Neatkarība, ko atnes vējš
Sabiedrībā valda uzskats, ka Latvijas energosistēma bez dabasgāzes nav iedomājama. Taču arvien biežāk rodas jautājums - vai tas joprojām atbilst realitātei? Pēdējās nedēļas laikā dabasgāzes cena biržā pieaugusi vairāk nekā par 50%, tomēr lielākā daļa patērētāju šo kāpumu savos elektrības rēķinos neizjūt un, visticamāk, arī tuvākajā laikā nejutīs. Iemesls cenu stabilitātei ir pieaugošā saules un vēja enerģijas loma elektroenerģijas ražošanā Latvijā.
Atjaunojamās enerģijas attīstība nozīmē, ka elektroenerģijas tirgus kļūst mazāk atkarīgs no fosilajiem kurināmajiem un to cenu svārstībām. Kamēr gāzes cena piedzīvo straujas svārstības, saules un vēja ražotā elektrība tirgū ienāk ar stabilākām izmaksām – tās kombinācijā ar jau esošām ražošanas jaudām samazina cenu atkarību no ģeopolitiskās situācijas pasaulē. Tās palīdz izlīdzināt cenu kāpumu un pasargā patērētājus no straujiem elektrības cenu lēcieniem, ar kādiem tie ir saskārušies senāk.
Vienlaikus Latvijā arvien aktīvāk tiek ieguldīts arī enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās. Jau šobrīd valstī tiek investēti desmitiem miljonu eiro, lai attīstītu bateriju sistēmas, kas spēj uzkrāt saražoto elektrību un izmantot to brīžos, kad patēriņš ir lielāks par ražošanas jaudām. Viens no investoriem ir Slovēnijas uzņēmums “Ngen”, kurš paredz ieguldīt aptuveni 50 miljonus eiro. Šādas sistēmas savā ziņā var pildīt līdzīgu funkciju kā gāzes elektrostacijas, nodrošinot elektroapgādes stabilitāti laikā, kad tas visvairāk nepieciešams.
Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība ļaus Latvijai ne tikai stiprināt savu energoneatkarību, bet arī mazināt atkarību no importētas gāzes. Lielākā daļa šīs gāzes nāk no ārvalstu piegādātājiem, tostarp no ASV, Tuvo Austrumu valstīm, bet vēl nesen arī no Krievijas. Attīstot vietējo enerģijas ražošanu un tās uzkrāšanu, Latvija var samazināt ārējo ietekmi uz savu energosistēmu.
Turklāt šī pāreja uz jauniem enerģijas risinājumiem rada arī ekonomiskus ieguvumus. Atjaunojamo energoresursu projekti un enerģijas uzkrāšanas infrastruktūra nozīmē jaunas darbavietas – gan būvniecībā, gan ekspluatācijā, gan tehniskajā apkalpošanā. Atjaunojamās enerģijas ražošanā tiks piesaistīti vietējie speciālisti, lai uzturētu un attīstītu šo infrastruktūru.
Labs piemērs ir vēja enerģijas projekti, kas jau tuvākajā laikā dos būtisku ieguldījumu Latvijas elektroapgādē. Šogad plānots ekspluatācijā nodot “Laflora” vēja parku, kas viens pats varētu saražot aptuveni 5–6% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Tas ir ievērojams apjoms, kas skaidri parāda, cik strauji mainās enerģijas ražošanas struktūra valstī.
Protams, enerģētikas sistēmas pārveide nenotiek vienā dienā. Tuvākajā nākotnē arvien būs nepieciešamas arī termoelektrocentrāles, kas darbojas ar gāzi. Tās nodrošina sistēmai nepieciešamo elastību brīžos, kad elektroenerģijas ražošana no vēja vai saules ir nepietiekama.
Kopējais virziens ir skaidrs. Latvija pakāpeniski virzās uz energosistēmu, kurā arvien lielāku lomu spēlē vietējie atjaunojamie resursi, enerģijas uzkrāšana un tehnoloģiskie risinājumi. Tas nozīmē ne tikai lielāku enerģētisko drošību, bet arī stabilākas cenas un jaunas iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai, veicinot tās neatkarību no citām valstīm.
Šajā mozaīkā vējš kļūst par loģisku papildinājumu tam, kas Latvijai jau ir. Šobrīd ikdienā ar enerģiju mūs apgādā HES un saules parki. Taču brīžos, kad Daugavas pietece ir maza, saule nespīd tik spoži, vēja enerģija kļūs par trešo balstu Latvijas pašpietiekamībā. Tieši šajos brīžos vējš tas, kas spēs saglabāt gaismu mūsu mājās.
