Aiz propagandas priekškara: Putins spēj Trampam gan glaimot, gan piedraudēt

Tāpat pagājušā nedēļa krievu propagandā iezīmējās ar ASV prezidenta Donalda Trampa slavināšanu. Pamatā tas izpaudās krievu žēlabās par sevi “diskreditējušo” Nobela prēmijas komiteju, kas Nobela Miera prēmiju nepiešķīra Trampam.

Putins izteicās, ka viņš gan nevar spriest, vai Tramps kvalificējas Miera prēmijai, taču, viņaprāt, ASV prezidenta patiesie centieni panākt mieru gan Gazā, gan Ukrainā esot nenovērtējami, un viņa ieguldījums miera veicināšanā pasaulē esot uzteicams vispārākajā pakāpē.

Šādi glaimi gan izskanēja līdztekus Krievijas bažām par “Tomahawk” raķešu nodošanu Ukrainai un draudiem veikt pretdarbību. Taču, iespējams, tas ir likumsakarīgi, jo krievi līdz pēdējam cer, ka Trampa administrācija tomēr no šā nodoma atteiksies.

Ja par Putina tikšanos ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, tad Krievijai tā ir ļoti svarīga, jo bez Azerbaidžānas ir apdraudēta visa Neatkarīgo valstu savienības (NVS) pastāvēšana. Līdz ar to Putins klāstīja domugraudus par “vienotu morāli ētisko padomju cilvēka kodu”, kas ir saglabājies vēl līdz šim brīdim un jāsaglabā arī turpmāk.

Lai mazinātu spriedzi attiecībās, Putins vēreiz publiski atvainojās Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam par Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnas notriekšanu, un atzina, ka to pagājušā gada decembrī notrieca Krievijas raķetes.

Putins apgalvoja, ka katastrofas iemesli ir saistīti ar to, ka debesīs atradās Ukrainas drons. Pēc viņa teiktā, Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma izšāva divas raķetes, kas netrāpīja tieši lidmašīnai, bet eksplodēja dažus metrus no tās. Lidmašīnu notrieca nevis raķetes triecienelementi, bet, visticamāk, atlūzas.

Bažu un glaimu kokteilis krievu gaumē

Aizvadītajā nedēļā saistībā ar vēstījumiem par ASV un Krievijas attiecībām bija vērojami daži komiski neveikli brīži propagandistiem. Proti, sākotnēji viņi ar lielu entuazismu atsaucās un citēja Putina ārpolitikas padomnieka Sergeja Rjabkova teikto, ka Ankoridžas (pilsēta Aļaskā, kur 15.augustā notika Trampa un Putina tikšanās) pozitīvais impulss ir izsmelts līdz ar “Tomahawk” raķešu parādīšanos aktuālajā dienas kārtībā. Taču jau drīz viņiem savi vārdi bija jāņem atpakaļ, jo preses konferencē Baku Putins paziņoja, ka viss Ankoridžā lemtais ir spēkā un Krievija no savām saistībām, lai ko tās arī nenozīmētu, neatsakās.

“Šie ir sarežģīti jautājumi, kas prasa turpmāku izskatīšanu. Taču mēs joprojām esam uzticīgi diskusijai, kas notika Ankoridžā,” preses konferencē Baku sacīja Putins.

Pēc šā paziņojuma raidījuma “60 minūtes” vadītāji Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva bija spiesti vairākas reizes labot pieaicinātos viesus, kuri aizrautīgi steidza paust piekrišanu Rjabkovam, un norādīt, ka Putina un Ārlietu ministrijas oficiālais viedoklis ir cits. Kā precīzi norāda ziņu aģentūra “Reuters”, ar glaimiem un brīdinājumiem Krievija cenšas atdzīvināt Aļaskas garu ASV acīs.

Par atšķirīgajiem Rjabkova un Putina vēstījumiem “Reuters” norāda, ka “šāda augsta ranga amatpersonu toņu atšķirība Maskavā ir reta parādība un uzsver Krievijas īstenotās divējādas pieejas delikātumu un jūtīgumu — glaimu un brīdinājumu apvienošanu, lai pielāgotos diplomātiskajām neveiksmēm kopš samita”.

Vienlaikus Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs svētdien komentāros sacīja, ka “Tomahawk” tēma rada ārkārtīgas bažas. “Tagad ir patiešām ļoti dramatisks brīdis, ņemot vērā faktu, ka spriedze pieaug no visām pusēm,” norādīja Peskovs.

Savukārt Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kas ir Putina tuvākais sabiedrotais, svētdien medijiem sacīja, ka viņš šaubās, vai ASV piegādās Ukrainai “Tomahawk” spārnotās raķetes. “Es domāju, ka mums šajā ziņā ir jānomierinās. Mūsu draugs Donalds... dažreiz viņš ieņem spēcīgāku pieeju, un tad viņa taktika ir nedaudz atlaist un atkāpties. Tāpēc mums nevajadzētu to uztvert burtiski, it kā tas rīt notiks,” Lukašenko sacīja Krievijas valsts medijiem.

Putins par “Tomahawk” raķešu nodošanu Ukrainai izteicās, ka šāds solis prasītu tiešu ASV militārpersonu iesaistīšanos, kas iznīcinātu divpusējās attiecības un ievadītu jaunu eskalācijas posmu. Andrejs Kartapolovs, kurš vada Krievijas parlamenta aizsardzības komiteju, sacīja, ka Maskava notriektu “Tomahawk” raķetes un bombardētu to palaišanas vietas, ja ASV tās piegādās, un atrastu sāpīgu veidu, kā atriebties Vašingtonai.

Preses konferencē Dušanbe pēc NVS līderu samita propagandisti uzdeva Putinam jautājumu: “ASV administrācija paziņojusi, ka minēto raķešu (ne)nodošana Ukrainai ir atkarīga no Krievijas pozīcijas. Kāda tad ir Krievijas atbilde?” Kremļa diktatora atbilde bija četri lakoniski vārdi: “[Mūsu] pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšana”.

Tas nozīmē, ka Maskava negrasās piekāpties. Tā vietā Putins gan pieglaimojas Trampam, gan draud ar Trešo pasaules karu. Rietumu mediji raksta, ka Putins vienlaikus spēlē gan labo, gan slikto policistu.

Ukrainā izšķiroties Krievijas liktenis

Pasaulē ir sākusies bruņošanās sacensība, prese konferencē Dušanbe izteicās Putins, visu vainu par to uzveļot Rietumiem, īpaši, protams, Eiropai un Vācijai. Kremļa diktors arī uzsvēra, ka Ukrainā izšķiras Krievijas liktenis, un ar lepnumu arī paziņoja, ka Krievijā drīz parādīsies jauni tālas darbības stratēģiskie ieroči.

Tajā pašā laikā Putins aktīvi piedāvā Trampam vēl vienu gadu saglabāt jaunā START līguma ierobežojumus ASV un Krievijas stratēģiskajiem kodolieročiem. Jāatgādina, ka START ir kodolieroču samazināšanas līgums starp ASV un Krieviju, kura oficiālais nosaukums ir “Pasākumi stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmākai samazināšanai un ierobežošanai”.

Kremļa saimnieks kārtējo reizi sevi iztēloja par “miera balodi” paziņojot, ka “būtu kauns, ja nekas nepaliktu pāri no ieroču kontroles līguma starp abām valstīm, kurām pieder pasaulē lielākie kodolieroču arsenāli”. Vienlaikus Putins Dušanbe izteicās, ka Maskavai nebūtu kritiski svarīgi, ja ASV atteiktos pagarināt kodolieroču ierobežojumus, kas noteikti līgumā, kura termiņš beidzas nākamgad februārī.

Tikmēr domnīcas “RUSI” analītiķi apgalvo, ka Putina “labā griba” nav tik nevainīga, kā tā izskatās. “Daudzējādā ziņā ir loģiski, ka Krievija vēlas izvairīties no konkurences stratēģisko kodolieroču jomā ar ASV. Daži analītiķi gan uzskata, ka Krievijai ir priekšrocības, ņemot vērā gandrīz pabeigto kodolmodernizāciju, savukārt ASV vēl neizvieto jaunas sistēmas. Tomēr, rūpīgāk izpētot, atklājas, ka Krievija saskaras ar virkni būtisku ierobežojumu attiecībā uz savu kodolieroču arsenālu, kas padara kodolieroču konkurenci ar ASV par sliktu ideju,” raksta domnīca.

“RUSI” analītiķu ieskatā ASV amatpersonām vajadzētu apsvērt, vai vēl viens gads ar jauniem START ierobežojumiem bez iespējas pārbaudīt Krievijas stratēģiskos spēkus ir apmierinošs piedāvājums. Proti, līgumā ir iekļautas prasības par astoņpadsmit stratēģisko spēku pārbaudēm gadā, kas notiek katrā valstī uz vietas, ikdienas informācijas apmaiņu par līgumā noteikto kodolspēku statusu un atrašanās vietu, kā arī datu apmaiņu reizi divos gados, kas sniedz ieskatu katras valsts stratēģiskajā triādē. Šie visi ir noteikumi, kurus Krievija vairs neievēro. Atšķirībā no ASV, kur valdības budžeta veidošanas process ir atklāts, notiek Kongresa uzklausīšana un balsojumi par kodolieroču finansējumu, Krievija sniedz sabiedrībai ļoti maz informācijas par savu kodolspēku statusu, izņemot gadījumus, kad tiek publiskotas kodolmācības vai sasniegumi lidojumu testos.

Putina vēlme ierobežot Krievijas spēkus, ja ASV rīkosies tāpat, būtu jāvērtē viņa pēdējā ieroču kontroles piedāvājuma kontekstā. Piemēram, vidēja darbības rādiusa raķešu moratorijs, kuru Maskava piedāvāja pēc tam, kad Krievija saražoja un izvietoja šīs pašas raķetes, pārkāpjot INF līgumu, ierobežojot ASV raķešu izvietošanu, kamēr Krievija turpināja paplašināt savu aizliegto raķešu arsenālu. Putina nesenā vienpusējo ieroču kontroles piedāvājumu vēsture ir pelnījusi skeptisku vērtējumu, secina domnīca.

Nobela Miera prēmijas kaislības

Nedēļas nogalē krievi pauda savu sašutumu par to, ka Nobela miera prēmija nav piešķirta Trampam, bet gan Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado, kas neko neesot darījusi miera labā, tā vietā kurinājusi nemieru pret Venecuēlas likumīgi ievēlēto prezidentu. Jāatgādina, ka Krievijai, kas sevi pozicionē kā “globālo dienvidu” labāko draugu, nekādi nav iespējams sanīsties ar diktatoriskajiem Latīņamerikas režīmiem, kas ir Krievijas balsts.

Zīmīgi, ka propagandisti noklusēja, ka Mačado savu prēmiju veltīja Trampam, kā arī ne vārda neminēja par ASV atbalstu Venecuēlas opozīcijai.

Svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā propagandists Dmitrijs Kiseļovs klāstīja, cik degradēta ir Nobela Miera prēmija, sākot jau ar to, ka tā tika piešķirta PSRS disidentam akadēmiķim Andrejam Saharovam, kas neko labu neesot izdarījis miera labā, tikai pūlējies sagraut padomju valsti, tāpat to piešķīra nelietīgajam pirmajam un pēdējam PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurš sagrāva Padomju Savienību, disidentam Dmitrijam Muratovam, un, protams, ASV prezidentam Barakam Obamam, kas nelikumīgi iebruka Lībijā un izraisīja citus karus.

Arī Putins Dušanbe izteicās, ka Nobela Miera prēmija piešķirta visādiem dīvaiņiem, kas neko reālu miera labad nav izdarījuši. Kā paskaidroja propagandists Popovs, Putins ar to domāja Obamu. Visi šie izteikumi, protams, ka ir saldākais medus un mūzika Trampa ausīm.

Līdztekus Nobela Miera prēmijas apspriešanai krievi kārtējo reizi sunīja “kara kurinātājus” eiropiešus. Staļinists Nikolajs Starikovs paziņoja, ka ja Vācija veiks kaut mazāko agresiju pret Krieviju, krievu zaldāti ceturto reizi vēsturē ieies Berlīnē, kur jau iegājuši trīs reizes, turklāt nevis kā okupanti, bet “atbrīvotāji”.

Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka bija nepareizi jau pirmajā reizē no turienes aiziet. Runa ir par 18. gadsimtā krievu iekaroto Austrumprūsiju, kuru Pēteris III 18. gadsimta beigās atdeva atpakaļ Prūsijai. Solovjovs kliedza, cik šis imperatora solis bijis nepareizs, jo “viss, ko mēs esam iekarojuši, ir mūsu. Tās ir mūsu vēsturiskās zemes”.

Tieši tāda pati loģika Kremlim ir šodien: nav svarīgāka starptautiskā kārtība, nozīme ir tikai ar spēku iekarotajam.