Sākumā cilvēks to nejūt... Kad parādās simptomi, asinsspiediens jau ir ļoti augsts
Ārkārtīgi daudzi pret asinsspiediena paaugstināšanos izturas nepietiekami nopietni, lai gan tas var dramatiski ietekmēt dzīves kvalitāti, izraisot virkni slimību, kas var beigties ar invaliditāti un pat nāvi. Kā organismu ilgtermiņā ietekmē paaugstināts asinsspiediens, stāsta kardiologs Andris Skride.
Konsultē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, Profesora Skrides sirds klīnikas vadītājs, kardiologs, asociētais profesors, Dr. med. Andris Skride.
Tiklīdz asinsspiediens ir augstāks par 120/84 mmHg, to uzskata par paaugstinātu. Visbīstamākais ir brīdis, kad augšējais skaitlis pārsniedz 125, jo pēc tam asinsspiediens palielinās paātrināti.
Medicīnā paaugstinātu asinsspiedienu dēvē par kluso slepkavu, jo sākumā tas nerada simptomus, tāpēc cilvēks to nejūt. Iemesls ir pavisam vienkāršs – asinsvados nav sāpju receptoru. Kad parādās simptomi – galvassāpes, troksnis ausīs, pastiprināta pulsācija kaklā, redzes miglošanās, slikta dūša, vemšana –, tad parasti asinsspiediens jau ir ļoti augsts.
Bojā orgānus
Paaugstināts asinsspiediens ilgtermiņā bojā vairākus orgānus.
Smadzenes. Tas visbiežāk izraisa išēmisku vai hemorāģisku insultu. Išēmiska insulta gadījumā asinsvadu nosprosto trombs, savukārt hemorāģisks insults nozīmē asinsvada plīsumu un asinsizplūdumu galvas smadzenēs. Tāpat ilgstoši bez ievērības atstāts paaugstināts spiediens izraisa atmiņas traucējumus, domāšanas spēju pasliktināšanos un demenci.
Sirds un asinsvadi. Var attīstīties sirds kreisā kambara sieniņas sabiezējums, kas veicina dažādu aritmiju un sirds mazspējas attīstību. Šādi pacienti mēdz piedzīvot pēkšņu nāvi. Nereti paaugstināts asinsspiediens izraisa koronāro sirds slimību, kad apkaļķojas asinsvadi, kas apasiņo sirdi, un tas var novest pie infarkta. Paaugstināts asinsspiediens mēdz radīt aortas izstiepšanos un beigties ar tās plīsumu. Tas veicina arī aneirismu veidošanos, kas plīstot bieži izraisa nāvi. Var attīstīties perifēro artēriju slimība kāju, miega vai jebkurā citā artērijā.
Nieres. Mazinās nieru filtrācijas spējas, kas var nozīmēt hroniskas nieru slimības attīstību.
Acis. Visvairāk paaugstināts asinsspiediens ietekmē tīkleni, izraisot hipertensīvās retinopātijas attīstību, proti, tīklenes saslimšana var rezultēties ne vien ar redzes pasliktināšanos, bet arī ar aklumu.
Kas pie tā vainojams?
Daļu faktoru, kas atbildīgi par asinsspiediena palielināšanos, ietekmēt nav iespējams. To vidū ir iedzimtība un vecums. Pētījumi atklāj, ka lielākajai daļai cilvēku pēc 50–60 gadu vecuma asinsspiediens ir palielināts. Arī dzimums, jo vīriešiem parasti asinsspiediens paaugstinās agrāk, savukārt sievietes to piedzīvo, sākoties menopauzei.
Tomēr lielāko daļu iemeslu var novērst vai kontrolēt. Asinsspiedienu būtiski palielina liekais svars, mazkustīgs un sēdošs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, kas satur daudz piesātināto tauku, cukura, bet vislielākais ļaunums uzturā ir sāls. Negatīva ietekme ir smēķēšanai un alkohola lietošanai. Stress paaugstina adrenalīna un kortizola līmeni, līdz ar to arī asinsspiedienu. Neārstēta miega apnoja arī vainojama pie tā paaugstināšanās. Reizēm augstu spiedienu veicina medikamenti – ibuprofēns, hormonālā kontracepcija, kortikosteroīdi.
Veselīgs dzīvesveids un zāles
Ar paaugstinātu asinsspiedienu vislabāk cīnās zāles, pozitīvu efektu var dot arī dzīvesveida maiņa. Ja asinsspiediena izmaiņas pamanītas laikus un nav bojāti orgāni, tad, mainot dzīvesveidu, iespējams attālināt brīdi, kad jāsāk lietot medikamenti.
Ārkārtīgi svarīgi ir ikdienā ieviest fiziskās aktivitātes, kas palīdz asinsvadus uzturēt elastīgus. Tas nozīmē 50 minūtes garu pastaigu raitā solī katru dienu. Sirdij un asinsvadiem patiks arī nūjošana, riteņbraukšana, skriešana, peldēšana. Būtiski izrevidēt ēdienkarti, samazināt, cukura un piesātināto tauku daudzumu, kā arī sāli; to ieteicams diennaktī ne vairāk par 3–4 g. Ēst vairāk dārzeņu, pilngraudu produktu un lieso olbaltumvielu. Izvēloties maltīti, jāpatur prātā, ka uzturam jābūt daudzveidīgam.
Ir piecas medikamentu grupas, ko izmanto asinsspiediena ārstēšanai. Parasti sāk ar 1–2 medikamentiem, ko ārsts izvēlas, izvērtējot pacienta blakusslimības. Visas šīs zāles pozitīvi iedarbojas arī uz sirdi, mazinot sirds mazspēju, kreisā kambara hipertrofiju, nieru mazspēju. Asinsspiedienu pazeminoši medikamenti jālieto visu mūžu.
Kāpēc nomira Franklins Rūzvelts?
Drīz pēc tam, kad ASV prezidents Franklins Rūzvelts nomira ar insultu, ASV Kongress piešķīra finansējumu zinātniekiem, lai atklātu, kādi faktori veicina insultu un priekšlaicīgu nāvi. Tolaik pasaule par paaugstināta asinsspiediena riskiem vēl nezināja, tātad nebija skaidrs, ka prezidents varēja nodzīvot garāku mūžu, ja viņa asinsspiedienu ārstētu. 1948. gadā Freimingemas pilsētā Masačūsetsas pavalstī sāka vērienīgu pētījumu, kas turpinās joprojām. Tajā ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji, kuru dzīvesveidam un veselības rādītājiem seko pētnieki. Tieši šis pētījums pirmais brīdināja par postu, kādu var nest paaugstināts asinsspiediens.
