Svinam Lieldienas īsti latviskā garā! Gatavošanās, olu krāsošana, tradīcijas
Latviešu Lieldienās pirmskristīgās tradīcijas ir savijušās ar kristīgajām. Vai tu svini Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus vai pavasara atnākšanu, skaidrs, ka šiem svētkiem jābūt priecīgiem. Un, lai tos varētu kārtīgi nosvinēt, ir labi jāsagatavojas. Pieredzē dalās tradīciju zinātāja Ieva Freinberga.
Prom ziemas putekļus!
Iztīri māju – tā sagatavosi mājokli jaunam pavasarim. Ej pirtī, lai attīrītu ķermeni, prātu un garu.
Kā nokrāsot skaistākās olas?
Lieldienu sestdienā krāso olas.
Izmanto dabīgas krāsvielas un droši eksperimentē, lai iegūtu vēlamo toni. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenīgi brūnas vai sarkanīgas, bērzu lapās – gaiši zaļas. Mellenēs krāsotas olas iegūs violetu vai pat zilganu nokrāsu, savukārt biešu sula tās iekrāsos spilgti sarkanas vai rozā. Sarkanajos kāpostos vārītas olas būs no gaiši zila līdz pat spilgti zilzaļam tonim.
Ar karstu vasku uz olas var veidot gan sarežģītus rakstus, ja izmanto speciālu rakstāmrīku, gan vienkārši uzpilināt to no sveces. Tad iemērc olu speciālajā krāsā. Kad tā nožuvusi, vaska atlikumus noņem. Iegūsi krāsainu olu ar baltiem rakstiem.
Apzīmē olu ar ūdensizturīgiem zīmuļiem vai flomāsteriem – tā varēsi izveidot dažādus rakstus, ainavas un pat portretus.
Izmanto dekupāžas tehniku – aplīmē Lieldienu olu ar plānu papīru, piemēram, salveti. Kad papīrs uzlīmēts, pārklāj to ar laku, lai ola būtu izturīga un spīdīga.
Kādas svinēšanas tradīcijas piekopt?
Putnu dzīšana. Jau naktī uz svētdienu pirms gaismiņas (labāk gan, ja esi laukos), skaļi trokšņojot, dauzot vecu katlu vākus, dziedot: “Vilki, lāči – Vāczemē, sīki putni – šaizemē”, dodies dzīt putnus. Tā aizdzīsi ziemas aukstumu un slinkumu un pamodināsi putnus uz silto vasaru.
Vēlās Lieldienu brokastis. Pirmo olu sadali kaut sīkās drupatiņās, bet visai saimei, tad līdz nākamajām Lieldienām dzīvosiet saticīgi. Atceries apēst arī pa kādai dzērvenei, lai vaigu sārtums neizbāl.
Šūpošanās. Pēc brokastīm puiši un vīri dodas kārt Lieldienu šūpoles. Ar šūpošanos tu palīdzi ne tikai saulei tikt debesu kalnā – tā imitē arī seksuālu aktu, kas ir auglības pamatā. Savukārt auglība ir visu zemkopju un arī mūsu – latviešu – kultūras pamatā.
Kad šūpoles uzkārtas, dziedot tās izpušķo, pie šūpoļu auklām ar dzīpariem piesienot izplaucētus zarus. Zem šūpolēm var ierakt vismelnāko olu, kāda šajā reizē ir gadījusies; tā būs pret skauģiem un visām likstām.
Pirmie šūpojas saimnieks un saimniece. Aurējot viņi var laist savu skaļo un līksmo pavasara gaviļu saucienu. Pārējie viņus apdzied, un saimnieki nepaliek parādā. Tā, kamēr visi ir izšūpojušies.
Met olas. Vīri met olu pāri Lieldienu šūpolēm, tad skrien šūpoļu otrā pusē, lai to noķertu. Ja izdodas, gads būs auglīgs – ģimenē piedzims bērns. (Mūsu saimē tas ir piepildījies vismaz trīs reizes!)
Ripini olas. Liec olas pa vienai, lai tās pa slīpu virsmu ripo lejā. Ja tavējā saskaras ar kādu no tām, kas ir lejā, paņem abas. Kuram visvairāk olu, tas ir uzvarējis.
Sit ripu. No koka stumbra nozāģē 2–3 cm platas ripas. Uz plakanas virsmas novelc divas līnijas – starta un finiša. Tad sacenties ar citiem – kurš ar koka nūju visātrāk aizripinās ripu līdz finiša līnijai, neļaujot tai apgāzties.
Dauzi traukus. Ziemā iekrātos ieplīsušos māla podus, krūzes un bļodas pa vienai uzmauc uz zemē iedzīta mieta (laužņa). Tad aizsien kādam acis, pieved pie mieta, un viņam jau ar citu mietu jāmēģina trāpīt pa podu, to kārtīgi sadauzot. Vari poda sitēju pirms tam vēl speciāli apjucināt, izgrozot uz visām pusēm tā, lai viņš vairs īsti nesaprot, kurā pusē miets ar podu atrodas.
Met pakavus. Novelc zemē līniju aptuveni 2–3 m no tā paša zemē iedzītā laužņa. Tad no līnijas jāmet pakavs tā, lai tas apvītos ap lauzni.
Met gumijas zābaku. Sarīko sacensības, kurš vistālāk to var aizmest. Tas nemaz nav vienkārši, jo, zābakam lidojot gaisā, smaguma centra virzību nevar prognozēt. Bet smiekli ir garantēti!
