Edgars 16 gadu vecumā piedzīvoja ārkārtīgi spēcīgu sāpju lēkmi: "Krona slimība - tas bija šoks"

Šķiet, katram bijusi kāda reize, kad pēkšņi sasāpas vēders. Dažkārt iemesls ir nojaušams, piemēram, par daudz apēsti saldumi, porcija bijusi par lielu un tamlīdzīgi, taču tad viss sakārtojas un atkal ir labi. Arī Edgaram laiku pa laikam bija gan diskomforta sajūta vēderā, gan arī tas mēdza pasāpēt, taču kurš pusaudzis tam pievērš uzmanību? Un tad 16 gadu vecumā viņš piedzīvoja, kā pats saka, prātam neaptverami spēcīgu sāpju lēkmi. Veicot pārbaudes, atklāja, ka visa viņa gremošanas sistēma ir klāta ar čūlām. “Katra kumosa norīšana bija mokoša.” Edgars atceras, ka vēl pirms šīs lēkmes viņam sāka ievērojami kristies svars. “Jo neuzsūcās barības vielas, bet arī šo signālu neuztvēru pietiekami nopietni. Kad man noteica diagnozi – Krona slimība, tas bija šoks.” Edgars slimnīcā pavadīja ilgu laiku, saņemot spēcīgus medikamentus iekaisuma mazināšanai. Slimību izdevās apturēt, sākās remisija, taču “tas nenozīmēja, ka esmu vesels; ar šo diagnozi man ir jāsadzīvo arī turpmāk”. 

Pirmajos gados viņš centies atgriezties normālā dzīvē, taču tas izrādījies grūtāk, nekā sākotnēji šķitis. Slimība radījusi ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas problēmas. “Man bija tikai 16 gadu, centos saprast, kā sadzīvot ar slimību, kas bija neredzama, bet ļoti reāla man. Katru dienu mans ķermenis turpina cīnīties ar hronisku iekaisumu.”

Pēc ilgstošas medikamentu lietošanas parādījās nomāktība, jo šāda ikdienas rutīna ir grūti izturama. “Katrs cilvēks vēlas dzīvot pilnvērtīgi, un īpaši gados jauns, bet hroniskas slimības ārstēšana un uzraudzība nereti kļūst par smagu nastu.” Tieši tāpēc viena no lielākajām problēmām hronisku slimību pacientiem esot vēlme pārtraukt lietot zāles. “Tas savukārt nozīmē, ka slimība visdrīzāk atgriezīsies.”

Edgars saņem bioloģiskos medikamentus, kas reizi divos mēnešos tiek ievadīti injekciju veidā. Tie iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu un samazina iekaisuma reakciju, novēršot hroniskos simptomus.

Kas īsti ir Krona slimība?

Divas no visbiežāk sastopamajām iekaisīgu zarnu slimībām ir Krona slimība un čūlainais kolīts. Abas skar zarnas un ir gana nopietnas saslimšanas, tomēr atšķirība ir būtiska. Čūlainais kolīts ietekmē tikai resno zarnu, kamēr Krona slimība var ietekmēt jebkuru gremošanas sistēmas daļu, sākot no mutes un beidzot ar anālo atveri. Slimība nosaukta gastroenterologa Barila Bernarda Krona vārdā un tiek dēvēta par vienu no smagākajām iekaisīgu zarnu slimības formām, kas ietekmē visu gremošanas sistēmu. Edgara gadījumā tā skārusi visus gremošanas orgānus.

Lai gan zinātniekiem joprojām nav izdevies atrast konkrētus slimības rašanās iemeslus, ir skaidrs, ka pie vainas var būt gan dažādi ģenētiski, gan arī vides faktori. Edgars atklāj, ka daudzi cilvēki, kuru ģimenē bijuši līdzīgi gadījumi, neslimo ar Krona slimību, un otrādi – ja pašiem ir, tad ģimenē iepriekš nevienam nav bijusi šāda saslimšana. “Tāpēc nevar teikt, ka tā ir ģenētiski pārmantojama, taču tā ir hroniska saslimšana, kas var pastiprināties jebkurā laikā, izraisot nopietnas sekas un būtiski ietekmējot dzīves kvalitāti.”

Palīdzība jāmeklē uzreiz

Iekaisīgu zarnu slimību pacientiem nepieciešamos medikamentus kompensē valsts, taču svarīgo kalprotektīna analīzi, kas jānodod četrreiz gadā un kas parāda patieso stāvokli zarnās, gan ne. Edgars stāsta, ka visas citas analīzes, tostarp iekaisuma marķieri asinsanalīzēs, var būt normas robežās, turpretī kalprotektīna analīze, kuru veic no izkārnījumiem paņemtā parauga, neļaus palaist garām, ja zarnās būs sācies aktīvs iekaisums. Tāpēc tā veicama tik bieži, taču ne katrs to var atļauties, jo “analīze maksā vairāk par 25 eiro, bet tā ir svarīga arī tad, ja slimība ir remisijā”.
Edgars atklāj, ka šī diagnoze prasa pastāvīgu uzraudzību, tostarp uzmanība jāpievērš arī emocionālajai un sociālajai dzīvei. Tas bijis viens no grūtākajiem aspektiem. Kāpēc? “Krona slimība ir gana intīma un bieži saistīta ar ķermeņa daļām, kuras cilvēki parasti nevēlas apspriest sabiedrībā. Līdzcilvēkiem ir grūti saprast, kā dzīve ar hronisku slimību var mainīt visu ikdienu, ja simptomi nav acīmredzami.”

Sarunas beigās Edgars gan uzsver – dzīve ar iekaisīgu zarnu slimību nav viegla, taču tā ir iespējama. “Tikai nevajag ciesties, ja sāp vēders, palīdzība jāmeklē uzreiz, tiklīdz parādās pirmie simptomi. Esmu pārliecināts – ja es būtu meklējis palīdzību ātrāk, iespējams, būtu bijis vieglāks scenārijs. Laikus sākta ārstēšana ir labākais veids, kā novērst neatgriezeniskus bojājumus.”