Pazīmes, kad stress ir sasniedzis kritisko punktu. Aina Poiša: "Cilvēks nonāk it kā hamburgerā"
Stress 21. gadsimtā ir kļuvis par cilvēka ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Steidzīgais dzīves ritms, informācijas pārbagātība, augstās prasības karjerā un pienākumi personīgajā dzīvē nereti liek mums justies pārslogotiem – gan mentāli, gan fiziski. Konsultē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Lai arī stress var kalpot kā motivējošs dzinulis un palīdzēt sasniegt mērķus, ilgstošs un nekontrolēts tas kļūst par klusu, bet bīstamu ienaidnieku, kas pakāpeniski grauj veselību, attiecības un dzīves kvalitāti.
Cīnīties vai bēgt?
Stress vispirms izpaužas ķermenī. Smadzenes nemitīgi saņem kairinājumus no ārpuses, taču nereti tie rodas arī pašā cilvēkā – nedrošībā, šaubās par sevi, pastāvīgā iekšējā spriedzē. Dzīve spiež no ārpuses, bet no iekšpuses trūkst miera un elpas. Kā to raksturo Aina Poiša, cilvēks nonāk it kā hamburgerā – saspiests starp ārējiem un iekšējiem kairinājumiem. Ja ķermenis ilgstoši ir saspringts, tas vairs nespēj veselīgi piedzīvot enerģijas plūsmu, pieņemt mierīgus un līdzsvarotus lēmumus. Stress kļūst par šķērsli iekšējam mieram, un instinktīvā reakcija ir viena no divām – cīnīties vai bēgt. Taču pastāvīga atrašanās cīņas režīmā nogurdina. Tas pakāpeniski noved pie izdegšanas, enerģijas izsīkuma, bet nereti līdz pat depresīvam stāvoklim. Tādējādi stress ietekmē ne tikai emocionālo, bet arī fizisko veselību.
Kad stress sasniedz kritisko punktu
Pirmie signāli, ka stress kļuvis pārmērīgs, ir jūtami ikdienā: nogurums jau no rīta, miega traucējumi, nespēja atbrīvoties no trauksmes. Cilvēks reaģē saasināti, viņam trūkst spēka pat vienkāršām darbībām. Seko pašpārmetumi un sevis vainošana, kas tikai pastiprina iekšējo spriedzi. Ja emocionāli cilvēks jūtas kā pusdzīvs un neko nemaina, stress sāk izpausties psihosomatiski – rodas miega un ēšanas traucējumi, svārstās asinsspiediens, cieš gremošanas sistēma. Izteiktākas kļūst rakstura iezīmes: cilvēks kļūst neiecietīgāks, impulsīvāks, agresīvāks – gan aktīvi, gan pasīvi. Nereti problēmas tiek, kā mēdz teikt, paslaucītas zem paklāja, izliekoties, ka viss ir kārtībā, taču tas tikai vairo iekšējo spiedienu. Un organisms sāk runāt cilvēka vietā.
Trīs paņēmieni miera saglabāšanai
1. Domāšanas paņēmiens, kas mazina iekšējo haosu. Pajautā sev: “Vai tas būs svarīgi pēc sešiem mēnešiem?” Ja ne, tad samazini reakcijas emocijas uz pusi. Runā ar sevi – tā palīdzēsi sev atgūt mieru. Šeit palīdzēs arī elpošanas prakse – ieelpa 4 sekundes, izelpa 6 sekundes. Garāka izelpa nomierina nervu sistēmu.
2. Lai iegūtu mieru, nosauc 5 lietas, ko redzi savā acu priekšā, 4 lietas, ko dzirdi, un 3 lietas, ko jūti ar ķermeni. Šī prakse palīdzēs atgūt mieru tieši tagad.
3. Auksts ūdens sejai vai auksta ūdens komprese uz kakla palīdz uz brīdi izslēgt paniku.
