Rīdzinieki satraukti - viens pēc otra klusi pazūd "Narvesen" kioski. Skaidrojam, kas notiek
Rīta kafija pa ceļam uz darbu, jaunākais žurnāls, ko pašķirstīt pieturā, un iespēja tieši pirms kāpšanas transportā ērti nopirkt e-talonu – tas daudziem bija gadiem ierasts ikdienas rituāls. Taču pēdējā laikā daudzi rīdzinieki un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji ir pamanījuši, ka viens pēc otra no pilsētas ielām pazūd ierastie "Narvesen" kioski. Sociālajos tīklos nerimst diskusijas par to, kas ir šo pārmaiņu pamatā. Ko par to saka pats uzņēmums?
Pazūd viens pēc otra...
Liela daļa "Narvesen" kiosku bija stratēģiski izvietoti tieši pie sabiedriskā transporta pieturām, kļūstot par neatņemamu rīdzinieku ikdienas sastāvdaļu. Gaidot autobusu vai tramvaju, cilvēki tur iegādājās ne tikai sabiedriskā transporta biļetes, bet arī rīta kafiju pa ceļam uz darbu, jaunākos preses izdevumus, svaigu smalkmaizīti, uzkodas un vasaras svelmē – atvēsinošu ūdeni vai citu dzērienu.
Ikdienas skrējienā izmaiņas pilsētvidē nereti pamanām tikai tad, kad pēkšņi vairs nevaram saņemt gadiem ierastus pakalpojumus.
Kāda Teikas iedzīvotāja portālam Jauns.lv atklāj, ka līdz šim nebija ievērojusi, ka viņas rajonā viens pēc otra klusi pazuduši visi viņai zināmie "Narvesen" kioski. To viņa pamanījusi tikai tāpēc, ka vēlējusies iegādāties sabiedriskā transporta biļeti ciemos atbraukušajai māsasmeitai. Iepriekš 17. trolejbusa pieturā atradies "Narvesen" kiosks, kur to ērti varēja iegādāties tieši pirms brauciena.
Vēl lielāku izbrīnu sievietei sagādājis fakts, ka slēgta arī tirdzniecības vieta uz Brīvības ielas. Tur vienmēr bijusi samērā liela cilvēku plūsma, turklāt netālu atradusies arī starppilsētu autobusu pietura. "Brīvdienās bieži braucu pie radiem uz Valmieru. Agrāk pirms garā ceļa bija tik forši un pašsaprotami kioskā paķert kādu žurnālu un ūdeni. Bet tagad skatos - viss novākts," vīlusies ir rīdziniece.
Arī citu apkaimju iedzīvotāji ziņo par līdzīgu ainu. "Man gadiem bija rīta rituāls – kamēr gaidu 1. tramvaju, pieeju pie pieturas kioska, paņemu melnu kafiju un jaunāko laikrakstu. Tagad kioska vairs nav. Tuvākais lielveikals ir kvartālu tālāk, un tur man nav laika skriet. Tā nu esmu palicis gan bez savas ierastās rīta kafijas, gan bez drukātās preses," sašutis ir kāds Juglas iedzīvotājs.
Soctīklos izskan dažādas versijas
Arī sociālajos tīklos cilvēki pauž neizpratni par faktu, ka Rīgā atsevišķās apkaimēs kiosku vairs gandrīz nav, ironizējot, vai, piemēram, Ķengarags pēkšņi nav kļuvis par kādu kultūras aizsardzības zonu, kur kioskiem vairs nav vietas, vienlaikus mēģinot arī rast loģisku skaidrojumu.
Iedzīvotāji ir vienisprātis, ka daudzviet uzturēt šos kioskus vienkārši vairs nav finansiāli izdevīgi.
Tā kā "Narvesen" darbojas pēc franšīzes modeļa, privātie uzņēmēji objektīvi izvērtē situāciju: ja saprot, ka "nevar vairs pavilkt", tirdzniecības vietu nākas slēgt. Vēl izskan versija, ka kioski slēgti stingro higiēnas un infrastruktūras prasību dēļ.
Komentētāji paši atzīst, ka ir mainījušies iepirkšanās paradumi. Preses izdevumus ikdienā pērk arvien mazāk, savukārt sabiedriskā transporta biļetes lielākoties tiek iegādātas attālināti. Diskusijās neizpaliek arī starptautiskais fons. Kāda Norvēģijā dzīvojoša latviete dalījusies ar vietējo mediju publikāciju, kas vēsta, ka arī paša "Narvesen" mātesuzņēmuma mājvietā norisinās līdzīgi procesi – tur pieņemts lēmums slēgt 70 nerentablus kioskus, jo ienākumi vienkārši nesedz augstās izmaksas.
Cilvēki spriež, ka šī izmaksu optimizācija ir globāla tendence, kas neizbēgami ietekmē arī Latvijas ķēdi.
Tikmēr vērīgākie pircēji gan pamanījuši, ka tirdzniecības tīkls nekur nepazūd, bet maina savu koncepciju. Mazie ielu kioski kļūst par vēsturi, taču jauni "Narvesen" veikaliņi arvien biežāk parādās iekštelpās. Tāpat iedzīvotāji pamanījuši, ka "Narvesen" kioski tiek nojaukti ne tikai galvaspilsētā, bet arī ārpus tās.
Vērtē individuāli
Kā portālam Jauns.lv skaidro "Narvesen" pārstāve Ilze Dumceva, uzņēmums Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas jau 28 gadus un šajā laikā uzņēmuma prioritāte vienmēr bijusi pieejamība klientiem viņu ikdienas gaitās, vienlaikus pielāgojoties mainīgajiem pircēju paradumiem un vajadzībām. Viņa uzsver, ka uzņēmuma darbības pamats ir franšīzes ņēmēji un tirdzniecības vietu sekmīga darbība. "Gan atverot jaunu veikalu, gan atbalstot franšīzes ņēmējus ikdienas darbā, mēs uzņēmumā pastāvīgi risinām sarunas, lai nodrošinātu, ka ikviens veikals darbojas optimālā režīmā un ar maksimālo ienesīgumu," skaidro Dumceva.
Pēc viņas teiktā, neatkarīgi no tā, vai tirdzniecības vieta atrodas galvaspilsētā vai reģionos, lēmums par kādas lokācijas slēgšanu nekad netiek pieņemts viegli.
Tomēr tas vienmēr ir pamatots objektīvos ekonomiskos apsvērumos un katrā gadījumā tiek vērtēts individuāli. "Mūsu mērķis ir saglabāt "Narvesen" zīmola pieejamību pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā pārklājumā, un uzņēmuma nākotnes plāni ietver veikalu tīkla paplašināšanu augošajos segmentos, kur ir stabila klientu bāze," rezumē uzņēmuma pārstāve.
