Nosaukti produkti un paradumi, kas ievērojami kaitē zobiem

Veselīgs smaids ir viena no skaistākajām rotām, kas ir mums līdzās ik dienas. Tomēr, neievērojot pareizu mutes kopšanas rutīnu un sekojot mītiem, varam pakļaut sevi nopietnām veselības problēmām. Kādi ikdienas ieradumi kaitē zobu izskatam un veselīgumam, kādi ir izplatītākie mīti un kā palīdzēt zobus uzturēt veselīgus un baltus, skaidro zobārste Darja Ķīse un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Ieradumi, kuri kaitē zobu izskatam un veselībai

Lai saglabātu skaistus un veselus zobus, ir nepieciešams ne tikai tos pareizi kopt, bet arī atbrīvoties no paradumiem, kas tiem kaitē, uzsver zobārste D. Ķīse. Īpaša uzmanība jāpievērš ieradumiem, kas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa un tomēr var negatīvi ietekmēt zobu izskatu un veselību:

• Ogļhidrātiem bagāts uzturs un bieža našķošanās. Ēdiens, ko lietojam ikdienas uzturā, ļoti ietekmē mūsu zobu stāvokli. Jau sen zināms, ka zivju, piena produktu, siera un dārzeņu iekļaušana ēdienkartē stiprina zobus un smaganas. Turpretī, produkti ar augstu cukura saturu (saldumi, konditorejas izstrādājumi, saldi gāzētie dzērieni) provocē emaljas bojāšanos un veicina aktīvu aplikuma veidošanos ap zobiem. Rūpējoties par baltu veselīgu smaidu ikdienā, uzturā jāsamazina produkti, kas zobus pigmentē, t. i., sarkanvīns, tēja, kafija, sojas mērce, karijs, kurkuma.
• Smēķēšana. Klasiskās un elektroniskās cigaretes, ūdens pīpes, kā arī nikotīna spilventiņi satur dažādus ķīmiskus savienojumus, kas mutes dobumā uzkrājas un nelabvēlīgi ietekmē zobu stāvokli. Veidojas aplikums, un laika gaitā emaljas krāsa kļūst netīri dzeltena vai pelēka. Turklāt smēķēšana veicina kariesa attīstības risku, smaganu saslimšanu un zoba balstošo struktrūru iekaisumu (periodontītu), kā arī krietni palielina mutes vēža risku. Smēķējot ilgstoši, veidojas zobakmens, ko nevar noņemt ar regulāru tīrīšanu.
• Neregulāra zobu tīrīšana. Neskatoties uz to, ka teju katram ir ieradums iztīrīt zobus no rīta, vakarā šis rituāls mēdz izpalikt. Ir pacienti, kas izvēlas veikt tikai mutes dobuma skalošanu – šāds solis absolūti nav pareizs un tā rezultātā baktērijas mutes dobumā vairojas visu nakti. Nenoņemot aplikumu no zobu virsmas, tiek veicināta mikroorganismu izraisīta kariesa attīstība. Tāpat arī bieži vien paliek nenovērtēts zobu diegs, taču, neiztīrot zobu starpas, tiek veicināta smaganu iekaisuma un nepatīkamas elpas parādīšanās. Arī neregulāras pārbaudes pie zobārsta un higiēnista veicina smaganu saslimšanu attīstību.
• Zobu tīrīšana uzreiz pēc ēšanas. No zobārsta vai higiēnista noteikti ir dzirdēts, ka zobi ir jātīra pēc katras ēdienreizes, tomēr jāņem vērā, ka, ja ēdienkartē ir iekļauti skābi ēdieni (salātiem pievienots vīna etiķis vai ēsti citrusaugļi), ir jānogaida vismaz pusstunda, lai atjaunotos mutes dobuma pH līmenis.
• Nepiemērotas zobu birstes izvēle. Katram ir jāpārliecinās, ka zobu tīrīšanai tiek izmantota mīksta zobu birste (izvēloties vidējas cietības sariņus, riskējam traumēt smaganas un paaugstināt zobu jutīgumu), kas netiek lietota ilgāk kā trīs mēnešus, kā arī pareiza tīrīšanas tehnika. Ja tiek pamanītas zobu birstes vai tās saru nodiluma pazīmes, tā noteikti jānomaina. Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem ar breketēm, jo šādā gadījumā zobu birste ir jāmaina katru mēnesi.
• Zobu griešana. Ja no rīta nezināma iemesla dēļ sāp galva, košļāšanas muskuļi vai deniņu-žokļa locītava, tad, ļoti iespējams, pie vainas ir bruksisms jeb zobu griešana, kas visbiežāk ir stresa un pārslodzes izraisīts stāvoklis, kurā notiek neapzinātas apakšžokļa kustības jeb stipra zobu sakošana. Ja tā cēlonis tik tiešām ir stress, tad šis jautājums ir jārisina psihologiem. Zobārsts var ieteikt izgatavot nakts kapi un griezties pie miofunkcionālā terapeita noņemt muskuļu sasprindzinājumu.
• Zobi ir radīti ēšanai un smaidīšanai – tos nav ieteicams lietot citiem mērķiem. Zobi nav naži, pudeļu attaisītāji vai šķēres. Tāpēc, lai atvērtu iepakojumus, pudeles, nogrieztu diegu un turētu priekšmetus, ir jāizmanto speciāli instrumenti, pretējā gadījumā tiek veicināta plaisu rašanās zobos vai pat zoba lūzumi.

Mīti un patiesība par zobu un mutes kopšanu

Pastāv maldīgs uzskats, ka veseliem zobi noteikti ir balti, stāsta zobārste D. Ķīse. Balti zobi visnotaļ pozitīvi ietekmē mūsu pašvērtējumu, taču tas ne vienmēr liecina, ka zobi ir veseli. Svarīgāk par krāsu ir zobu un mutes pareiza kopšana.

Pacientu vidū ir izplatīts mīts, ka zobu stāvoklis ir iedzimts. Mutes dobuma veselībā svarīgākā un noteicošā loma ir tikai mutes dobuma ikdienas higiēnai un uzturam. Iedzimtība spēlē vien nenozīmīgu lomu, jo zobu veselība ir katra pacienta paša rokās.

Tāpat arī ir dzirdēts mīts par to, ka, jo biežāk zobi tiks mazgāti, jo labākā stāvoklī tie būs. Zobu tīrīšanas rituālam ir jābūt līdzsvarā ar ēdienreizēm – vēlams zobus gan tīrīt, gan diegot pēc katras ēdienreizes. Pats svarīgākais zobu tīrīšanā ir pareiza tīrīšanas tehnika, nepielietojot pārmērīgu spēku, ar individuāli piemērotu zobu birsti un fluora saturošu zobu pastu.

Padomi, lai palīdzētu zobus uzturēt veselīgus un baltus

Lai saglabātu baltus un veselus zobus, nepieciešami pamata profilakses pasākumi, kurus ikviens var veikt mājās. Zobārste D. Ķīse dalās padomos zobu kopšanai:

• Sekojiet līdzi uzturam! Daudzveidojiet to ar augļiem un dārzeņiem, samazinot saldumus un biežu našķošanos, kā arī izvairieties no pārāk skābu produktu lietošanas.
• Izvēlieties piemērotu pastu un zobu birsti! Noteikti tīriet zobus ar fluoru saturošu zobu pastu un mīkstu zobu birsti. Starpzobu kopšanai izmantojiet zobu diegu, starpzobu birstītes, irigatoru. Svaigas elpas saglabāšanai lietojiet mutes skalojamo līdzekli. Atcerieties: katram pacientam nepieciešamo produktu klāstu zobārsts vai higiēnists ieteiks individuāli.
• Tīriet zobus pēc katras ēdienreizes – vismaz divas reizes dienā, vismaz divas minūtes. Turklāt svarīgi ir paturēt prātā, ka pēc zobu tīrīšanas muti nevajadzētu aktīvi skalot, ieteicams tikai izspļaut zobu pastas pārpalikumus, tādējādi paildzinot un stiprinot fluorīdu iedarbību uz zobu emalju, kas pasargās zobus no mikroorganismu un skābju izraisītas negatīvas ietekmes.
• Vismaz reizi gadā apmeklējiet zobārstu un zobu higiēnistu!

Papildinot augstāk minētos padomus, farmaceits K. Čerjomuhins skaidro, ka zobu pastas izvēle ir atkarīga no individuālajām vajadzībām, izvērtējot zobu un smaganu veselību. Vadieties pēc savām pamatvajadzībām, jo zobu pastu veidi ir dažādi:

• Fluorīdu pastas: novērš zobu bojāšanos un stiprina emalju.
• Zobu pastas jutīgiem zobiem: mazina sāpes un diskomfortu.
• Baltinošas pastas: noņem traipus un atjauno zobu dabisko krāsu.
• Antibakteriālas pastas: novērš iekaisumu un smaganu slimības.

Tāpat, izvēloties zobu pastu, pievērsiet uzmanību:

• aktīvajām sastāvdaļām – izvairieties no vielām, kas var izraisīt kairinājumu vai alerģiju;
• sertifikācijai – meklējiet produktus, kurus ir klīniski pārbaudījušas un sertificējušas profesionālas zobārstniecības organizācijas;
• individuālajām vajadzībām – ņemiet vērā vecumu un veselības stāvokli: ir pieejamas speciālas zobu pastas bērniem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kuriem ir noteikti veselības traucējumi.