Kardiologs stāsta, kā nepalaist garām bīstamus signālus - veģetatīvā distonija vai tomēr sirds slimība?
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam diagnozi “veģetatīvā distonija”, taču aiz līdzīgiem simptomiem var slēpties arī pavisam cita un dažkārt pat dzīvībai bīstama problēma.
Sirdsklauves, elpas trūkums, spiedošas sāpes krūtīs vai reibonis ne vienmēr ir “nervu vaina”. Šīs pazīmes var būt nopietnu sirds slimību signāls, tāpēc, pirms runājam par veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, ir būtiski pārliecināties, ka sirds ir vesela.
Konsultē kardiologs Roberts Feders, Dr. Federa Vācijas–Latvijas kardioloģijas centra vadītājs.
Nepieciešama rūpīga sirds izmeklēšana
Veģetodistonija ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi. Veģetatīvā nervu sistēma ir tā mūsu organisma daļa, kuru mēs nevaram apzināti regulēt tik vienkārši kā, piemēram, pacelt vai nolaist roku. Mēs varam netieši ietekmēt tās darbību, piemēram, dziļi ieelpojot, nedaudz palēnināt sirdsdarbību, tomēr pilnībā to kontrolēt nav iespējams.
Mūsdienās diagnoze “veģetodistonija” ir salīdzinoši izplatīta, taču to nedrīkst noteikt, pirms nav izslēgti iespējamie sirds darbības traucējumi, kas var izraisīt līdzīgas sūdzības. Tādi simptomi kā sirdsklauves, spiedošas sāpes krūtīs, elpas trūkums, panikas lēkmes var liecināt par nopietnām sirds vai asinsvadu slimībām, piemēram, aritmiju, koronāro sirds slimību, plaušu artērijas trombemboliju, kardiomiopātiju vai iedzimtām sirdskaitēm.
Īpaši problemātiski ir tas, ka šāda diagnoze bieži tiek noteikta jauniem cilvēkiem, balstoties uz pieņēmumu, ka jaunam cilvēkam, visticamāk, nav sirds slimības. Tas nav pareizi! Pieņēmuma vietā vispirms ir nepieciešams veikt rūpīgu sirds izmeklēšanu.
Ja pacientam ir epizodes ar sirdsklauvēm, galvas reiboni vai pat samaņas zudumu, tas var liecināt par nopietnām sirds ritma jeb aritmijas problēmām. Lai būtu pārliecība, ka tā nav bīstama aritmija, šādu epizodi ir nepieciešams fiksēt elektrokardiogrammā (EKG). Tas var būt sarežģīti, jo nopietna aritmija ne vienmēr atkārtojas bieži – tā var parādīties tikai reizi vai divas gadā, nevis katru dienu.
Kas nepieciešams, lai to izmeklētu?
1. Ehokardiogrāfija (sirds ultrasonogrāfija) – novērtē sirds struktūru un darbību.
2. Elektrokardiogramma (EKG) – reģistrē sirds elektrisko darbību izmeklējuma brīdī.
3. Holtera monitorēšana – ilgstoša EKG ierakstīšana (parasti 24 stundas), kas ļauj “noķert” sirds ritma traucējumus brīdī, kad tie patiešām notiek.
4. Slodzes tests ar veloergometriju – pārbauda sirds reakciju uz fizisku slodzi.
Atceries!
Tikai pēc tam, kad izmeklējumos apstiprināts, ka pacientam nav sirds patoloģijas, var apsvērt iespēju, ka tie ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi (veģetodistonija).
Dzīvesveida korekcija
Veģetatīvās nervu sistēmas darbību bieži iespaido dzīvesveids. To var ietekmēt pārmērīgs stress, negulētas naktis, mazkustīgs dzīvesveids. Kā jau savulaik uzsvēruši filozofi (Dekarts) un psiholoģijas pamatlicēji, tostarp Freids, Jungs, mēs nevaram pilnībā kontrolēt savas smadzenes, tāpēc nevaram arī pilnībā kontrolēt visas sava ķermeņa norises. Uz tām jāiedarbojas netieši – mainot dzīvesveidu, mainīsies arī sūdzību raksturs vai tās izzudīs.
Nereti pacienti pat neapzinās, cik ļoti viņu ikdienas paradumi ir neveselīgi. Pacienti bieži jautā: “Kāpēc es esmu slims?” Taču, raugoties uz mūsdienu pasauli, drīzāk jābrīnās, kā mēs vispār spējam saglabāt veselību, ņemot vērā visu to, kas mūs ietekmē ik dienas, – ziņu plūsma, ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, piesārņojums, trokšņi, nepilnvērtīgs uzturs… Visi šie faktori būtiski ietekmē organisma darbību.
Kas palīdz uzlabot nervu sistēmas veselību?
● Regulāras fiziskās aktivitātes
● Sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs
● Kvalitatīvs miegs un atpūta
Atceries!
Par veģetodistoniju drīkst runāt tikai tad, ja ir pārliecība, ka iepriekš nosaukto simptomu pamatā nav kāda sirds slimība.
