Sveši cilvēki var deklarēties tavā īpašumā. Dome skaidro, ko svarīgi ir zināt

Situācija kļuva vēl sarežģītāka, kad Santa saņēma lielāku rēķinu par atkritumu izvešanu. Viņa uzdeva jautājumus par to, kāpēc īpašniekam netiek nosūtīts paziņojums par šādu deklarēšanu un kā pašvaldība ir uzzinājusi, ka cilvēki deklarējami tieši šajā adresē.

Rīgas domes Mājokļa un vides departaments skaidro dzīvesvietas deklarēšanas kārtību un noteikumus.

Kāpēc Latvijā var deklarēt dzīvesvietu īpašumā bez īpašnieka piekrišanas?

Rīgas domes pārstāvji norāda, ka dzīvesvietas deklarēšanas kārtība ir noteikta saskaņā ar Saeimas pieņemto Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, kas paredz, ka persona var deklarēt dzīvesvietu īpašumā arī bez īpašnieka piekrišanas. Šī deklarēšana ir administratīva darbība, kas apliecina personas faktiskās dzīvesvietas adresi, nevis piešķir tai īpašuma vai lietošanas tiesības. Likums ir balstīts uz valsts interesēm, nodrošinot precīzu iedzīvotāju uzskaiti un piekļuvi valsts un pašvaldību pakalpojumiem.

Kāpēc īpašniekam netiek nosūtīts paziņojums par deklarēšanu?

Jautājums, kuru bieži uzdod īpašnieki, ir – kāpēc viņiem netiek nosūtīts paziņojums par jaunas personas deklarēšanos viņu īpašumā? Atbildot uz šo jautājumu, Rīgas dome paskaidro, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz pienākumu informēt īpašnieku par cita cilvēka deklarēšanos īpašumā. Tā kā deklarēšana apliecina tikai personas dzīvesvietas adresi un nesniedz tai nekādus īpašuma vai lietošanas tiesību apstiprinājumus, likumdevējs nav uzlicis pienākumu īpašniekiem saņemt brīdinājumu par šo administratīvo darbību.

Kā rīkoties, ja īpašnieks atklāj svešas personas deklarēšanos?

Ja dzīvokļa īpašnieks atklāj, ka viņa īpašumā ir deklarējušās nepazīstamas personas, Rīgas dome norāda, ka ir pieejami mehānismi, kā šādas situācijas kontrolēt un novērst iespējamo sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu dzīvojamā telpā, kurai tai nav tiesiska pamata lietošanai, vai ja ir sniegti nepatiesi dati, īpašnieks var vērsties Rīgas pašvaldībā, lai iesniegtu pieprasījumu par dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu.

Lai to izdarītu, īpašniekam jāiesniedz Rīgas pašvaldībā attiecīgus dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu, kā arī jānorāda iemesli, kāpēc deklarācija ir jāatceļ. Ja pēc pārbaudes tiek konstatēts, ka dzīvesvietas deklarācija veikta nepatiesi, tā tiek anulēta, un par šo pārkāpumu tiek informēta arī Rīgas pašvaldības policija.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai anulētu deklarēšanos?

Lai uzsāktu procedūru, īpašniekam jāiesniedz šādi dokumenti:

• Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments.

• Ja īpašums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, dokumenti, kas apliecina tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu.

• Dokumenti, kas apliecina, ka nav tiesiska pamata dzīvesvietas deklarācijai (piemēram, īres līguma izbeigšana vai tiesas spriedums par izlikšanu).

Rīgas pašvaldība pēc dokumentu izskatīšanas informēs īpašnieku par pieņemto lēmumu. Ja deklarētā dzīvesvieta tiek anulēta, tad šī persona tiek informēta, un viss tiek veikts, lai novērstu nepatiesas deklarēšanas sekas.

Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta skaidrojums par Dzīvesvietas deklarēšanas kārtību atklāj, ka likums paredz, ka īpašnieki nevar aizliegt cilvēkiem deklarēt savu dzīvesvietu īpašumos, jo tas nav saistīts ar īpašuma tiesībām. Tomēr īpašnieki var veikt pasākumus, lai anulētu deklarāciju, ja ir pierādījumi, ka deklarēšanās ir veikta nepatiesi vai ja persona dzīvo īpašumā, uz kuru tai nav tiesību.

Ikvienam īpašniekam, kas saskaras ar līdzīgu situāciju, ir jāzina, kā rīkoties, lai aizsargātu savas tiesības un novērstu iespējamas sekas no nepareizas dzīvesvietas deklarēšanas.