkārt lietojamas zobu diegu kaķenītes, ko pēc diegošanas nomazgā un noliek izžūt. Šim nolūkam lieliski der arī dažādu izmēru starpzobu birstītes, bet ar zobārsta palīdzību jāpiemeklē tieši saviem zobiem piemērotais izmērs.

3. mīts. Vislabākā zobu pasta ir tā, ko reklamē

Ir divu veidu zobu pastas. Viena grupa – tādas, kas zobus aizsargā. Šādu zobu pastu iesaka cilvēkiem, kuriem ir kariess un bieži bojājas zobi. Otra grupa –pretiekaisuma, kas piemērotas cilvēkiem ar smaganu problēmām. Pieejamas arī kombinētas pastas, kas palīdz risināt abas problēmas.

Zobu pastu vislabāk izvēlēties pēc zobārsta vai higiēnista ieteikuma, jo dažkārt cilvēki aptiekā neprecīzi noraksturo problēmu, tāpēc farmaceits iesaka nepiemērotu pastu. Piemēram, cilvēks pasaka, ka viņam ir jutīgas smaganas, jo kautrējas teikt, ka tās asiņo. Mājās viņš dodas ar pastu jutīgiem zobiem, kas nepalīdz pret smaganu asiņošanu.

4. mīts. Asiņošana mutē liecina par nopietnu problēmu

Tas var liecināt par virspusēju smaganu asiņošanu, bet var nozīmēt arī nopietnu slimību periodontītu, kas rodas no baktērijām, kuras savairojušās mutē zobu un protēzes netīrīšanas dēļ. Periodontīts nozīmē, kas sairst kauls, kurā stāv zobi, tāpēc tie sāk kustēties un izkrīt. Šī saslimšana ietekmē visu organismu, radot lielu slodzi imūnajai sistēmai.

Dažkārt pacienti sūdzas, ka smaganas asiņo pēc zobu diegošanas. Tas nozīmē, ka zobus diego pārāk reti. Ja cilvēks divas reizes dienā tīra zobus un vienu reizi dienā tos diego, smaganām asiņot nevajadzētu, tomēr dažkārt plombas un kroņi ir nekvalitatīvi, tāpēc nevar kārtīgi iztīrīt zobus, un rodas asiņošana.

5. mīts. Var ēst visu, ko gribas, tas zobu stāvokli neietekmē; galvenais ir divas reizes dienā tos iztīrīt

Visi ogļhidrāti veicina aplikuma veidošanos, jo mutē dzīvo baktērijas, kas ogļhidrātus pārstrādā skābē. Tāpēc ēdot ir svarīgi košļāt, jo tad sāk izdalīties ar fermentiem un minerālvielām bagātas siekalas, kas palīdz pārstrādāt ēdienu un aizsargāt zobus. Tas notiek aptuveni divu stundu laikā pēc ēšanas. Šī iemesla dēļ starp ēdienreizēm neiesaka našķoties. Vislielāko ļaunumu zobiem nodara šķidrs ēdiens un dzērieni, kas satur cukuru: saldi jogurti, smūtiji, sulas, gāzēti dzērieni, tēja un kafija, jo šāds uzturs nav jākošļā. Zobiem patīk rupja barība, jo tā attīra zobus: augļi, dārzeņi, gaļa, piena produkti.

6. mīts. Labi vai slikti zobi – tas ir iedzimts

Ģenētika atbild par aptuveni desmito daļu no zobu veselības. Iedzimst zobu emaljas biezums un siekalu kvalitāte, tāpēc cilvēki, kuru siekalas ir bagātas ar minerālvielām, dažkārt aizmirstot vakarā iztīrīt zobus, neko sliktu saviem zobiem neizdarīs. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši šiem cilvēkiem visātrāk veidojas zobakmens, kas veicina periodontīta attīstību, tieši tāpēc zobi ir jātīra.

7. mīts. Ja ir izkritis vai izrauts kāds sānu zobs, par to var neuztraukties, jo to neviens neredz

Priekšējie zobi ir kā naži, bet sānu zobus var salīdzināt ar dzirnaviņām, kas veic vislielāko darbu. Kāda jēga, ja cilvēks var nokost ābolu, bet nevar to normāli sakošļāt? Katram zobam ir vajadzīgs pretinieks – ja cilvēks zaudējis kādu zobu, piemēram, augšžoklī, tad pretējais zobs no apakšžokļa meklēs pretinieku, pret ko atbalstīties, un līdz ar to izaugs arvien garāks. Saīsināt šo zobu vairs nevarēs, tāpēc cilvēki, kuri novilcina zobu aizvietošanu, pieļauj milzīgu kļūdu. Pusgada laikā pēc zoba zaudēšanas būtu vēlams tukšo vietu aizpildīt.

8. mīts. Bojāti zobi negatīvi ietekmē sirds veselību

Mutes veselība ir saistīta ar visu organismu, tostarp sirdi. Cauri zobi rada infarkta, miokardīta risku, īpaši situācijās, kad saknes kanāls nav iztīrīts un izārstēts, jo tad baktērijas pa zoba kanālu nonāk kopējā asinsritē. Tas nozīmē, ka cilvēks pats sevi inficē.

Vēl vairāk – periodontīts cukura diabēta pacientiem palielina komplikāciju risku, jo šiem cilvēkiem brūces dzīst daudz sliktāk. Zobu veselība saistīta arī ar osteoporozi – tās pacienti ar periodontītu slimo smagāk. Periodontīts var izraisīt arī plaušu karsoni, jo baktērijas ieelpojot nonāk plaušās. Ir atrasta saistība pat starp iekaisušām smaganām un demenci, Alcheimera slimību, reimatoīdo artrītu, metabolo sindromu jeb palielinātu svaru un citām saslimšanām.

Svarīgi!

Ja mutē ir brūce, čūla vai jebkāds cits veidojums, kas nepāriet nedēļas laikā, nekavējoties jāvēršas pie zobārsta, jo arvien pieaug mutes vēža pacientu skaits.