Daudzi vīrieši dzīvo ar paaugstinātu asinsspiedienu, pašiem to nezinot
Latvijā vīriešu sirds veselība ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām, ko apliecina arī skaudrā statistika. Vīrieši mūsu valstī dzīvo vidēji gandrīz par desmit gadiem mazāk nekā sievietes, un viens no galvenajiem šīs atšķirības iemesliem ir tieši sirds un asinsvadu slimības, liecina OECD dati.
Ir sajūtas, ko daudzi vīrieši nēsā līdzi un par tām nerunā – panes, pacieš vai vienkārši ignorē. Tā ir vieglāk nekā rīkoties. Nogurums, kas nepāriet. Elpas trūkums, kas parādās pie slodzes. Spiediens krūtīs, kas uznāk un pazūd. Parasti tam atrodas skaidrojums – darbā sastrēgumi, stress vai kreņķi privātajā dzīvē, vai vecums tāds, ziniet... Sirds šādus skaidrojumus pacieš ilgi un pacietīgi, bet ne bezgalīgi.
Lai mudinātu vīriešus pievērsties savai veselībai, lai atgādinātu un iedrošinātu, ka nekad nav par vēlu aiziet pie ārsta, mainīt paradumus un uzlabot arī sirds veselību, šajā pavasarī Latvijā tiek īstenota informatīva kampaņa “Aizej, lai neaizietu!”.
Iedrošinot vīriešus aiziet pie ģimenes ārsta, kardiologa, lai neaizietu no saviem mīļajiem. Kampaņas rīkotāji vēlas uzsvērt, ka vīriešu veselība nav tikai medicīnas jautājums, bet arī nācijas pastāvēšanas jautājums. Tikai visi kopā, rūpējoties katrs par sevi un viens par otru, varam panākt pozitīvas pārmaiņas.
Riski, ko nepamana
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, veidojot vairāk nekā pusi no visiem nāves gadījumiem valstī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Hipertensija jeb paaugstināts arteriālais asinsspiediens Latvijā skar 44% iedzīvotāju jeb teju katru otro. Katru gadu SAS aiznes ap 15 līdz 16 tūkstošiem cilvēku dzīvību.
OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dati rāda, ka sirds un asinsvadu slimību izplatība Latvijā vīriešiem ir aptuveni par 38% augstāka nekā sievietēm. Vienlaikus vīrieši biežāk dzīvo ar riska faktoriem, kas gadiem ilgi neizraisa izteiktus simptomus. Latvijā ikdienā smēķē 43,3% vīriešu, augsts asinsspiediens skar apmēram trešdaļu vīriešu, taču tas bieži netiek kontrolēts. Arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs nereti tiek atklāts novēloti.
No ārsta izvairās
Vīriešu sirds veselību noteikti varētu uzlabot zinoši ārsti. Taču vīrieši no ārstiem mēdz izvairīties. Dati rāda, ka asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērījuši tikai ap 60% stiprā dzimuma pārstāvju, kamēr sievietēm šis rādītājs ir būtiski augstāks, sasniedzot gandrīz 76%, liecina SPKC dati. Tas nozīmē, ka liela daļa vīriešu dzīvo ar paaugstinātu asinsspiedienu, pašiem to nezinot.
Līdzīga situācija ir ar citiem riska faktoriem. Paaugstināts holesterīna līmenis un cukura vielmaiņas traucējumi bieži ilgstoši nerada jūtamus simptomus, tāpēc daudzi vīrieši par tiem uzzina tikai nejauši vai jau tad, kad veselības problēmas kļuvušas nopietnas. Tikmēr dzīvesveida izmaiņas — vairāk kustību, sabalansētāks uzturs vai alkohola patēriņa samazināšana — bieži tiek atliktas uz nenoteiktu laiku.
Ko var mainīt un kāpēc arī pusmūžā nav par vēlu
Kamēr daudzi vīrieši sirds veselībai atmet ar roku, jo domā, ka laboties ir par vēlu, jaunākie starptautiskie pētījumi pierāda pretējo.
Plašā pētījumā, kas publicēts New England Journal of Medicine un kurā analizēti vairāk nekā divu miljonu cilvēku dati no 39 valstīm, tika vērtēti pieci galvenie riska faktori — smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis, liekais svars un paaugstināts cukura līmenis asinīs.
Rezultāti ir īpaši nozīmīgi tieši vīriešiem. Izrādās, vīrieši, kuri 50 gadu vecumā dzīvo bez šiem riskiem, var sagaidīt par 10,6 gadiem ilgāku dzīvi bez sirds un asinsvadu slimībām un par 11,8 gadiem ilgāku kopējo dzīves ilgumu, salīdzinot ar tiem, kuriem ir visi pieci riska faktori.
Svarīgi, ka ieguvums saglabājas arī tad, ja izmaiņas sāk vēlāk. Riska faktoru samazināšana pusmūžā, īpaši asinsspiediena normalizēšana un smēķēšanas atmešana, kā arī savlaicīga ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas uzsākšana joprojām būtiski samazina gan saslimšanas, gan priekšlaicīgas nāves risku, apliecina pētījums. Tas nozīmē, ka sirds veselība nav tikai pagātnes izvēļu rezultāts, bet to ar savu rīcību var ietekmēt arī dzīves laikā.
Pieci interesanti fakti par vīriešu sirds veselību
Vīrieša sirds noveco ātrāk
Pētījumi rāda, ka vīriešiem sirds un asinsvadu sistēma funkcionāli noveco ātrāk nekā sievietēm, kas nozīmē, ka sirds slimību risks vīriešiem sāk pieaugt jau agrākā vecumā, bieži vien jau pēc 40 gadu vecuma.
Avots: American Heart Association (AHA), Cardiovascular Aging Research
Vīrieši biežāk piedzīvo “kluso” hipertensiju
Liela daļa vīriešu dzīvo ar paaugstinātu asinsspiedienu bez jebkādiem simptomiem, un Eiropas dati rāda, ka vīriešiem hipertensija biežāk paliek nediagnosticēta nekā sievietēm. Tas padara to par vienu no bīstamākajiem “klusajiem” sirds un asinsvadu slimību riskiem.
Avots: European Society of Cardiology (ESC), Hypertension Guidelines
Stress darbā vīriešiem būtiski pasliktina sirds veselību
Pētījumi rāda, ka hronisks darba stress vīriešiem ir saistīts ar būtiski augstāku sirds slimību risku, īpaši, ja tas kombinējas ar ilgu darba laiku un miega trūkumu.
Avots: The Lancet, Occupational stress and cardiovascular disease studies
Latvijā vīrieši smēķē gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes
Latvijā ikdienā smēķē 43,3% vīriešu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 16,5%. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vīriešiem sirds slimību risks ir augstāks.
Avots: SPKC, Veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2022)
Vīrieši retāk pārbauda veselību
Latvijā asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērījuši tikai ap 60% vīriešu, salīdzinot ar gandrīz 76% sieviešu. Tas nozīmē, ka vīrieši biežāk dzīvo ar nezināmiem riskiem.
Avots: SPKC, Veselības paradumu pētījums (2022)
