Kādi simptomi brīdina, ka tuvojas infarkts, un kā to novērst? Stāsta kardiologs
Sirdslēkme jeb infarkts ir viens no nopietnākajiem un biežāk sastopamajiem sirds asinsvadu slimību veidiem, kas ik gadu skar tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Kā novērst, atpazīt un veiksmīgi pārvarēt šo dzīvībai bīstamo stāvokli, “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā speciālizlaidumā “Infarkts & Insults” stāsta kardiologs Arnis Laduss.
Konsultē Arnis Laduss, ārsts kardiologs, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Dr. Federa Vācijas–Latvijas kardioloģijas centrs.
Kas ir sirdslēkme jeb infarkts, un kā tas rodas organismā?
Sirds, tāpat kā jebkurš cits orgāns, darbojas, pateicoties pastāvīgai skābekļa piegādei ar asinīm. Sirdslēkme jeb miokarda infarkts ir stāvoklis, kad sirds muskuļa šūnas sāk iet bojā nepietiekamas skābekļa piegādes dēļ. Ir vairāki cēloņi, kāpēc tas notiek, bet visbiežākais infarkta cēlonis ir aterosklerotiskās plāksnes plīsums sirds asinsvadā, kas nobloķē asinsriti. Šī plāksne veidojas, holesterīnam uzkrājoties artēriju sieniņās, un, kad tā plīst, bojājuma vietā sāk veidoties trombs, kas asinsvadu “aizver ciet”. Rezultātā konkrētai sirds muskuļa daļai pārtrūkst skābekļa piegāde, un sirds muskuļa šūnas sāk atmirt. Protams, infarktu var izraisīt arī citi faktori, kas samazina skābekļa daudzumu, piemēram, mazasinība, izteikts asins zudums vai arī tas, kas palielina nepieciešamību pēc skābekļa, piemēram, ļoti augsts asinsspiediens, ātra sirdsdarbība, iekaisums.
Kādi ir visbiežāk sastopamie infarkta simptomi?
Klasiskie infarkta simptomi ir spiedošas, dedzinošas vai žņaudzošas sāpes krūšu kurvī, parasti aiz krūškaula. Šīs sāpes var izstarot uz žokli, pleciem, arī uz lāpstiņām. Raksturīgi, ka tās rodas, cilvēkam atrodoties miera stāvoklī, ne pie fiziskas slodzes. Ja šādi simptomi parādās pie fiziskas slodzes, piemēram, ejot pa kāpnēm, nesot smagumus vai sportojot, tas var liecināt par sirds asinsvadu sašaurinājumiem, bet ne vēl par pilnīgu nosprostojumu. Bet tas jau ir brīdinājuma signāls, ka jādodas pie ārsta, lai izvērtētu situāciju un novērstu infarktu, pirms tas noticis.
Tomēr mūsdienu medicīnā arvien vairāk runā par infarkta simptomu spektru. Tas nozīmē, ka infarkta pazīmes var būt ļoti dažādas un izpausties ļoti atšķirīgi. Spektra vienā galā ir jau minētie klasiskie simptomi, otrā – pavisam nemanāmi vai netipiski gadījumi, kas izpaužas mazāk intensīvi. Piemēram, cilvēkiem ar cukura diabētu un vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži simptomi ir mazāk izteikti. Tas ir saistīts ar to, ka gan vecums, gan hroniskas slimības, īpaši cukura diabēts, samazina nervu jutību, līdz ar to sāpes vai diskomforts var būt ļoti vājš vai pat izpalikt. Spektra otrā galā var būt arī situācijas, kad infarkts izpaužas kā pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās, – cilvēks zaudē samaņu, sirds apstājas, un tad ir nepieciešama tūlītēja reanimācija. Nereti, izmeklējot šādus pacientus, atklājas, ka cēlonis bijis tieši infarkts.
Vai mēdz būt arī tā sauktie brīdinājuma simptomi?
Jā, tās ir sāpes vai diskomforts krūtīs, kas parādās arvien biežāk un pie arvien mazākas piepūles. Šādos gadījumos vēl nav pilnīga asinsvada aizsprostošanās, bet situācija jau ir kritiska, tā burtiski karājas mata galā, un ir jārīkojas ļoti ātri – sirds ir jāizmeklē.
Kā atšķirt infarktu no citām sāpēm krūtīs?
Daudzi cilvēki izjūt sāpes krūškurvī un uztraucas, vai tas nav infarkts. Ir daži vienkārši veidi, kā pašiem sākotnēji izvērtēt situāciju. Piemēram, ja sāpes pastiprinās, dziļi ieelpojat, pagriežoties, pieliecoties vai piespiežot sāpīgajā vietā, visticamāk, tās nav sirds izcelsmes sāpes. Sirds sāpes parasti nemainās atkarībā no kustībām vai elpošanas. Tās var būt viļņveidīgas, nepārejošas un spiedošas, un cilvēkam bieži ir grūti precīzi norādīt, kur tieši sāp, – diskomforts bieži ir plašā apvidū pa visu krūškurvi. Pacienti to reizēm apraksta, it kā kāds sēdētu uz krūškurvja vai žņaugtu sirdi.
Savukārt muskuļu vai nervu sāpes parasti ir asas, durošas un lokalizētas vienā konkrētā punktā, cilvēks var ar pirkstu precīzi parādīt, kur sāp.
Vai infarkts sievietei un vīrietim atšķiras?
Jā, infarkta izpausmes un riska vecums sievietēm un vīriešiem var atšķirties. Viena no būtiskākajām atšķirībām ir vecums – vīriešiem sirds un asinsvadu slimības, tostarp infarkts, parasti attīstās agrākā vecumā, jau pēc 55 gadu vecuma.
Sievietes līdz menopauzei ir daļēji aizsargātas hormonāli – estrogēns palīdz aizkavēt aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos, tāpēc infarkta risks palielinās pēc menopauzes, kad estrogēna līmenis krītas. Tāpēc sievietēm paaugstināts infarkta risks parasti sākas pēc 65 gadu vecuma.
Taču vēl būtiskāka atšķirība ir simptomu izpausmēs. Vīriešiem biežāk novēro klasiskos infarkta simptomus – spiedošas sāpes aiz krūškaula, kas izstaro uz plecu, žokli vai roku. Sievietēm simptomi nereti ir netipiskāki vai maskētāki, un par tiem mūsdienās kardiologu vidū tiek runāts arvien biežāk. Tie var izpausties kā elpas trūkums, izteikts nogurums, vispārējs nespēks vai sliktāka fiziskās slodzes tolerance. Tādēļ sievietēm infarktu biežāk nepamana vai diagnosticē vēlāk, jo simptomi var šķist nespecifiski. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sievietes uzmanīgi ieklausās savā ķermenī, un ārstiem jābūt īpaši vērīgiem, iztaujājot sievietes par simptomiem, kas var liecināt par sirds problēmām.
Visu sarunu lasi žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā speciālizlaidumā “Infarkts & Insults”.
