Jaunie ārsti kardiologi Agnese un Kārlis Štrenges: "Sirds veselībai jāmainās. Vajag nevis sakost zobus un “izturēt”, bet kopā meklēt risinājumus"
“Sirds veselībai jākļūst ne tikai par ārstu un slimnīcu, bet visas sabiedrības rūpi,” uzskata kardiologi Agnese un Kārlis Štrenges. Ikdienā abi jaunie ārsti glābj cilvēku dzīvības Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un vada ārstniecības iestādi Medica Riga, kas īpaši aprūpē arī pacientus ar iedzimtām sirds slimībām. Laikā, kad Saeimā spriež par nākamā gada budžetu, runājam par to, kā ārstēt veselības aprūpes ilgstošo mazspēju un uzlabot sirds veselību.
Iedzimtās sirds kaites atstātas novārtā
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. To dēļ ik gadu nomirst ap 15 000 cilvēku jeb 41 cilvēks dienā, un gandrīz katrs septītais ir vecumā līdz 64 gadiem.
Agnesei pašai īpaši nozīmīga ir pieaugušo pacientu aprūpe ar iedzimtām sirdskaitēm, kur Latvijā vēl ļoti daudz darāmā.
Latvijā iedzimto sirdskaišu izplatība ir vidēji 7,2 gadījumi uz 1000 dzimušajiem, kas atbilst Eiropas valstu rādītājiem (EUROCAT dati). Tas nozīmē - ja Latvijā gadā piedzimst ~15 tūkstoši bērnu, tad aptuveni 100–120 ir ar kādu iedzimtu sirds defektu.
Šodien 90% bērnu ar iedzimtu sirdskaiti sasniedz pilngadību, taču pieaugot viņi bieži vairs nesaņem adekvātu medicīnisko novērošanu un vēl svarīgāk - ārstēšanu. Latvijā ir aptuveni 6000 šādu pacientu – darbspējīgā vecumā, kuriem vajag regulāru uzraudzību, taču sistēma viņus bieži aizmirst. “Citās valstīs zina, ka, nodrošinot šiem pacientiem regulāru aprūpi, būtiski var samazināt mirstību un invaliditāti. Diemžēl Latvijā šī aprūpe būtiski atpaliek no Rietumu valstu standartiem,” stāsta Agnese Štrenge.
Arī Veselības ministrijas izstrādātais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam, kas paredz konkrētus mērķus un virzienus SAS jomā, pēc ārstu domām, ir solis pareizā virzienā, taču atkal ir piemirsta iedzimto sirdskaišu pacientu aprūpe. Kaut gan jau vairākus gadus profesionāļi ir aicinājuši izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem un pieaugušajiem ar hroniskām un iedzimtām slimībām, nākot jaunam ministram, šī ideja atkal un atkal tiek apstādināta. Plāna trūkums ir arī plānošana relatīvi īsam laika posmam.
“Plānā paredzēta plānošana, nevis reāla rīcība,” saka Agnese. “Mums nav vajadzīgi tikai dokumenti, mums ir vajadzīgi darbi. Ir jāsāk prioritāro pasākumu ieviešana, jānodrošina atbilstošs finansējums un konsekventa attīstība, nevis katra ministra laikā jāsāk viss no jauna.”
Sākums – ģimenes ārsta kabinetā
Agnese un Kārlis atzīst, ka pēdējo gadu laikā Latvijā sasniegts būtisks progress akūtās kardioloģijas jomā, īpaši infarktu un insultu ārstēšanā. Taču lielākais izaicinājums ir profilakse. Pēc Pasaues veselības organizācijas datiem, aptuveni 80 % no sirds un asinsvadu slimību gadījumiem var novērst ar profilaksi - veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm, asinsspiediena un holesterīna kontroli, smēķēšanas atmešanu u.c., kas Latvijā bieži netiek darīts.
“Sirds veselība sākas ģimenes ārsta kabinetā. Taču mūsu ģimenes ārsti ir pārslogoti. Rezultātā, piemēram, SCORE tests, kas ļauj prognozēt fatālu kardiovaskulāru notikumu risku tuvāko desmit gadu laikā, ģimenes ārstu praksēs tiek veikts tikai 9% no mērķa pacientiem jeb 2024. gadā - 19 000 cilvēku. Tātad vairums cilvēku, kas varētu būt riska grupā, par to nemaz nezina. Lai to mainītu, vajag ne tikai lielāku atlīdzību ārstiem, bet arī sabiedrības izglītošanu,” uzsver Agnese. “Mums jāmāca cilvēkus pašiem interesēties par savu veselību, jāmāca atpazīt riskus un jārada vide, kur to ir viegli darīt”.
Senioriem un jauniem cilvēkiem – katram sava pieeja
Vai cilvēki Latvijā dara pietiekami savas sirds veselības labā? “Nevarētu piekrist, ka cilvēkiem nerūp veselība. Taču dažādas sabiedrības grupas pret veselību izturas krasi atšķirīgi. Problēma ir arī nevērīgā attieksme pret savu veselību un vājās zināšanas par profilaksi,” uzskata kardiologi.
“Praksē redzam, ka vecāki cilvēki, saskaroties ar veselības problēmām, uzskata, ka “tā tam ir jābūt”, sakož zobus un iet tālāk. Tipiska situācija – pacientam ir augsts arteriālais asinsspiediens, bet to viņš uzskata par “sava vecuma normu”. Bet nav tāds “vecuma asinsspiediens”, kā domāja padomju laikā. Šie cilvēki ir raduši smagi strādāt, nesūdzēties un nepievērst uzmanību savai veselībai. Nevaram viņiem ieteikt veselīgu dzīves veidu, Vidusjūras diētu un aicināt, lai “iegūglē”. Viņi to nedarīs un daudzos gadījumos nemaz nemāk izdarīt. Tā vietā ir jājautā pacientam, kāda ir viņa ikdiena un kā palīdzēt to mainīt,” saka Agnese.
Liela problēma ir arī sociālā nevienlīdzība. “Varam ieteikt fizioterapiju un spēka vingrinājumus labākai veselībai un dzīves kvalitātei, bet vairums senioru to nevar atļauties,” saka Kārlis. Viņaprāt, valstij būtu jāatbalsta senioru fiziskās aktivitātes ar pieejamiem sociāliem projektiem.
Jaunāku cilvēku vidū situācija bieži ir pretēja – viņi ir ļoti informēti un izmanto dažādas ierīces, lai sekotu veselībai. Taču tas ne vienmēr nozīmē dziļu izpratni. “Veselības pratība nenozīmē tikai zināšanas, bet arī spēju tās pielietot,” saka Agnese. “Skolās un ģimenēs ir jāveido paradumi – bērnam jau no mazotnes jāsaprot, kāpēc ir jāēd veselīgi, jāsporto un jārūpējas par sevi. Vecāki ir piemērs. Ja vecāki smēķē, dzer saldinātus dzērienus, ēd pusfabrikātus un nav aktīvi, bērns šo modeli pārņems.”
Arī savā ģimenē Agnese un Kārlis mēģina rādīt piemēru. Viņiem ir divi bērni piecu un sešu gadu vecumā. “Ikdienā ne tikai vedam bērnus uz sporta nodarbībām, kas pašlaik ir basketbols, bet mēģinām atrast laiku, lai kopā sportotu,” stāsta Agnese. Kārlis piebilst: “Bērni jāiemāca jau no mazotnes domāt par veselīgu dzīvesveidu un spriest, kā turēties pretī manipulējošai reklāmai. Tas ir ilgstošs darbs ģimenē, bet tas atmaksājas.”
Labāka demogrāfija – ar sakārtotu veselības aprūpi
Latvijā daudz tiek runāts par demogrāfijas krīzi – sievietei reproduktīvā vecumā dzimst vidēji 1,5 bērni. Taču lēmumu pieņēmēji nereti piemirst, ka demogrāfijas veicināšana nav iespējama bez kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas.
“Demogrāfijas problēmu nevar risināt, ja nav veselības aprūpes sistēmas, kas sniedz kvalitatīvus pakalpojumus ģimenēm un grūtniecēm,” uzskata Agnese. “Šodien vairāk bērnu piedzimst sievietēm ap 33 gadu vecumu, kad biežāk parādās arī sirds un asinsvadu slimību riski. Diemžēl savlaicīgu kardiologa, endokrinologa konsultāciju vai ehokardiogrāfiju bieži valsts neapmaksā. Lai gan valsts jau ilgāku laiku nodrošina labāku samaksu medicīnas iestādēm, ja nepieciešama, piemēram, zinoša kardiologa aprūpe grūtniecības laikā, diemžēl šī sistēma nedarbojas, jo valsts veselības aprūpes iestādēs nav pietiekami ārstu, kas to darītu sistemātiski. Tas ir grūtāk, prasa papildu zināšanas, laiku un pieredzi. “Rezultātā nauda ir, bet pakalpojuma – nav,” rezumē Kārlis.
Lai pacientam ir sava “pieturas vieta”
Štrengu ģimene uzskata, ka veselības sistēmai jābūt cilvēkam tuvāk. Tieši tādēļ viņi izveidojuši Medica Riga – ārstniecības iestādi, kur pacientam ir sava “pieturas vieta”. "Medica Riga dibināšanas brīdī man īpaši svarīga bija kardioloģiskā aprūpe grūtniecēm un pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm, kas joprojām ļoti sāpīga tēma Latvijas medicīnā. Pati nesen biju atgriezusies no četru gadu darba augsta līmeņa iedzimto sirdskaišu centrā, Charite slimnīcā German Heart Center Berlīnē, kur ārstēties pacienti brauc no visas pasaules. Latvijā kā mazā valstī šī specialitāte netiek atsevišķi izdalīta, bet Vācijā esmu sertificēts pieaugušo iedzimto sirdskaišu speciālists un vēlējos savas zināšanas un pieredzi atvest uz Latviju, ieviešot kvalitatīvu aprūpi pieaugušiem pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm arī mūsu valstī,” stāsta Agnese.
Kā novērojusi Agnese, slimnīcās pacients bieži tiek sūtīts no viena ārsta pie cita un atkārtoti nokļūt pie tā paša speciālista ir ļoti grūti. “Mēs gribējām izveidot vietu, kur pacientu pazīst, kur viņš jūtas sadzirdēts,” stāsta Agnese. Papildu ārsti ir izveidojuši arī bezpeļņas sociālo uzņēmumu, kas palīdz cilvēkiem ar iedzimtām sirdskaitēm saņemt pakalpojumus, kas citādi nav pieejami. “Tas ir mūsu atbalsts tiem, kurus sistēma ir aizmirsusi,” saka Kārlis.
Vajag vīziju nākotnei
Abu ārstu pārliecība ir strikta – veselības aprūpei, tostarp kardioloģijai, ir jābūt valsts ilgtermiņa prioritātei. “Mums ir vajadzīga vīzija. Nevis trīs gadu plāni, bet ilgtermiņa pieeja ar pakāpenisku finansējuma pieaugumu un stabilitāti,” saka Agnese. “Tikai tā varam mazināt mirstību, uzlabot dzīves kvalitāti un veidot veselāku sabiedrību.” Kārlis piebilst: “Katrs cilvēks ir valsts resurss – jo viņš ilgāk un veselīgāk dzīvo, jo spēcīgāka būs visa sabiedrība. Tāpēc sirds veselība nav tikai medicīnas jautājums – tā ir arī ekonomika, izglītība un demogrāfija. Sirds veselība patiesībā ir valsts veselība.”
Pēc ārstu domām, būtiski ir panākt, lai veselības aprūpes sistēma ir partneris – tai ne tikai jāārstē, bet arī jāpalīdz cilvēkiem dzīvot veselīgāk. “Tikai tad, ja cilvēks jutīsies sadzirdēts, ja viņam būs vieta, kur vērsties un saņemt atbalstu, ja viņš sapratīs, ka veselība ir vērtība, varēsim veidot patiesi veselīgu Latviju un uzlabosies arī sirds veselība,” uzskata ārsti.
